Pavērsiens pie Bahmutas: Ukrainas pretošanās karš ievirzās izšķirošā posmā 35
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ukrainas karavīri netālu no Bahmutas īstenojuši veiksmīgu operāciju, atspiežot Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” karotājus no pilsētas apgādes līnijas. Pilsētā turpinās kaujas, kas varētu ietekmēt Ukrainas pretošanās kara tālāko virzību.
ASV drīzumā nesola F–16
Krievu īstenotās apšaudes Bahmutā, salīdzinot ar pēdējām nedēļām, kļuvušas mazāk intensīvas. “Vagner” ir apstiprinājis, ka pēc paredzētā laika pavadīšanas karā ir atlaisti vismaz 5000 karotāju, kas bija savervēti ieslodzīto vidū, un karavīru trūkums radījis šķēršļus krievu uzbrukuma centieniem šajā sektorā, teikts britu militārā izlūkdienesta ziņojumā. Krievijas spēki pēdējās nedēļas laikā ir pārņēmuši savā kontrolē vēl aptuveni piecus procentus Bahmutas teritorijas un tagad ieņem aptuveni 65% pilsētas teritorijas, teikts ASV Kara studiju institūta (ISW) jaunākajā ziņojumā.
“Ja Krievijas karaspēks sagrābs Bahmutu, Krievijas prezidents Vladimirs Putins šo uzvaru “pārdos” Rietumiem, savai sabiedrībai, Ķīnai un Irānai,” intervijā aģentūrai “Associated Press” paziņojis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Viņš norādīja, ka jebkurš zaudējums šobrīd var apdraudēt pretošanās tempus Ukrainā. “Mēs nevaram izlaist soļus, jo karš – kā pīrāgs – sastāv no uzvaru gabaliņiem. Mazas uzvaras, mazi soļi,” viņš sacīja. Pentagons turpina uzskatīt, ka Ukrainai šobrīd visvairāk nepieciešamas ir pretgaisa aizsardzības sistēmas, tālas darbības ieroči un bruņutehnika.
ASV turpina piegādāt Ukrainai šos bruņojuma veidus un apmācīt Ukrainas karavīrus to izmantošanā, paziņojis ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins. Reaktīvie iznīcinātāji F-16, ko piegādāt pēdējo mēnešu laikā mudina Kijiva, Ukrainai šajā kara posmā būtisku palīdzību nenodrošinās, Ostins teica ASV Senāta Bruņoto spēku komitejas sēdē.
Kas attiecas uz iznīcinātājiem F-16, paies aptuveni 18 mēneši no brīža, kad tiks pieņemts lēmums, līdz brīdim, kad tos varēs izmantot. Šajā kara posmā ukraiņiem tas nepalīdzēs, sacīja Ostins. Pentagonā tic, ka Ukraina nākotnē varēs saņemt kaujas lidmašīnas, viņš sacīja. Potenciāli tie var būt iznīcinātāji F-16 vai citas ceturtās paaudzes lidmašīnas, sacīja ministrs, solot, ka ASV turpinās kopīgu darbu ar partneriem, lai nodrošinātu Ukrainu ar visu nepieciešamo.
Bulgārija pārdos Ukrainai munīciju
Bulgārija, visticamāk, caur starpniekiem pārdos Ukrainai lielu daudzumu munīcijas, kas var būtiski ietekmēt kara gaitu, paziņojis bijušais aizsardzības ministrs Boiko Noevs.
Mērķis ir veco munīciju, kuras vērtība ir aptuveni 175 miljoni eiro, no Bulgārijas armijas noliktavām nodot Ukrainai, lai apmaiņā pret to saņemtu jaunu munīciju. Noevs norādīja, ka tā būtu lielākā Bulgārijas sauszemes spēku apgāde ar jaunu munīciju mūsdienu vēsturē. “Valsts uzņēmums VMZ caur starpniekiem šo munīciju pārdos Ukrainai,” sacīja Noevs, piebilstot, ka tāds daudzums munīcijas var izmainīt kara gaitu vairākos virzienos Ukrainas frontē.
Bulgārijas armijai ir padomju standarta munīcijas krājumi, kas noderētu Ukrainas armijai, kura galvenokārt cīnās ar padomju laika ieročiem. Bulgārijas aizsardzības ministrs Dimitars Stojanovs izteicies, ka valdība piekritusi VMZ shēmai tikai tāpēc, ka nepieciešams atjaunot armijas krājumus.
Bulgārijas prezidents Rumens Radevs ir publiski iebildis pret ieroču piegādēm Ukrainai, lai gan Bulgārijas parlaments decembra vidū nolēma, ka armija sūtīs militāro palīdzību Ukrainai. Lai gan Radevs neatbalsta parlamenta lēmumu, viņš neuzlika tam veto, bet paziņoja, ka ieroču piegādes neturpināsies, kamēr pie varas atrodas pagaidu valdība. Ja munīcija tiks pārvesta no armijas noliktavām uz militāro rūpnīcu un pēc tam caur starpniekiem pārdota Ukrainai, Radevs varēs turpināt apgalvot saviem atbalstītājiem, ka Sofija tiešā veidā neatbalsta Kijivu.
Krievijai ir jāaiziet no Ukrainas
Krievijai ir jāaiziet no pilnīgi visas Ukrainas teritorijas, katra tās kvadrātmetra, paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba.
“Nav pieļaujama maldīga interpretācija tam, ko nozīmē vārds “aiziešana”,” videokonferencē ar kolēģiem ASV vadītajā Demokrātijas samitā sacīja Kuleba.
“Šajā cīņā mēs aizstāvam visu demokrātisko pasauli,” norādīja Ukrainas ārlietu ministrs. “Neviena valsts negrib mieru vairāk par Ukrainu. Bet miers par katru cenu ir ilūzija. Lai miers būtu paliekošs, tam ir jābūt taisnīgam,” pavēstīja Kuleba. “Krievijas agresijas izbeigšana un Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošana ir būtiski miera nosacījumi. Neapdomīga piekāpšanās agresoram Krieviju tikai iedrošinās intensificēt savus uzbrukumus demokrātijai, dodot tai laiku atjaunot savas militārās jaudas un atsākt militāru ofensīvu pret Ukrainu,” teica Kuleba.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas vadīja šo sesiju, atbalstīja Ukrainas priekšlikumus un brīdināja par noregulējumu, kas Krievijas bruņotajiem spēkiem vienkārši ļautu pārgrupēties. “Šis karš, protams, var beigties rīt, ja [Krievijas] prezidents [Vladimirs] Putins to vēlēsies, izvedot Krievijas bruņotos spēkus no Ukrainas,” sacīja Blinkens. Ķīna izteikusi pamiera priekšlikumus, ko atbalstījis Putins, bet ko Ukraina un tās Rietumu sabiedrotie noraidījuši, norādot, ka tādējādi tiktu iesaldēti Maskavas 13 mēnešus ilgās agresijas ieguvumi.
