Pāvesta enciklika aicina sargāt dabu 0
Šodien, 18. jūnijā, iznāk Romas pāvesta Franciska enciklika “Laudato si’, sulla cura della casa comune”, kas veltīta vides aizsardzībai un apskata nevienlīdzību dabas resursu sadalē, pārmērīgu dabas ekspluatāciju un cilvēces ekoloģiju. Jau pirms tās publicēšanas enciklika par aktuālo tēmu ir izpelnījusies politisko aprindu kritiku. Šī enciklika tiek uzskatīta par ekumenisku, jo tās tapšanā izmantoti Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I ieteikumi.
Pēc tradīcijas pāvesta encikliku nosaukumā tiek likti teksta pirmie vārdi latīņu valodā, tomēr šoreiz pāvests Francisks ir lēmis citādi – nosaukums ir itāliešu valodā, un tā pirmā daļa aizgūta no svētā Asīzes Franciska “Radību himnas” – reliģiska dziedājuma, kas slavina dabu. “Radību himna” ir vissenākais literārais teksts itāliešu valodā, kas saglabājies līdz mūsdienām, un ir joprojām aktuāls alternatīvs skatījums uz pasauli un sava veida kristīgās ekoloģijas manifests, kas nav novecojis, bet gan kļuvis universāls. Enciklikas nosaukuma otrā daļa nozīmē “par kopīgās mājas kopšanu”.
Itālijas laikraksta “La Stampa” Vatikānam veltītais interneta izdevums “Vatican Insider” atzīmē, ka dabas aizsardzības tēma pāvestam Franciskam vienmēr bijusi ļoti tuva. Jau tūlīt pēc savas ievēlēšanas, paskaidrojot, kāpēc izvēlējies vārdu Francisks, pāvests sacīja: “Svētais Asīzes Francisks priekš manis ir pieticības cilvēks, miera cilvēks, cilvēks, kas mīl un sargā dabu, un šobrīd mums ar dabu nav īpaši labas attiecības, vai ne?”
Prese atklāj saturu
Trīs dienas pirms enciklikas iznākšanas Itālijas žurnāls “L’Espresso” publicēja 191 lappusi garu dokumentu, kas, pēc žurnāla apgalvojuma, ir precīzs pāvesta enciklikas teksts. Romas kūrija iebilda, ka publicētais dokuments nav enciklikas galīgā versija, bet gan tās pirmais, vēlāk labotais variants. Kūrija uzskata, ka ziņu noplūde ir konservatīvo spēku mēģinājums pavājināt pāvesta vēstījumu.
Neskatoties uz to, “L’Espresso” publikācija ļauj gūt pirmo ieskatu par enciklikas saturu un galvenajiem tajā apskatītajiem jautājumiem. Pēc žurnālā publicētā teksta, pāvests enciklikā uztraucas par piesārņojumu un atkritumiem: “Zeme, mūsu māja, šķiet pārvēršamies aizvien vairāk milzīgā atkritumu krātuvē. Daudzās planētas vietās simgalvji ar nostalģiju atceras aizgājušo laiku ainavas, ko tagad sedz atkritumu kaudzes.”
Francisks raksta arī par klimatu: “Klimats ir kopīgs īpašums, kas pieder visiem un ir priekš visiem. Tā globālā līmenī ir sarežģīta sistēma, kas saistīta ar daudziem cilvēka dzīvei būtiskiem apstākļiem. (..) Cilvēce ir aicināta apzināties nepieciešamību mainīt dzīvesveidu, ražošanas un patēriņa paradumus, lai cīnītos ar globālo sasilšanu vai vismaz ar cilvēka radītajiem iemesliem, kas to pastiprina.”
“Piekļuve drošam dzeramajam ūdenim ir būtiska cilvēku vajadzība un tiesības, jo nosaka izdzīvošanas iespējas. Šai pasaulei ir liels sociālais parāds attiecībā uz nabadzīgajiem, kam nav pieejas dzeramajam ūdenim, jo tas nozīmē liegt viņiem tiesības uz dzīvi,” teikts publicētajā enciklikas versijā.
Pāvests raizējas arī par bioloģiskās daudzveidības samazināšanos: “Mūsu vainas dēļ tūkstošiem sugu negodinās Dievu un nevarēs nodot mums savu vēsti. Mums uz to nav tiesību.” Francisks atgādina: “Mēs neesam Dievs. Zeme bija pirms mums un ir mums uzticēta.”
“Daudzām lietām ir jāmainās, bet vispirms ir jāmainās cilvēcei. Mums trūkst apziņas par kopīgu izcelsmi, savstarpēju piederību un nākotni, ko dalīsim savā starpā. Šāda pamatapziņa ļautu rasties jaunai pārliecībai, jaunai attieksmei un dzīvesveidam,” raksta pāvests. “Pārmaiņas dzīvesveidā varētu radīt pozitīvu spiedienu uz tiem, kam pieder politiskā, ekonomiskā un sociālā vara. Tā notiek, kad patērētāju kustības panāk, lai dažu veidu preces vairs netiktu pirktas, un tādējādi tās kļūst spējīgas mainīt uzņēmumu uzvedību, piespiežot uzņēmumus ņemt vērā ražošanas ietekmi uz apkārtējo vidi.”
Uztrauc naftas kompānijas
Vatikāna eksperts Frančesko Pelozo raksta, ka enciklika “Laudato si’, sulla cura della casa comune” ir tik aktuāla, ka kļuvusi slavena vēl pirms tās iznākšanas, radījusi uztraukumu rūpniecības un naftas ieguves lobistu vidē un izraisījusi politisko aprindu kritiku, it sevišķi no ASV puses. Pazīstamākais enciklikas kritiķis ir ASV jurists un bijušais senators Riks Santorums, kurš 2012. gadā izstājās no ASV prezidenta vēlēšanām. Santorums ir lūdzis pāvestu apstāties un palikt ārpus debatēm par cilvēka ietekmi uz klimatu, kuras pašlaik ir īpaši spraigas pirms decembrī Parīzē paredzētās ANO konferences par klimata pārmaiņām.
Vienošanās starp pasaules lielākajiem piesārņotājiem, sākot ar Ķīnu un ASV, ir vēl tālu, un naftas ieguves rūpniecība cenšas darīt visu iespējamo, lai tā netiktu panākta. Tādēļ ANO ģenerālsekretārs Pans Kimuns, kurš, gatavojoties Parīzes konferencei, cenšas savākt “zaļo fronti”, lūdza pāvestu pasteigties ar enciklikas publicēšanu, lai atbildīgajiem liktu aizdomāties par viņu lēmumu ietekmi uz globālo sasilšanu.
Janvārī ceļojuma laikā uz Šrilanku un Filipīnām pāvests runāja par topošo encikliku. Francisks teica, ka tās tapšanas gaitā konsultējies ar zinātniekiem, pauda vilšanos par iepriekšējās ANO konferences par klimatu rezultātiem un izteica cerību, ka Parīzes konferences darba kārtība būs drosmīgāka. Ar to pietika, lai pasaules lielākā privātā naftas kompānija “Exxon” jūnija sākumā nosūtītu uz Vatikānu savu delegāciju ar mērķi paskaidrot savas pozīcijas.
Enciklikas “Laudato si’, sulla cura della casa comune” iznākšanu pavada vēl kāds jaunievedums, ko vēlējies pāvests Francisks – dažas dienas pirms tās publicēšanas katoļu bīskapiem visā pasaulē izsūtīta informācija ar ieteikumiem un paskaidrojumiem, lai diecēžu vadītāji būtu sagatavoti publikācijai un spētu to skaidrot un komentēt. Par to paziņoja Vatikāna preses dienesta vadītājs tēvs Federiko Lombardi: “Pāvests ir vēlējies pavadīt šo publikāciju kā baznīcas notikumu, tā ir jauna ideja, un interesanti, kā tiek iesaistīti bīskapi.”
