Iniciatīva no deviņdesmitajiem gadiem: Beidzot paver ceļu pašvaldību referendumiem 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pavisam klusu tikpat kā bez debatēm Saeima pagājušajā ceturtdienā pieņēma kādu vēsturisku lēmumu, galīgajā lasījumā nobalsojot par Vietējo pašvaldību referendumu likumu.
Par to nebija izdevies vienoties ne 11. Saeimas, ne 12. Saeimas deputātiem, kuri šo projektu atstāja mantojumā 13. Saeimai. Taču likums stāsies spēkā tikai 2024. gada 1. janvārī. Tas saistīts ar nepieciešamību salāgot referendumu rīkošanai nepieciešamās sistēmas un pieņemt grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, lai to varētu izmantot pašvaldību referendumā, paskaidroja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāts Uldis Budriķis (JKP).
Par projekta izskatīšanu atbildīgais ziņotājs U. Budriķis bija izpētījis, ka pirmo reizi iniciatīva, kas paredzēja veicināt iedzīvotāju līdzdalību vietējās nozīmes jautājumu lemšanā, Saeimas darba kārtībā ar citu nosaukumu parādījusies jau 90. gadu otrajā pusē.
Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) valdes loceklis, Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms atceras, ka biedrība likumprojektu par vietējo pašvaldību referendumiem sagatavojusi 2007. gadā. Tas ir nonācis varas kabinetos, bet tur arī iegūlis līdz 11. Saeimas vēlēšanām 2011. gadā.
Sprūdžs izvelk no atvilktnes
Drīz pēc 11. Saeimas sanākšanas toreizējais vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ievēlēts no Zatlera Reformu partijas) izrevidēja priekšteču atstāto mantojumu un savu iniciatīvu paketē, ko iesniedza valdībā, iekļāva arī Vietējo pašvaldību referendumu likumu.
Tā šis projekts 2013. gada sākumā nonāca Saeimā, kura februārī to konceptuāli atbalstīja.
Pa šiem gadiem Vietējo pašvaldību referenduma likums ir apspriests darba grupās, Saeimas komisijās un apakškomisijās, bet saturiski tajā veiktas nelielas izmaiņas. Tas vairāk tika bremzēts ar mērķi nepieļaut vietējo referendumu rīkošanu.
Tiesa, kavēšanās daļēji saistīta arī ar objektīviem iemesliem, jo tikai 13. Saeima likumā paredzēja izveidot vienotu vēlētāju uzskaites sistēmu, ko var izmantot kā Saeimas vēlēšanās, tā referendumos.
Likums paredz, ka referendumus varēs rosināt par ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, kā arī par domes lēmumiem, ar kuriem pašvaldība ierosinājusi jaunbūves – publiskas ēkas vai tāda objekta būvniecību, kuriem ir piemērojama tā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra.
Šos referendumus varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no balsotājiem, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos, bet Rīgā tie būs ne mazāk kā 10% balsotāju. Tāpat referendumu varēs ierosināt arī ne mazāk kā divas trešdaļas domes deputātu.
Likums paredz iespēju rosināt referendumu arī par domes atlaišanu, bet te domei pašai tādas tiesības nav dotas.
Tāpat domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām. Ierosināt pašvaldības domes atlaišanu varēs ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu vēlētāju sarakstos iekļautajiem balsotājiem.
Bija priekšlikums paredzēt iespēju referendumā lemt par pašvaldību robežu grozīšanu, bet to noraidīja, jo pašvaldību robežas var noteikt tikai Saeima. Iedzīvotāju viedokli šādos gadījumos paredzēts noskaidrot, rīkojot aptaujas un publiskās apspriešanas.
Par referenduma rosināšanu varēs parakstīties kā elektroniski, tā klātienē, bet par domes atlaišanu – tikai klātienē. Referendumu varēs ierosināt Latvijas un Eiropas Savienības pilsoņi, kuru dzīvesvieta ir reģistrēta attiecīgās pašvaldības teritorijā vai viņam tajā pieder nekustamais īpašums.
Varēja nobremzēt attīstību
Projektu tik ilgus gadus neizdevās pieņemt arī tāpēc, ka tā apspriešanā aktīvi iesaistījās Jūrmalas aizsardzības biedrība, kuras valdes loceklis U. Kronblūms “Latvijas Avīzei” piektdien atzina: “Saeima diemžēl ir pieņēmusi bezjēdzīgu likumu attiecībā uz tiem mērķiem, kas bija Jūrmalas aizsardzības biedrībai.”
Tai bija svarīgi, lai referendumu var rosināt ne tikai par attīstības stratēģiju, bet arī par teritorijas plānojumu, kas ir daudz konkrētāks dokuments. Piemēram, U. Kronblūms minēja, ka Jūrmalas dome tagad teritorijas plāna grozījumos paredz vēl 202 000 kvadrātmetrus meža platību iznīcināšanu, šo dabas teritoriju nododot apbūvei. Iedzīvotāji te ir bezspēcīgi.
U. Kronblūms norāda, ka likumā ir paredzēts noskaidrot iedzīvotāju viedokli tikai par tiem objektiem, kuru būvniecību ierosinājusi pašvaldība.
Jāatgādina, ka 2014. gadā likumprojektā bija atbalstīta norma, ka referendumi varēs notikt arī par teritorijas plānojumiem, bet pēc tam tā tika svītrota. Viens no argumentiem bija, ka šādas problēmas ir tikai vienā – Jūrmalas pašvaldībā –, bet citur tās nav aktuālas.
Māris Kučinskis (ZZS), kurš dažādos laikos Vietējo pašvaldību referenduma likuma apspriešanā piedalījies gan kā deputāts, gan kā Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektors, tagad “Latvijas Avīzei” atzina, ka Jūrmalas biedrības priekšlikumu nevarēja atbalstīt, jo tas varētu nobremzēt pašvaldību attīstību, kavēt ar Eiropas Savienības fondu līdzekļu apguvi saistītu projektu īstenošanu.
Ja šajā gadījumā aktīvi cilvēki cīnās par dabas teritoriju saglabāšanu un “grib, lai visa Latvija ir zaļa”, tad citā gadījumā referendumu ierosināšanu varētu organizēt arī cilvēki, kam ir liela nauda, lai panāktu sev vēlamo rezultātu.
