Pāvesta Franciska vienkāršā revolūcija 0
Ir apritējuši divi gadi, kopš par Romas katoļu baznīcas pāvestu tika ievēlēts Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo – pirmais pāvests no Latīņamerikas, pirmais, kas pārstāv jezuītu ordeni, pirmais, kurš pieņēma Franciska vārdu.
Vienkāršs un tuvs cilvēkiem
Pa šo laiku ticīgo starpā ir ieviesies jēdziens “Franciska baznīca”, tas ir, vienkārša un cilvēkiem tuva baznīca. Baznīcu uz pārmaiņām pāvests virza, sākot ar savu piemēru – atsakoties no liekas greznības un ceremonijām, bet pietuvojoties ticīgajiem. Divu gadu laikā Francisks ir veicis septiņus ārzemju ceļojumus, septiņus ceļojumus pa Itāliju un apmeklējis deviņas Romas nomales draudzes, kā arī ieviesis tradīciju Lielās ceturtdienas dievkalpojumu noturēt kādā no cilvēcisko ciešanu vietām: 2013. gadā viņš apmeklēja nepilngadīgo koloniju, pērn – rehabilitācijas centru, bet šogad ieradīsies Rebibijas cietumā, šādi apliecinot baznīcas tuvību visiem cietējiem. Pāvests ir aizsācis cīņu pret priesteriem pedofiliem, pret sakramentu cenrāžiem, par atklātumu Vatikāna bankā un par ģimenes vērtībām. Savas ievēlēšanas divu gadu jubilejas dienā pāvests Francisks izsludināja ārkārtas jubilejas svēto gadu, kas veltīts dieva žēlsirdībai.
Mūri brūk ikdienā
Svētās Martas rezidences 201. istabā modinātājs katru rītu zvana pulksten 4.45. Pāvestam nav palīgu, nedz ģērbšanas procedūru, kā tas bijis līdz šim. Pirms diviem gadiem viņš atteicās pēc ievēlēšanas pārcelties uz pāvesta dzīvokli, un jau tad bija skaidrs, ka ar Franciska ierašanos daudz kas mainīsies. Jau vienā no pirmajiem sava pontifikāta rītiem, iznācis pa istabas durvīm, pāvests pamanīja šveiciešu gvardu, kas stāvēja godasardzē pie viņa durvīm. “Vai tu esi nostāvējis kājās visu nakti, dēls?” jautāja Francisks un, atgriezies savā istabā, paņēma krēslu, iznesa to gaitenī un lika jauneklim apsēsties, ignorējot iebildumus, ka gvardes reglaments to aizliedz, un vēl uzcienāja viņu ar paša sagatavotu ievārījuma maizīti.
Itālijas laikraksts “Corriere della Sera” atzīmē, ka Vatikāna “iekšējo mūru” nojaukšana ir sākusies arī šādi – atsakoties vienatnē apdzīvot grezno pāvesta dzīvokli, bet gan paliekot rezidencē, kur pāvesta rīcībā ir ļoti vienkārši iekārtots kabinets un guļamistaba. Žurnālistiem, kas pāvestam jautāja, vai viņš, kurš Buenosairesā pārvietojās ar metro, tagad nejūtas kā cietumnieks, Francisks atzina: “Nē, nē. Sākumā gan, bet tagad vairākas lieguma barjeras “Pāvests to nedrīkst!” ir nojauktas. Viens piemērs, lai varat pasmieties. Eju uz liftu un tūlīt skrien kāds kalpotājs, jo pāvests taču nedrīkst braukt ar liftu viens pats. Bet kāpēc? Tu paliec savā vietā, es esmu spējīgs nobraukt ar liftu viens pats!”
Pāvesta ikdienas pienākumi – audiences un tikšanās – pārsvarā notiek oficiālajā rezidencē, uz kuru Francisks dodas kājām vai ar necilu “Ford Focus” auto. Ap vieniem pāvests atgriežas Svētās Martas rezidencē, kuras ēdamzālē pusdieno kopā ar citiem iemītniekiem – valsts sekretariāta darbiniekiem, bīskapiem un priesteriem – un ar personālu. Pēc pusdienām Francisks mēdz iegriezties virtuvē, lai pateiktos, arī šādi laužot senas tradīcijas, kas padarīja Vatikānu līdzīgu viduslaiku karaļvalstij, kurā katra darbinieka nozīmīgums tika mērīts pēc tā, vai viņam bija tiesības ieiet pāvesta dzīvoklī.
Pēc pusdienām pāvests pusstundu atpūšas, tad atvēl laiku lūgšanām līdz pēcpusdienas darba cēlienam turpat rezidences kabinetā, kur atbild uz vēstulēm un telefona zvaniem. Pirms vakariņām Francisks stundu pavada adorācijā, un jau ap deviņiem vakarā dodas pie miera. Uz pāvesta galda atrodas no Buenosairesas atvesta guļoša svētā Jāzepa statuete. “Ja man ir kāda problēma vai grūtības, tad uzrakstu tās uz lapiņas un nolieku zem svētā Jāzepa, lai nosapņotu risinājumu.”
Par ģimeni, pret pedofiliju
Bez pierakstiem teiktas runas, vienkārša valoda, daudzi jaunvārdi, kas radušies, meklējot piemērotus apzīmējumus starp spāņu un itāļu valodām, rokasspiedieni, glāsti bērniem un selfiji – šādas ir pāvesta pirmo divu pontifikāta gadu pamanāmākās ārējās iezīmes. Divu gadu laikā pāvests ievērojis arī daudzas problēmas, pret kurām uzsācis cīņu, piemēram, pret sakramentu cenrāžiem – priesteru paradumu noteikt konkrētu maksu par kristībām vai laulību ceremoniju.
Uzmanības centrā vienmēr paturot ģimenes vērtības un baznīcas misiju, Francisks nemitīgi meklē kontaktu ar ticīgajiem, kā liecina viņa ceļojumi un draudžu apmeklējumi. Viņa valoda, kurā tiek jaukti spāņu un itāļu vārdi, izveidojot jaunus apzīmējumus, spēj precīzi izteikt domu. Komunikatīvais pāvests izvēlējies arī jaunu komunikācijas kanālu – tviteri, kurā Franciskam ir 10 miljoni sekotāju.
Itālijas valsts televīzijas ziņu portāls atzīmē, ka daudzi no pāvesta divu gadu laikā paustajiem aicinājumiem ir bijuši “revolucionāri” – pretrunā ar baznīcā līdz šim valdījušo attieksmi. Piemēram, Francisks aicinājis baznīcas tiesu izskatīt laulību anulēšanas lietas bez maksas vai, atbildot uz jautājumu par kontracepcijas aizliegumu, teicis: “Lai katoļi dzemdē bērnus, bet ne kā truši.” Tāpat pāvests asi nostājies pret pedofiliju, ticies ar tās upuriem, nodibinājis komisiju, lai uzlabotu pastāvošo kārtību un izvairītos no jauniem pedofilijas gadījumiem. “Baznīcā nav vietas pedofiliem,” skaidri un kategoriski savu nostāju pāvests paudis arī bīskapiem adresētā vēstulē.
Vienlaikus ar ārkārtas bīskapu sinodi par ģimenes jautājumiem tika turpināta arī Vatikāna ekonomiskā reforma un Kūrijas reforma, kas vēl prasīs laiku. Aizsāktās reformas ir tik plašas un visos līmeņos, ka, lai arī kādi pretinieki tām atrastos, pilnībā atgriezties atpakaļ vairs nemaz nav iespējams.
Žēlsirdības gads
Pontifikāta divu gadu jubilejas dienā pāvests Francisks nācis klajā ar negaidītu paziņojumu, izsludinot ārkārtas jubilejas svēto gadu, kas būs veltīts dieva žēlsirdībai. Jubilejas gada redzamākā zīme ir Svēto durvju atvēršana Vatikāna bazilikā, kas šoreiz paredzēta 8. decembrī, un pēc tam vēl trijās Romas lielākajās bazilikās. Parasti šīs durvis ir aizvērtas, bet to atvēršana jubilejas gadā simbolizē ticīgajiem doto iespēju tikt pie dieva žēlastības pa ārkārtas ceļu.
