Pāvilostā nolīgst mērniekus. Skaidros, kam pieder zeme zem mājas-kuģa 4
Pāvilostas pašvaldība lūgusi mērnieku pakalpojumus, lai noskaidrotu, vai stāvkrastā uzbūvētā “māja-kuģis” atrodas uz privātīpašnieka vai pašvaldības valdījumā esošās valsts zemes, aģentūrai LETA apstiprināja Pāvilostas novada būvvaldes vadītājs Jānis Grunbergs.
Viņš skaidroja, ka, apsekojot objektu, pēc ortofotokartes konstatēts, ka tas atrodas uz valstij piederošās zemes. “Tomēr mēs nezinām, kā tas saskan ar privātīpašuma “Oļi” zemes robežas plānu. Tāpēc pašvaldībai kā valsts īpašumā esošās tauvas joslas valdītājai uzdots veikt uzmērīšanu, lai definētu robežu punktus un noteiktu, vai tauvas joslas robeža saskan ar īpašuma “Oļi” rietumu robežu,” sacīja būvvaldes vadītājs.
Pāvilostas novada pašvaldība šodien ir nosūtījusi vēstuli mērniecības uzņēmumam ar aicinājumu veikt uzmērīšanas darbus. “Teritorija ir 24 hektārus liela, un pašvaldībai tas neizmaksās lēti,” atzina Pāvilostas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Zaļkalns (“Mēs savam novadam”). Precīzas izmaksas gan viņš atturējās prognozēt, taču tie noteikti nebūšot tikai daži simti eiro. To, kādā termiņā uzmērīšanu varētu veikt, viņš nezināja pateikt.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Rinalds Muciņš norādīja, ka pirmdien premjeram tiks iesniegts pašreizējās situācijas skaidrojums, taču priekšlikumi par iespējamajiem normatīvo aktu grozījumiem ministrijām jāizstrādā līdz 27.februārim.
Arī Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departamentā norādīja, ka VARAM ir atbildīgā par likuma izmaiņām, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos kā Pāvilostas novadā esošās “mājas-kuģa” jautājums. Zemkopības ministrija ir iesniegusi savus priekšlikumus grozījumiem Zvejniecības likumā, un šobrīd tie ir saskaņošanas procesā.
Muciņš skaidroja, ka patlaban galvenais ir sagaidīt atbildi no Pāvilostas pašvaldības par to, uz kādas zemes konkrētā būve uzcelta – privātās vai valsts. Ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu un definīciju – vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontons, kuģis vai kas cits. Muciņš norāda, ka ministrija jau ir lūgusi LJA sniegt šo informāciju.
Otrdien, 30.janvārī, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā LJA valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš sacīja, ka šajā gadījumā konkrētais objekts atbilst peldošas konstrukcijas definīcijai, kas nozīmē, ka pašvaldība varētu būt tiesīga pieprasīt šo būvi aizvākt.
Muciņš sacīja, ka turpmāko situācijas attīstību izšķirs tieši šie divi faktori – mērījumu rezultāti un LJA sniegtā informācija. “Visi gaida tūlītēju rezultātu, taču šo lietu nedrīkst sasteigt, jo vienreiz jau Zvejniecības likums un Aizsargjoslu likums šīs būves dēļ tika mainīts, taču tas neko neatrisināja,” sacīja Muciņš, norādot, ka VARAM vēlreiz izvērtēs arī viņu šobrīd piedāvātos grozījumus Zvejniecības likumā.
Ministrija rosina iekļaut likumā normu, ka turpmāk pēc saskaņošanas ar zemes īpašnieku tauvas joslā ir atļauta to laivu un kuģu pārziemošana, būve un remonts, kuru garums nepārsniedz 12 metrus, taču Saeimas komisijas sēdē pret šo priekšlikumu bažas pauda ZM pārstāvis Normunds Riekstiņš. Viņš norādīja: “Zvejniekiem un makšķerniekiem šis noteikums nekaitēs, jo zvejas laivas šo garumu nepārsniedz, taču neesmu pārliecināts, ka tauvas joslā nevar tikt novietotas akadēmiskās airēšanas laivas, kuru garums ir 18 metri, vai kādi tūrismam paredzēti objekti. Kopš 1996.gada laivu un kuģu jautājumos mums šāda problēma nav bijusi, tāpēc neredzam īsti jēgu šo punktu papildināt, ja reiz būvniecības atļaujas izsniedz pašvaldība.”
Līdz ar to VARAM rūpīgi pārskatīs plānotos grozījumus, lai tie negatīvi neietekmētu tūristus, sportistus vai citu jomu pārstāvjus. “Šis ir tāds Pareto princips – 80% no rezultāta rodas no 20% darbību. Proti, mēs negribam negatīvi ietekmēt pārējos tikai tāpēc, lai šo vienu gadījumu atrisinātu,” teica Muciņš.
Kā ziņots, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti pirmdien vienojās uzdot ministrijām un atbildīgajām institūcijām kārtīgi saskaņot sagatavotos likumu grozījumus un iegūt pilnvērtīgu mērnieka slēdzienu par to, uz kā zemes tad konkrētā būve atrodas un sniegt savus priekšlikumus tālākai vērtēšanai premjeram Mārim Kučinskim (ZZS).
Netālu no Pāvilostas miljonāra Argoda Lūsiņa uzņēmums jūras malā ir uzslējis “māju-kuģi”. Lai arī ēku celtniecība šajā vietā nav atļauta, māju atgādinošā konstrukcija tur ir tapusi, jo ir nodēvēta par būvniecības stadijā esošu pontonu peldlīdzekli. Īpašnieks ir solījis konstrukciju nolaist ūdenī, tomēr vairāku gadu garumā tas nav ticis izdarīts.
