Pāvests atklāj konfidenciālas detaļas par pagātnes konklāviem: šis process nav saistīts ar kardinālu iedvesmu no Svētā Gara. Tas ir tikai un vienīgi auksts un politisks aprēķins 7
Pāvests Francisks otrdien publicētajā grāmatā atklājis konfidenciālus politiskos “manevrus”, kas izmantoti, lai ietekmētu balsis pēdējās divās pāvestu vēlēšanās, vēsta “AP“.
Konfidenciālās atklāsmes ir ietvertas grāmatā “Pēctecis: Manas atmiņas par Benediktu XVI “, kurā argentīniešu pāvests dalās savās pārdomās.
Grāmata, kas sarakstīta kā saruna ar Spānijas laikraksta ABC korespondentu Havjeru Martinesu-Brokalu, iznākusi 87 gadus vecajam Franciskam sarežģītā laikā.
Viņa vājā veselība rada jautājumus par to, cik ilgi viņš vēl būs pāvests, vai viņš varētu sekot Benedikta pēdās un atkāpties no amata, un kurš varētu būt viņa pēctecis.
Grāmatā Francisks atklāja iepriekš konfidenciālas detaļas par 2005.gada konklāvu, kurā Benediktu ievēlēja par pāvestu, un 2013.gada balsošanu, kurā viņš pats tika ievēlēts.
Francisks skaidro, ka viņam ir atļauts atkāpties no kardinālu slepenības zvēresta, jo viņš ir pāvests.
Francisks stāsta, ka 2005. gadā viņa ietekmi izmantoja kardināli, kuri vēlējās bloķēt Benedikta — toreizējā kardināla Džozefa Ratcingera — ievēlēšanu. Viņiem tas izdevās ar 40 no 115 balsīm.
Ideja nebija ievēlēt argentīnieti, bet gan piespiest ievēlēt kompromisa kandidātu pēc Ratcingera izslēgšanas no kandidēšanas, viņš skaidro.
Viņi nevēlējās pāvestu, kas nav itālis. Pāvests Francisks norāda, ka
2013. gadā, pēc Benedikta atkāpšanās no amata, arī esot notikušas dažādas politiskās manipulācijas. Francisks atminas, ka viņam tolaik kardināli izteikuši mājienus, ka viņš varētu gūt atbalstu.
Tas, ka viņš varētu būt pāvests, viņam kļuva skaidrs, kad Spānijas kardināli Santoss Abrils un Kastelo pēc pusdienām 13. martā, tieši pirms pēdējā balsojuma, skrēja viņam pakaļ. Spānijas kardinālam bija bažas par Franciska (tolaik Horhe Mario Bergoljo) veselības stāvokli, jo oponenti šo aspektu bija norādījuši, kā šķērsli.
viņam jautāja kardināls.
Pāvestam Franciskam tiešām elpceļu infekcijas dēļ ir izņemta daļa no vienas plaušas.
Pēc tam, kad viņš kardinālam apliecināja, ka operācija notikusi pirms vairāk nekā 50 gadiem, viņš atcerējās, ka kardināls murmināja: “Ak, šie pēdējā brīža politiskie manevri…”
Tomēr neskatoties uz šīm politiskajām spēlēm, ko pāvests Francisks ir atklājis, viņš neplāno jebkādu konklāva noteikumu reformu nākamajām pāvesta vēlēšanām.
Grāmatā Francisks stāsta arī ar Benedikta ilggadējo sekretāru arhibīskapu Georgu Geensveinu. Viņš tika atlaists no amata un izraidīts no Vatikāna, jo pieņēmis virkni nepārdomātu lēmumu, apgrūtinot pāvestu Francisku.
Pāvests arī dalās ar informāciju saistībā ar incidentu 2020.gadā, kad kardināls Roberts Sara kopā ar Benediktu sarakstīja grāmatu, kurā atkārtoti uzstāja celibāta priesterības nepieciešamību.
Grāmata tika izdota tieši tajā brīdī, kad Francisks apsvēra aicinājumus atvieglot celibāta prasības un atļaut priesteriem laulāties, lai novērstu garīdznieku trūkumu.
Tas izraisīja ažiotāžu, jo Benedikta dalība grāmatā radīja aizdomas, ka bijušais pāvests mēģinās ietekmēt pašreizējā pāvesta lēmumu pieņemšanu.
Francisks šajā afērā vaino Geensveinu, uzstājot, ka kardināls Sara bija “labs cilvēks”, ar kuru, iespējams, “manipulēja separātistu grupas”.
Francisks skaidro, ka bija spiests lūgt Benedikta sekretāru doties atvaļinājumā saglabājot pāvesta saimniecības prefekta titulu un algu.
Vēlāk Geensveins publicēja visaptverošus memuārus “Nothing But the Truth”, kuros bija sevišķi kritisks pret pāvestu Francisku.