Pāvests atceļ “pontifikālo noslēpumu” 0
Pāvests Francisks ir atcēlis slepenību, kas līdz šim tika izmantota katoļu priesteru seksuālās varmācības gadījumu noklusēšanai, pieņemoties spēkā kritikai, ka augstā konfidencialitāte slēpj pedofilus un kavē tiesībsargāšanas iestādēm izmeklēt viņu noziegumus.
Sadarbosies ar laicīgajām tiesībsargāšanas iestādēm
Pāvesta parakstītajā dokumentā teikts, ka informācija par varmācības gadījumiem baznīcas vadītājiem ir jāaizsargā, lai gādātu par tās “drošību, integritāti un konfidencialitāti”. Pāvests Francisks uzsvēra, ka “pontifikālais noslēpums” vairs neattiecas uz seksuālās varmācības lietām, tiesvedībām un lēmumiem katoļu baznīcas iekšējo likumu kanonā, atzīmē aģentūra “Associated Press”.
Vatikāna vadošais seksuālo noziegumu izmeklētājs arhibīskaps Čārlzs Skikluna nodēvējis šo reformu par “epohālu lēmumu”, kas atvieglos koordināciju ar laicīgajām tiesībsargāšanas iestādēm un pavērs iespējas sazināties ar priesteru varmācības upuriem.
Lai gan dokumenti no baznīcas iekšējām tiesvedībām par priesteru seksuālās varmācības gadījumiem joprojām netiks publiskoti, reforma atceļ jebkādus iebildumus, lai nesadarbotos ar laicīgo tiesībsargāšanas iestāžu likumīgi iesniegtajiem juridiskās palīdzības lūgumiem. Katoļu priesteru seksuālās varmācības upuru advokāti atzīmē, ka reforma ir “lieliska ziņa”, kas palīdzēs atjaunot taisnīgumu.
Pāvests arī paaugstinājis vecuma griestus no 14 līdz 18 gadiem, uzskatot visu personu, kas nav sasniegušas šo vecumu, pornogrāfisku foto vai video par bērnu pornogrāfiju ar attiecīgām juridiskām sekām.
Vatikāns paziņoja par pāvesta Franciska ierosināto reformu 17. decembrī, viņa 83. dzimšanas dienā. Analītiķi atzīmē, ka pēdējos gados Vatikānam un pāvestam kā tā augstākajam pārstāvim nākas izjust arvien spēcīgāku spiedienu, sabiedrībai prasot aktīvāku rīcību un atklātību katoļu priesteru seksuālās varmācības gadījumu izmeklēšanā.
Jaunie noteikumi ir pēdējais papildinājums katoļu baznīcas iekšējo likumu kanonā – paralēlā likumu kodeksā, kas nosaka sodu par noziegumiem pret ticību, un šajā gadījumā attiecas uz priesteru, bīskapu vai kardinālu seksuālo varmācību pret mazgadīgajiem vai neaizsargātiem cilvēkiem. Līdz šim nopietnākais sods, ko varēja saņemt baznīcas kalpotājs par šādu nodarījumu, bija amata atņemšana vai izraidīšana no baznīcas.
Vatikāns gadsimtiem glabāja “pontifikālo noslēpumu”
Franciska priekšgājējs pāvests Benedikts XVI 2001. gadā lēma, ka šādi gadījumi jāizskata “pontifikālā noslēpuma” ietvaros, kas ir augstākā slepenības pakāpe baznīcā. Vatikāns ir gadu desmitiem uzstājis, ka šāda konfidencialitāte esot nepieciešama, lai aizsargātu upuru privātumu, apsūdzēto reputāciju (!) un kanoniskā procesa integritāti.
Taču slepenība veicināja katoļu priesteru seksuālās varmācības gadījumu slēpšanu, liedza laicīgajām tiesībsargāšanas iestādēm piekļūt dokumentiem un apklusināja upurus, daudzi no kuriem ticēja, ka “pontifikālais noslēpums” neļauj viņiem doties uz policiju un ziņot par varmākām. Vatikāns ir centies to noliegt, taču nav uzstājis, ka baznīcas amatpersonām būtu jāziņo policijai par priesteru seksuāliem noziegumiem.
Jaunie noteikumi, ko parakstījis Vatikāna valsts sekretārs un apstiprinājis pāvests Francisks, joprojām neuzliek Vatikānam pienākumu ziņot policijai par priesteru noziegumiem, uzskatot, ka baznīcas amatpersonām ir tā jārīkojas tad, kad to prasa laicīgais likums.
Jaunie Vatikāna noteikumi ir tālejošāki nekā agrāk, jo “pontifikālā noslēpuma” atcelšana nosaka, ka “iestādes konfidencialitāte nedrīkst liegt izpildīt prasības, ko paredz laicīgie likumi, tajā skaitā pienākumu ziņot (par likumpārkāpumu) un izpildīt civilo juridisko iestāžu lūgumus”. Vatikāna agrākie atteikumi sadarboties ar civilajām varas iestādēm pēdējos gados ir noveduši pie policijas veiktiem bezprecedenta reidiem katoļu baznīcas mītnēs Eiropā un Amerikā.
Vakar pāvests Francisks akceptēja Vatikāna vēstnieka Francijā arhibīskapa Luidži Venturas atkāpšanos, kurš apsūdzēts seksuālā uzmācībā jauniem vīriešiem. Venturam pirms nedēļas palika 75 gadi, kas ir obligātais vecuma slieksnis bīskapiem, taču fakts, ka par viņa atkāpšanos tika oficiāli paziņots tajā pašā dienā, kad pāvests atcēla “pontifikālo noslēpumu”, šķiet, nav sagadīšanās.
