“Ja meklējumi būtu sekmīgi, Latvija kļūtu stāvus bagāta!” Latvijā varētu sākties zemes dzīļu izpēte metāla rūdu iegulu atrašanai un ieguvei 19
Zigfrīds Dzedulis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Latvijā varētu sākties zemes dzīļu izpēte vara, niķeļa, platīna vai citu krāsaino metālu rūdu iegulu atrašanai un ieguvei.
Par to, ka Latvijas zemes dzīlēs varētu atrast krāsaino metālu rūdas, pirmās sarunas par to aizsākās 2011. gadā, toreizējam Valsts prezidentam Andrim Bērziņam un Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim viesojoties Kanādā un satiekoties ar ģeoloģijas uzņēmuma “Inventus Mining Corp.” (agrāk “Ginguro Exploration Inc”) pārstāvjiem, tostarp ar šajā uzņēmumā strādājošo ģeologu un mūsu Kanādā dzīvojošo tautieti Andreju Biti.
Viņš un citi kanādieši skubināja mūsu valstsvīrus pievērsties zemes dzīļu izpētei un metālu rūdu atrašanai.
Kanādieši domā, ka zemes dzīļu izpēti vajadzētu sākt Kurzemes dienvidu daļā, Vaiņodes un Priekules apkaimē, tuvāk robežai ar Lietuvu – ap 9300 kvadrātkilometru platībā, kur pēc sastāva un ģeoloģiskā vecuma ieži atgādina tos, kādi sastopami Zviedrijā, Somijā, Kolas pussalā, kur krāsaino metālu rūdas jau ir atrastas un tiek iegūtas.
Arī padomju varas gados Latvijā apmēram 200 veiktajos dziļurbumos iegūto iežu paraugi, viņuprāt, ļaujot cerēt, ka krāsaino metālu rūdas ir atrodamas.
Intervijā “Latvijas Avīzei” Andrejs Bite toreiz pauda, ka, ja meklējumi būtu sekmīgi, Latvija kļūtu stāvus bagāta.
Taču vēlāk atklājās, ka izpētei un rūdu ieguvei līdz šim neļauj pievērsties Latvijas likumos noteiktās īpašuma tiesības – proti, saskaņā ar Civillikumu zemes īpašniekam pieder ne tikai zemes virskārta, bet arī tās dziļākie slāņi līdz pat zemes asij.
Pārāk nesteidzas
Kaut arī aizvadītajos gados kanādieši, vairākkārt viesodamies Latvijā, taujāja par izpētes iespējām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) ar likuma grozījumiem pārlieku nesteidzās, aizbildinoties ar pieredzes un prasmes trūkumu tādu sagatavošanai.
Tikai pērn kopš 2015. gada VARAM gatavotos grozījumus likumā “Par zemes dzīlēm” apstiprināja valdība. Un tikai šogad 25. februārī Saeimā pieņēma tos galīgajā lasījumā.
Grozījumi piešķir valdībai tiesības noteikt valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus, kuros par labu valstij noteiktu zemes dzīļu lietošanas tiesību ierobežojumus, vienlaikus paredzot atlīdzību zemes īpašniekiem, ja krāsaino metālu rūdas patiešām atrastu un sāktos to ieguve.
Likuma grozījumi paredz, ka uzņēmējs, kurš pievērsīsies dzīļu izpētei bez valsts atbalsta un pārkāpumiem, varēs saņemt licenci ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā bez konkursa.
Tāpat grozījumos ietverti arī noteikumi ieguvei valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā, tostarp pirms atļaujas saņemšanas prasība apliecināt Valsts vides dienestā finanšu nodrošinājumu.
Likums paredz pienākumu veikt zemes rekultivāciju pēc derīgo izrakteņu ieguves pabeigšanas.
Cenšas paātrināt izpēti
Zemes īpašniekam būs tiesības prasīt ieguvējam atlīdzināt arī zaudējumus, kuri viņam rastos atradņu izmantošanas laikā. Par atlīdzības apmēru būs nepieciešama rakstveida vienošanās.
Zemes īpašnieku, protams, visvairāk interesētu, kāda varētu būt šī atlīdzība. VARAM plānotais atlīdzības apmērs, ko ieguvējs maksātu zemes īpašniekam, – 30 eiro par hektāru gadā un 0,15–2% no iegūto rūdu tirgus vērtības.
Par zemes īpašuma iekļaušanu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalā un par paredzētajiem īpašuma tiesību aprobežojumiem zemes īpašniekam paziņos, tiklīdz VARAM sagatavos Ministru kabineta noteikumus par katru konkrēto valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu.
Grozījumi paredz, ka līgums ar zemes īpašnieku nav nepieciešams, ja zemes dzīles izmanto sabiedrības un valsts interesēs. Pēc likuma autoru domām, šādi tiks paātrināta dzīļu izpēte un rūdu meklēšana teritorijās, kurās ir liels skaits zemes īpašnieku.
Lai ierobežotu derīgo izrakteņu pārdošanu bez licences, komersanti, kuri pašlaik, piesedzoties ar atļaujām dīķu rakšanai, milzu apmēros rok un pārdod granti, smiltis un citus zemes virskārtā atrodamos derīgos izrakteņus, turpmāk zemes dzīļu izmantošanas licence būs vajadzīga, ja paredzēts iegūt vairāk nekā 10 000 kubikmetru apjomā – līdzšinējo vairāk nekā 20 000 kubikmetru vietā.
Zemes dzīļu izpēte un krāsaino metālu rūdu atradņu ieguve ir viens no Latvijas Nacionālās attīstības plāna punktiem.
Ja dzīļu izpēte sāktos un rūdu meklējumi būtu sekmīgi, to iegūšana, iespējams, kļūtu par vienu no svarīgākajiem valsts attīstības virzieniem vai par to ekonomisko izrāvienu, par kuru pirms pandēmijas spriedelēja mūsu politiķi.
