Pāvilosta atkal palikusi bez saimnieka 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Piecus mēnešus pēc stāšanās amatā to nolēmis atstāt Pāvilostas pilsētas un Sakas pagasta pārvaldes vadītājs Arvils Jurķelis, kurš Pāvilostā strādās līdz marta vidum. Uz šo posteni Dienvidkurzemes novada dome plāno izsludināt konkursu.
Taču, kamēr tiek gaidīti tā rezultāti, vietējie ļaudis pazīstamās aktīvistes Maritas Hornas vadībā ir izveidojuši iedzīvotāju konsultatīvo padomi sarunām ar novada domi. Teritorijas cilvēki ir nemierā, ka tā ir palikusi bez sava budžeta, kas tagad ir kopīgs lielajam novadam, kurā iekļāvās astoņas pašvaldības. Iebildumi ir arī par to, ka Pāvilostā uz vietas nav saimnieka, kāds agrāk bija novada priekšsēdis.
Par Pāvilostas agrāko novadu “Latvijas Avīze” rakstīja pirms nepilna mēneša, kad daļa iedzīvotāju sūrojās, ka jaunais pārvaldnieks A. Jurķelis nedzīvo pašvaldībā, bet gan Ventspils novadā, kā arī nepazīst vietējos un viņu vajadzības. Daļai cilvēku, kuri te dzimuši un auguši, bija arī bažas, vai pārvaldnieks nenostāsies to iedzīvotāju pusē, kam te ir otrās mājas, bet deklarētā dzīvesvieta citur.
A. Jurķelis “Latvijas Avīzei” paskaidroja, ka turpinās sabiedriskā kārtā palīdzēt Pāvilostai, ar kuru saistās vairākas ieceres. Amatu viņš atstājot juridisku iemeslu dēļ, jo ir kāda uzņēmuma valdē. Sākotnēji viņš nav zinājis, ka pastāv amatpersonas amatu savienošanas ierobežojumi, jo interešu konfliktu te nav saskatījis. Uzņēmuma saimnieciskā darbība ir apturēta.
Iespējams, viņa aiziešana no amata saistīta ar vairākiem iemesliem – arī nepilnīgu sākotnējo priekšstatu par šajā darbā veicamajiem pienākumiem. A. Jurķelis atzina, ka daudzi lēmumi tagad tiek pieņemti centralizēti un lokālās pārvaldes vairs nestrādājot tā kā agrāk.
Aktivizējas, nesagaidot likumu
Februāra vidū “Latvijas Avīze”, atsaucoties uz domes amatpersonām, rakstīja, ka Pāvilostas iedzīvotāji ir sadalījušies divās kopienās. Ap to pašu laiku aktivizējās vietējie ļaudis Maritas Hornas vadībā, lai veidotu iedzīvotāju konsultatīvo padomi. Tas varētu būt veids, kā saliedēt cilvēkus un aizstāvēt agrākā novada intereses lielajā pašvaldībā, kuras dome tagad atrodas Grobiņā.
Cik zināms, padomē vēl nav visu interešu grupu pārstāvju. Taču M. Horna “Latvijas Avīzei” atzina, ka ar iepriekšējo publikāciju bijusi neapmierināta, jo tajā radīts nepareizs priekšstats par Pāvilostu, kas it kā esot sašķēlusies. Tā neesot tiesa, jo visiem esot kopīgas intereses – panākt, lai šī teritorija nekļūst par lielā novada nomali. Jāatgādina, ka pretrunas bija par Dzintara ielas projektu, jo vietējo uzņēmēju un ostas strādnieku viedoklis nesakrita ar tūristu un vasarnieku vēlmēm, kā šo projektu īstenot.
M. Horna pastāstīja, ka doma par iedzīvotāju padomes veidošanu radusies jau drīz pēc tam, kad Valsts prezidents Egils Levits ierosinājis tādu iespēju paredzēt likumā. Nesagaidījuši, kad Saeima pieņems likumu, cilvēki nolēmuši aktivizēties paši, jo tuvojas tūrisma sezona, bet neesot skaidrs, par kādiem līdzekļiem pilsēta varētu sagatavoties viesu uzņemšanai, ja tai vairs nav sava budžeta. Esot jāizveido apstādījumi, jāsapoš parks, jānodrošina atkritumu savākšana.
Vēl svarīgi ir panākt, lai Pāvilostā uz vietas visu laiku būtu policists. Kopš vairs nav novada, arī policists brauc no citurienes un strādā tikai darbdienās. Iedzīvotājiem arī vairs neesot pieejama informācija par novadā notiekošo un domes lēmumiem, ko agrāk varēja lasīt mazā novada avīzē. “Mēs bijām pieraduši, ka katrai iestādei ir zināms tās budžets, un tad varēja plānot darbu. Tagad nekā tāda vairs nav. Dzimtsarakstu nodaļas arī vairs nav,” sacīja M. Horna, kura vēlētos, lai uz Pāvilostu atbrauc arī pašvaldību reformas īstenotājs, bijušais ministrs Juris Pūce (“AP”).
Sola daiļdārznieku, policistu – vēl ne
Lolita Kronberga ir viena no tām, kam Pāvilostā bija otrās mājas, bet kovida laikā viņa sākusi te dzīvot arī rudenī un ziemā. L. Kronberga “Latvijas Avīzei” atzina, ka abi ar vīru ir arī iesaistījušies iedzīvotāju padomē, lai paši varētu ietekmēt lēmumus. Viņai ir iespaids, ka iedzīvotāji ir savā starpā draudzīgi, jo visi vienlīdz izjūt, kā tas ir, ka vairs nav vietējās varas.
Visvairāk uztraucot tas, ka nav arī savas pašvaldības policijas. “Mums Pāvilostā ir īpašums un ir svarīgi, lai te ir sakopts un te varam labi justies. Nav korekti šķirot cilvēkus, jo piederības sajūta ir visiem,” piebilda L. Kronberga.
Dienvidkurzemes novada priekšsēdis Aivars Priedols (ZZS) otrdien tikās ar Pāvilostas iedzīvotāju padomi, kura mēram iesniedza arī savas prasības. A. Priedols tās uztvēris kā ierosinājumus, bet iedzīvotāju aktivizēšanos “Latvijas Avīzei” raksturoja kā apsveicamu iniciatīvu. Viņš atzina, ka agrākie novadi lielajā pašvaldībā ienāca ar atšķirīgu finanšu situāciju, kas Pāvilostai bija labāka. Te tagad plānots ieguldīt trīs ielu sakārtošanā.
Ja runājot par pasākumiem, kas jāveic līdz tūrisma sezonai, A. Priedols apsolījis daiļdārznieka pieņemšanu darbā uz sezonu. Policistu gan viņš nevarot solīt, bet risinājums varētu būt videonovērošanas kameru uzstādīšana, kas nosegtu daļu teritorijas. Jau rakstīts, ka vasarās pilsētas viesi mēdz rīkot ballītes un trokšņot, traucējot vietējiem iedzīvotājiem naktsmieru.
Uz vaicāto, cik saistoši iedzīvotāju padomes ierosinājumi būs domei, A. Priedols atbildēja, ka viņi var vērsties pie ikviena no 19 deputātiem, lūdzot šos jautājumus aktualizēt domes sēdē. No Pāvilostas novada domē neviena deputāta nav.
