Pavērsiens LNG termināļa attīstībā: Skultes terminālim ir jāpierāda, ka tas var ekonomiski pamatoti strādāt 19
Kristīne Stepiņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība noraidījusi Skultes sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļa attīstītāja piedāvātos projekta sadarbības nosacījumus. Pastāv iespēja, ka valsts īstenos šo projektu, iesaistot kādu no savām kapitālsabiedrībām, visticamāk, AS „Augstsprieguma tīkls”.
Pēc iepazīšanās ar Skultes LNG termināļa attīstītāja AS „Skulte LNG Terminal” un stratēģiskā investora piedāvātajiem projekta sadarbības nosacījumiem, kurus padziļināti vētījusi Klimata un enerģētikas ministrija (KEM), valdība tos noraidījusi. „Tādas garantijas, kādas prasa investors, mēs nevaram dot.
Pastāv iespēja, ka valsts pati šādu projektu īsteno caur kādu no savām kapitālsabiedrībām,” pēc valdības sēdes, kurā šis jautājums tika skatīts lielā slepenībā, teica Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Jautāts par to, kura no valsts kapitālsabiedrībām tā varētu būt, premjers atzina, ka, viņa ieskatā, tā varētu būt AS „Augstsprieguma tīkls”, kas ir enerģētikas infrastruktūras pārvaldītāja. „Šobrīd tā ir mana skaļa spekulācija, tas vēl ir diskusiju jautājums,” teica K. Kariņš.
KEM turpinās strādāt pie šā projekta attīstīšanas, jo Saeima ir pieņēmusi likumu, ka valstij tas ir jāīsteno līdz 2024. gada rudenim. KEM sola informēt par rezultātiem pēc mēneša. Ministru kabinets 24. janvārī uzdeva KEM veikt padziļinātu projekta sadarbības nosacījumu izvērtējumu. Lai nodrošinātu kvalitatīvu analīzi, 30. janvārī KEM pieprasīja attīstītājam papildu informāciju par projekta infrastruktūru, kapacitāti un izmaksām.
Pēc tās saņemšanas KEM secinājusi, ka konkrētos projekta sadarbības nosacījumus nevar atbalstīt, galvenokārt to regulatīvo priekšrocību un garantiju apjoma dēļ. Pērnā gada septembrī Saeima pieņēma Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu, kas noteica nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu LNG terminālim pie Saulkrastiem, taču valsts garantijas gāzes piegādēm nesniedza. Turpmākajos mēnešos „Skulte LNG Terminal” atrada stratēģisko investoru un iesniedza valdībā priekšlikumus par vēlamajām sadarbības formām.
Izmaksas būtiski augušas
Skultes sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļa projekta izveides izmaksas no sākotnēji lēstajiem 120 miljoniem eiro ir pieaugušas līdz teju 150 miljoniem eiro. „Palielinājušās ir platformas un iekārtu izmaksas. LNG nozare šobrīd ir ļoti uzkarsusi, visā pasaulē ir pieprasīti termināļi. Ražotāji nespēj vien saražot iekārtas, to piegāžu laiki pieaug. Pati galvenā un dārgākā ir platforma. Sākotnēji 40 miljoni eiro tika paredzēti cauruļvadiem un 80 miljoni eiro platformai, bet šobrīd platformas izmaksas ir pieaugušas par aptuveni 30 miljoniem eiro,” informē AS „Skulte LNG Terminal” ģenerāldirektors Renārs Miķelsons.
Potenciālais investors ir atrasts, taču šobrīd netiek atklāts. „Šajā nozarē tas ir tā pieņemts, kamēr nav īstas skaidrības par projektu, investors parasti sevi neatklāj. Tā ir Eiropas kompānija ar lielu pieredzi, kurai ir 18 LNG termināļi visos pasaules kontinentos. Turklāt tā var šo projektu īstenot ļoti ātri,” teic R. Miķelsons.
Prasa garantijas un izmaiņas pārvades tarifā
Skultes terminālim ir jāpierāda, ka tas var ekonomiski pamatoti strādāt, piedāvājot lētāku tarifu nekā citi LNG termināļi, turklāt tam ir daudz lielākas elastības priekšrocības, proti, ja kāds gāzes pircējs grib glabāt gāzi Inčukalna pazemes krātuvē, jebkurā brīdī, kad tiek piedāvāta lētāka cena, var pasūtīt kuģi un gāzi noglabāt, saka R. Miķelsons, ieskicējot sadarbības piedāvājuma galvenos nosacījumus, kas paredz, kāda valsts iesaiste būtu nepieciešama, lai termināli varētu uzbūvēt Saeimas noteiktajā termiņā līdz 2024. gada rudenim. „Visvieglāk termināli būtu uzbūvēt uz komerciāliem pamatiem bez valsts iesaistes, ar nosacījumu, ka valsts kapitālsabiedrība „Latvenergo” iegādājas termināļa lietošanas jaudu.
Lai terminālis varētu būt ekonomiski pamatots, piedāvājam gan administratīvus, gan fiskālus risinājumus. Piemēram, administratīvi noteikt, ka gāzei netiek piemērota ieejas maksa, kas ir būtiska priekšrocība konkurencei ar citiem, piemēram, Somijas un Klaipēdas termināļiem. Pārvades tarifs sastāv no divām daļām – ieejas un izejas maksas, apmēram, aptuveni 2 eiro par megavatu ir kopējā komponente – 1/3 daļa ir ieejas maksa, 2/3 daļas ir izejas maksa.
Ir iespējams izdarīt tā, ka gāzei, kas nāk no Skultes termināļa un tiek nogādāta uz Inčukalna pazemes krātuvi, netiek piemērota ieejas maksa. Minam arī citas būtiskas lietas, piemēram, iespējas izveidot grupētus produktus, proti, gāzes patērētāji var iegādāties reizē gan regazifikācijas, gan glabāšanas jaudu.
„Latvenergo” ir iespēja atteikties no noslēgtā līguma ar Klaipēdu, samaksāt soda naudu un ņemt gāzi no Skultes termināļa, kur būtu daudz lētāks tarifs,” uzskata R. Miķelsons. Viņš atzīst, ka pirmajos termināļa darbības gados varētu būt nepieciešamība pēc valsts fiskāla atbalsta. „Atbalsts naudas plūsmas stabilizācijai būtu nepieciešams, kamēr tiks ieņemta vieta tirgū. Tie varētu būt daži miljoni eiro gadā. Šī summa tiktu atmaksāta, kolīdz tiktu gūti atbilstoši ienākumi,” skaidro R. Miķelsons.
Savukārt klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars atzīst, ka vēl vienu „oiku” (obligāto iepirkuma komponenti), valsts atļauties nevar. „Valstij nevajadzētu dot nekādas garantijas. Cits jautājums ir, kā īstenot Saeimas doto uzdevumu šo termināli uzbūvēt plānotajā termiņā līdz 2024. gada rudenim?” ir norūpējies ministrs. „Skulte LNG Terminal” reģistrēta 2016. gadā. “Skulte LNG Terminal” uzņēmuma patiesie labuma guvēji ir Arnfins Unums un Pēteris Ragaušs. 2022. gada maijā par 20% „Skulte LNG Terminal” akciju iegādi paziņoja degvielas tirgotājs AS „Virši-A”.
