Paveras izvēles iespējas, kā atlaist Rīgas domi 0
Ja Saeima drīzumā pieņems Rīgas domes atlaišanas likumu, kurā kā atlaišanas tiesiskais pamats ir minēta pašvaldības nespēja nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, “Saskaņas” frakcija apstrīdēs šo likumu Satversmes tiesā, “Latvijas Avīzei” apstiprināja frakcijas priekšsēža vietnieks Valērijs Agešins.
Juridiskā biroja vecākais padomnieks Edvīns Danovskis šonedēļ Budžeta un finanšu komisijas sēdē sacīja – tādā gadījumā “ir augsta iespējamība, ka Rīgas domes atlaišana tiktu atzīta par neatbilstošu likumam”.
Trešdien Rīgas mērs Oļegs Burovs (“GKR”) vienojās ar opozīciju sasaukt trīs sēdes pēc kārtas, nenodrošinot tajās kvorumu, un tādā gadījumā ir jauns pamats rosināt domes atlaišanu.
Divas sēdes, “noraujot” tajās kvorumu, notika jau trešdien. Trešā ir plānota ceturtdien, kad domniekiem vajadzētu lemt arī par neuzticības izteikšanu Rīgas mēram O. Burovam. Ja arī uz trešo sēdi neieradīsies vairākums no deputātiem, tad būs juridiskais pamats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) rosināt vēlreiz Rīgas domes atlaišanu, bet jau ar citu juridisko pamatojumu.
Rīgas domes izpilddirektors Juris Radzevičs (“GKR”) “LA” teica – ja arī trešajā sēdē nebūs kvoruma, VARAM paveras izvēles iespējas – Saeima var pieņemt jau atbildīgajā komisijā atbalstīto likumprojektu, bet VARAM var iesniegt valdībā arī jaunu likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu ar citu juridisko pamatojumu, kas būtu pārliecinošāks.
J. Radzevičs arī atgādināja, ka 16. janvārī dome no amatiem atbrīvoja priekšsēdētāja vietniekus Annu Vladovu (“Saskaņa”) un Druvi Kleinu (bloks “Rīgai”). Tas nozīmē, ka divu mēnešu laikā līdz marta vidum domei jāievēl jauni vietnieki – ja tas nenotiek, būtu vēl viens iemesls, uz kura pamata juridiski varētu lemt par domes atlaišanu.
“Tad gan iestātos haoss, jo ir daudzi jautājumi, kur vajag domes akceptu, piemēram, skolu direktoru iecelšana, Dziesmu svētku rīcības komitejas apstiprināšana,” paskaidroja izpilddirektors.
“Mums nav iebildumu pret Rīgas domes atlaišanu, bet gan pret ieganstiem vai iemesliem, kas minēti likumprojektā. Ministram Jurim Pūcem vajadzētu šo projektu, kas tiek virzīts uz pieņemšanu, atsaukt. Taču, ja Saeimā tiks iesniegts likumprojekts, kurā būs cits juridiskais pamatojums [trīs kvoruma trūkuma dēļ nenotikušas sēdes], tad mēs to atbalstīsim,” apstiprināja V. Agešins.
Ja partija vērstos Satversmes tiesā, tas nekavētu ārkārtas vēlēšanu sarīkošanu Rīgā. Taču kopā ar Zaļo un zemnieku savienību “Saskaņa” bija apsvērusi iespēju lūgt Valsts prezidentu arī Rīgas domes atlaišanas likuma publicēšanu apturēt uz diviem mēnešiem, lai vāktu parakstus referenduma ierosināšanai. Tagad jau notiek parakstīšanās par divu citu likumu nodošanu tautas nobalsošanai, tie paredz pagarināt jaunievēlētās domes pilnvaras uz vairāk nekā pieciem gadiem.
Likumus, visticamāk, izsludinās, jo 20 dienu laikā ir savākti tikai nedaudz vairāk kā 3500 paraksti nepieciešamo 154 868 parakstu vietā, informēja Centrālā vēlēšanu komisija.
Ja tiktu vākti paraksti par Rīgas domes atlaišanas likumu, tad ārkārtas vēlēšanas varētu notikt tikai jūnija beigās pēc Jāņiem, bija izskaitļojusi domes opozīcija.
“Ja “Saskaņa” vāktu parakstus par likuma apturēšanu, tas vēl vairāk paildzinātu šo haosu, kas Rīgai nenāktu par labu,” uzskata V. Ķirsis. O. Burovs savukārt izšķīries par šo soli, redzot, ka “Saskaņa” bloķē budžeta pieņemšanu.
To, ka Rīgas dome tiks atlaista pirms termiņa, šķiet, apzinās ikviena frakcija, taču atsevišķu politisko spēku centieni to “pavilkt garumā” neoficiāli tiek saistīti ar vēlmi iegūt laiku, lai labāk sagatavotos vēlēšanām. “Saskaņa” pērnvasar bija ārkārtas vēlēšanu piekritēja, bet toreiz nebija zināms, ka jauno domi varētu vēlēt uz tik ilgu laiku.