Pāvels Hodorkovskis: demokrātija nav tikai Krievijas rokās 0
“Šīs nav vēlēšanas, kurās par Vladimiru Putinu ir nobalsojis sabiedrības vairākums. Viņa atbalstītāju grupa atkārto tos pašus vēstījumus, ko valsts televīzija vēlēšanu kampaņas laikā – “izaugsme un stabilitāte”.
Taču nekas tāds nebūs, jo Putins vairs nespēj sabiedrībai nodrošināt solījumu izpildi,” tā saka Pāvels Hodorkovskis, ieslodzītā bijušā naftas kompānijas “Jukos” vadītāja Mihaila Hodorkovska dēls. Viņš un vēl virkne Krievijas opozīcijas pārstāvju īsi pēc svētdien Krievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām un protestiem, kuros vairāki simti cilvēku tika aizturēti, ieradās Briselē, Eiropas Parlamentā (EP), lai publiski runātu par to, kā mainīsies Krievijas dzīve pēc V. Putina nokļūšanas prezidenta amatā un ko opozīcija sagaida no Eiropas Savienības (ES).
ES jāizmanto muskuļi
P. Hodorkovskis vairākkārt atgādināja, ka opozīcija Krievijā patlaban bauda lielu sabiedrības atbalstu, taču tā nav labi organizēta un tai nav ilgtermiņa plānošanas, tādēļ konstruktīvs un stingrs atbalsts no ES puses Krievijai ļoti noderētu. Pagaidām ES pēc starptautisko novērotāju slēdziena, ka vēlēšanu kampaņa skaidri un gaiši rīkota izdevīgi V. Putinam, oficiālajā līmenī ir aprobežojusies ar aizrādījumu un mudinājumu Krievijas varai reaģēt uz šiem pārmetumiem. Lai arī apsveikuma vēstule V. Putinam nav nosūtīta, ES arī nav atteikusies ar jauno Krievijas galvu strādāt. P. Hodorkovskis atzina, ka saprot, kādēļ Brisele nepārtrauc attiecības ar Putina Krieviju:
“Reāli skatoties, ES nāksies strādāt ar Putinu kā valsts galvu, taču tādēļ ES var izmantot savu svaru un ietekmi daudzās sfērās, piemēram, likumdošanā, aizliedzot tiem Krievijas pilsoņiem, kas iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos un korupcijā, glabāt naudu ES bankās un braukt šeit brīvdienās. Tās ir konkrētas lietas, kā izdarīt spiedienu uz Putinu un mudināt valsti demokrātijas attīstības virzienā.”
Viņam piekrīt arī Krievijas solidaritātes kustības pārstāvis Vladimirs Kara-Murza: “Ja jūs būtu bijuši Maskavā pēdējās dienās, jums šķistu, ka te ir notikusi militāra okupācija. Pirms un tūlīt pēc vēlēšanām tūkstošiem iekšlietu ministrijas militāro spēku, smagi bruņotas īpašās policijas vienības tika izvietotas pilsētas centrā un īpaši Kremļa un Puškina laukuma tuvumā, kas bija nozīmīga vieta pēdējo dienu protestiem. Es personīgi neesmu redzējis tik daudz militāro spēku mūsu galvaspilsētā kopš konstitucionālās krīzes 1993. gadā. Lai kas tas arī būtu, tā noteikti nav likumīgi ievēlēta vēlēšanu līdera likumīga uzvara. Taču Putina ēra ir beigusies. Vairs nav jautājums “Vai?”, tagad ir jautājums “Kad?”. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai draugi un atbalstītāji ES un EP mums izrāda atbalstu ne tikai vārdos, bet arī praktiski. Nav noslēpums, ka daudzām augstām Krievijas režīma amatpersonām patīk savu naudu glabāt un bērnus skolot Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Manuprāt, ir laiks izbeigt šos dubultstandartus. Visefektīvāk būtu ieviest mērķtiecīgas sankcijas – kontu iesaldēšanu, vīzu aizliegumus, tieši tā, kā ES rīkojusies Baltkrievijas gadījumā.”
Pamodusies no sapņa
To, ka pret demokrātijas apspiedējiem Krievijā ES varētu rīkot sankcijas, norāda arī nevalstiskās organizācijas, vēlēšanu uzrauga “Golos” pārstāvis Andrejs Buzins. Viņaprāt, protestu ritenis ir iekustējies un nebūs apturams, ko arī starptautiskā sabiedrība nevarēs ignorēt. “Tas, ka Eiropā šobrīd ir tik liela interese par Krieviju, ka Krievijā notiek pilsoniska kustība tik lielos apmēros, ir diezgan neparasta parādība. Pēdējos desmit gados par spīti tam, ka vēlēšanas nebija godīgas, sabiedrība gulēja. Šis sapnis beidzās pēc aizvadītā gada decembra Valsts domes vēlēšanām, kad ļoti daudzi cilvēki izgāja ielās ar politiskām prasībām par godīgām vēlēšanām,” teic A. Buzins.
Pagaidām atklāti sankciju ideju Eiropas politiķi nav steigušies atbalstīt. To, ka ES un ASV nedrīkst risināt ar Krieviju tādas attiecības kā līdz šim, visskaļāk paudis bijušais Beļģijas premjerministrs, tagad EP Liberāļu grupas līderis Gijs Verhovstads.
Sagaidāms, ka nākamajā nedēļā EP sesijā Strasbūrā viesosies opozīcijas politiķi Mihails Kasjanovs un Garijs Kasparovs. Tikmēr izskanējis nodoms, ka Krievijas opozicionāri varētu atvērt biroju Briselē, lai aktīvāk pārstāvētu savas intereses ES pusē.
Vaicāts par to, kā V. Putina nākšana pie varas varētu ietekmēt viņa ieslodzītā tēva likteni, P. Hodorkovskis norādīja, ka apsveic aizejošā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojumu par tiesas sprieduma pārskatīšanu M. Hodorkovska lietā, taču tajā pašā laikā saprot, ka tā nav politiķa personiska iniciatīva. “Tas noteikti nāk no Putina, lai apslāpētu sabiedrības protestus. Vai tam sekos kāda konkrēta rīcība, piemēram, sprieduma atcelšana vai amnestija, būs atkarīgs no tā, cik spēcīgs būs sabiedrības spiediens un protesti ielās.”
Viedokļi
Pāvels Hodorkovskis, ieslodzītā Mihaila Hodorkovska dēls: “Es nevēlētos redzēt, kā ES silti sagaida un apskauj jaunievēlēto Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Tie ES līderi, kas tā rīkosies, būs nepareizajā stāsta pusē. Krievijas pilsoņi grib pārmaiņas. Agri vai vēlu tas notiks. Ar Putinu vajag strādāt, bet tajā pašā laikā pieprasīt sen apsolītās reformas.”
Kristīna Ojulande, Eiropas Parlamenta deputāte no Igaunijas, Liberāļu politiskās grupas pārstāve: “Pēc tā, kas noticis Krievijā, ES vairs nevajadzētu Putina kungam piedāvāt kopīgas foto iespējas. ES un Krievijas samitiem ir jākļūst par darba sanāksmēm starp zemāka līmeņa amatpersonām ar ļoti pragmatisku darba kārtību. Putina Krievija nekad nebūs ES stratēģiskā partnere, kamēr netiks sarīkotas brīvas un godīgas vēlēšanas ar visu opozīcijas partiju piedalīšanos.”
Sandra Kalniete, Eiropas Parlamenta deputāte, Eiropas Tautas partija: “Ceru, ka prezidents Putins izmantos sev piešķirto mandātu, lai padarītu Krieviju par modernu, demokrātisku valsti. Pēdējo mēnešu protesti pierāda, ka Krievijā cilvēki ir nobrieduši pārmaiņām un nevēlas samierināties ar autokrātisko režīmu. Ja Putins nemainīsies un nepildīs tos reformu solījumus, kurus devis vēlētājiem savas priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tad viņu var piemeklēt līdzīgs liktenis kā arābu valstu vadītājus. Pirms diviem gadiem neviens pat neticēja, ka varētu krist Ēģiptes vai Lībijas autoritārie režīmi.”
Gijs Verhovstads, Beļģijas bijušais premjers, Eiropas Parlamenta Liberāļu grupas vadītājs: “Ir absolūti vitāli nepieļaut milzīgu kļūdu un pēc šīm vēlēšanām atgriezties pie līdzšinējām attiecībām ar Krieviju. Kādēļ? Tādēļ, ka mierīgie protesti turpinās un tiem joprojām ir liels atbalsts, un varas iestādēm būs jāatbild uz prasībām pēc brīvām un godīgām vēlēšanām. Tādēļ Eiropas Savienībai un Eiropas Parlamentam ir jāturpina piespiest Krievijas varas iestādes īstenot politiskas un demokrātiskas reformas.”
