Pāvilostas pelēkā kāpa ir brīnumu brīnums. Tikai izturieties saudzīgi pret to!
Pāvilostas pelēkā kāpa ir brīnumu brīnums. Tikai izturieties saudzīgi pret to!
Foto – “45 tūrisma pērles Latvijā”

Pāvilosta – paradīzes stūrītis radošiem cilvēkiem. Ko redzēt, sajust, nogaršot 0

Pāvilosta jeb Āķagals, kā to kādreiz dēvēja, paslēpusies labu gabalu no šosejas pašā jūras krastā. Tā atrodas gandrīz viducī starp Liepāju un Ventspili un ir gluži vai maza karaļvalsts vai paradīzes stūrītis, kur iedvesmu smelties radošiem cilvēkiem.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Personības TESTS. Kādu iespaidu tu par sevi radi? Šis attēls palīdzēs tev to noskaidrot
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
Veselam
Liekie kilogrami neatkāpjas ne pa kam? 4 pazīmes, ka jūsu vielmaiņa nedarbojas pareizi
Lasīt citas ziņas

Dzintara grauds pie novada krūtežas

Sakas novadam apvienojoties ar Vērgales pagastu, 2009. g. izveidojās Pāvilostas novads. Tā centrs ir Pāvilosta – nevis maza, smilšaina pērle, bet gan skaists dzintara grauds pie novada “krūtežas”.

CITI ŠOBRĪD LASA

Pāvilosta asociējas ar mieru un klusumu, baltu jūrmalas smilti, viļņiem un vēju, kas ir, piemēram, komponista Ulda Marhilēviča pastāvīgie iedvesmotāji. Taču tikpat labi Pāvilosta ir neticami rosīga vieta, burātāju, laivotāju un Latvijas prasmīgāko vējdēļu “dīdītāju” iecienīts patvērums. Ne velti tikai Pāvilostā atrodama degvielas uzpildes stacija, kas apkalpo ne vien automašīnas, bet arī jahtas!

Pāvilosta savulaik bija padomju militāristu pārņemta, bet tagad priecē tās nesabojātā pludmale, dzintars, ko dāsni izskalo jūra, un dabas liegums.

Ejot pa jebkuru Pāvilostas ielu, nonāksiet jūras malā. Kā runā, Pāvilostā ir visvairāk saulainu dienu gadā. Tātad te ir īstā vieta Latvijā, kur baudīt vasaru – sauļoties, peldēties, apbrīnot 19. gs. beigās būvēto molu, apskatīt Jūrakmeni, lielāko akmeni Kurzemes piekrastē, mieloties ar lieliskajām Zamariša kūpinātajām zivīm, piedzerot Užavas alu, vai stilīgajā kafejnīcā “Laiva” nobaudīt tasi lieliskas itāliešu kafijas.

Un tad doties bezgalgarās, smaržīgās, sanošās, šalcošās pastaigās pa lielāko šāspuses brīnumu – Pāvilostas pelēko kāpu. Tā ir platākā pelēkā kāpa Latvijā, kas virzienā no jūras uz sauszemi sniedzas 812 m platumā. Kāpu nosargāja vietējie dabas draugi, un tagad to var apbrīnot jebkurš. Vairāk nekā 40 sugu ķērpji, kuru sudrabainais paklājs šķiet tik trausls, ka pa to gribas staigāt zeķēs, īpaši aizsargājamā smiltāja neļķe un sīpoliņu gundega, pļavas silpurene un sīkziedu plaukšķene – šie un citi augi atrodami tikai te. Tāpat kā tikai Latvijas rietumos sastopamais zilganspārnu smiltājsisenis vai īpaši aizsargājamā stepes čipste un sila cīrulis.

Reklāma
Reklāma

Superīsā Sakas upe, sērfošana un kūpinājumi

Pāvilostai cauri tek arī viena no īsākajām Latvijas upēm – Saka (tikai 6 km). Taču esiet uzmanīgi: tā ir arī viena no dziļākajām, vietām upes dziļums sasniedz pat 11 m!

Visu par Pāvilostas vēsturi uzzināsiet novadpētniecības muzejā. Starp tajā glabātajiem vairāk nekā 8000 priekšmetiem ir arī piekrastē atrasto milzu dzintara gabalu kolekcija un citas interesantas lietas.

Vislielākā rosība Pāvilostā valda jūlija otrajā piektdienā un sestdienā, kad te ierodas vairāki tūkstoši cilvēku no visas Latvijas, lai piedalītos iecienītajos Zvejnieku svētkos. Jūlijā te notiek arī tradicionālais smilšu skulptūru festivāls “Zelta smilšu grauds”.

Taču nav jāgaida Zvejnieksvētki, lai apgūtu iemaņas zivju kūpināšanā, maizes cepšanā, iemācītos sērfot, burāt, kā arī izbrauktu ar kuģīti jūrā – tas iespējams visas tūrisma sezonas garumā.
Izbraucienus pa Sakas upes līkločiem un Baltijas jūru no 1. maija līdz 1. oktobrim ar Pāvilostā būvētām koka laivām (vienlaikus pat grupas līdz 40 cilvēkiem!) piedāvā SIA “Vēju paradīze”. Bet

“Zvejnieksēta” viesiem nodrošina iespēju ar kuģīti doties izbraucienā pa jūru, lai kopā ar saimnieku zvejotu. Vēlāk jūrā saķertās zivis “Zvejnieksētā” var gardi nokūpināt.

Pāvilostā pieejami gan kajaki un smailītes, gan visa veida sērfošanas iespējas. Bet, ja ir vēlēšanās izbaudīt īstas lauku maizes cepšanu un degustēšanu, jādodas uz netālo Sakasleju, uz viesu māju “Ievlejas”, kur mājasmāte Agita Pētersone labprāt palīdzēs izcept katram savu kukulīti un vēl sarīkos pikniku. “Ievlejās” ir arī pašiem savs muzejs jeb senlietu krātuve.

Interesenti var pieteikties arī zivju kūpināšanai turpat, Pāvilostā, Smilšu ielas galā pie prasmīgākā šāspuses meistara Dzintara Zamariša.
Vairāk informācijas par atpūtas iespējām un piedāvājumiem gardēžiem var gūt Pāvilostas novada tūrisma informācijas centrā.

Uzziņām
Pāvilostas novada tūrisma informācijas centrs Dzintaru ielā 2; tālr. 63498229 vai 29121894;
e-pasts: [email protected]; TIC vadītāja – Arita Brūkle ([email protected])

Ko vēl apskatīt tuvumā
• Akmeņraga bāku un tai līdzās esošo brīvdabas muzeju (iepriekš jāpiesakās!).

• Ziemupes baznīcu, kas ir viena no mazākajām un pieticīgākajām Kurzemes piekrastē, taču lepojas ar 1684. g. veidoto altāri un liepājnieka Jura Bokuma firmā darināto harmoniju.

• Jūras stāvkrastus Ziemupē un Ulmalē.

• Arheoloģijas pieminekli Ulmales (Pinnu) upurakmeni, pie kura ļaudis pulcējušies jau 13. gs.

• Vērgales muižas kompleksu, kur bijušajā spirta brūzī iekārtots muzejs un atrodas viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē.

• Pāvilostas pelēkā kāpa ir brīnumu brīnums. Tikai izturieties saudzīgi pret to!

Sagatavots pēc tematiskās avīzes “45 tūrisma pērles Latvijā”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.