Pavasaris nāk ar lazdu ziediem. Ko fenoloģiskie dati stāsta par klimata izmaiņām Latvijā? 0
“Šobrīd esam krustcelēs – vai nu pavasaris iestāsies agrāk, vai nu arī, ņemot vērā, ka iztrūkst ziemas aukstuma, vēlāk nekā parasti,” teic fenoloģisko parādību pētniece Gunta Kalvāne.
Viņa kopā ar studentiem analizējusi laika vērotāju sniegtos datus, kas kopš 1970. gada apkopoti Dabas un vēstures kalendāros un “Latvijas Avīzes” gadagrāmatās.
Laika vērotāji fiksējuši gan pirmo lapu saplaukšanu, pirmo vardi un taureni, gan sniegu, salnas, pērkonus, kartupeļu novākšanu un jāņogu nogatavošanos. Brīvprātīgie dabas vērotāji savās dienasgrāmatās apkopojuši datus par vairāk nekā 220 dažādām fenoloģiskajām norisēm Latvijas dabā.
Vai tiesa, ka Latvijā šogad ziema tā arī neiestājās?
G. Kalvāne: Meteoroloģiskā ziema iestājas tad, ja piecas dienas gaisa temperatūra ir zem nulles, savukārt fenoloģiskās sezonas nosaka norises dabā. Tas nozīmē, ka ziema beidzas un pavasaris iestājas tad, kad teorētiski iespējama augu attīstība.
Debates par klimata mainību, vai tas ir mīts vai realitāte, šobrīd ir īpaši karstas.
Mēs varam zīmēt dažādus grafikus un rēķināt, bet nedrīkst aizmirst, ka dabu statistikas rāmjos ielikt nevar. Termometrs ir cilvēka izgudrojums, bet daba nekad nemelo. Ja ir kaut kādas izmaiņas, daba to parādīs. Fenoloģija ir stāsts, ko mums stāsta augi, arī dzīvnieki, kukaiņi un abinieki.
Fenoloģija ir lētākais un vienkāršākais veids, kā pierādīt klimata pārmaiņas tiem, kas ir skeptiski,
kāda mums ir lielākā daļa sabiedrības.
1990. gads arī bija tāds pats gads kā 2020. gads, kad pastāvīga sniega sega neizveidojās, kas, protams, ietekmēja augu un dzīvnieku valsti.
Ar ko Latvijā sākas pavasaris – vai ar lazdu un sniegpulkstenīšu ziedēšanu?
Ir augi, kam veģetācijas sākumā gaisa temperatūra ir pats svarīgākais, bet ir augi, kam dienas garums.
Daudziem pirmais pavasara vēstnesis ir sniegpulkstenīši un, kā liecina novērotāju dati, arī citos gados tie sākuši ziedēt jau janvāra sākumā. Piemēram, vizbulītēm un sniegpulkstenītēm ir ļoti svarīga saules gaisma, tāpēc tās zied, pirms sākusies lapu plaukšana.
Padomju laikos kā pavasara indikatoru izmantoja arī bērzu lapu plaukšanu.
Vācijā pavasara sākumu, piemēram, nosaka pēc forsītiju ziedēšanas. Taču daudzviet citur pavasaris sākas ar lazdu ziedēšanu.
Rudens indikators ir bērza lapu dzeltēšana, bet pirmais sniegs liecina par ziemas atnākšanu. Taču sniegs nebūs īsti korekti, jo ir tādi gadi, kad kādā konkrētā vietā ziema vispār neiestājas. Citur Eiropā pieņem lapu krišanas beigas kā ziemas sākumu, taču Latvijā šādi dati nav tikuši apkopoti.
Piemēram, lazda zied 1. decembrī! It kā šķiet nereāli. Bet ir bijuši arī citi gadi, kad decembrī ziedējušas gan lazdas, gan alkšņi.
Dažādi autori par fenoloģiskā pavasara sākuma indikatoriem ir izmantojuši gan sniega kušanas sākumu, gan māllēpes ziedēšanu, gan arī bērza sulu cirkulācijas sākumu.
Vissiltākā ziema bija tieši pirms 30 gadiem – 1989./1990. gada ziema.
Tad bija daudzi agrīnuma rekordi, taču šajā gadā tie varētu tikt pārspēti.
Novērojumi liecina, ka pavasara iestāšanos var variēt vairāku mēnešu intervālā – tas var iestāties straujāk, var pakāpeniskāk. Bet vasara parasti iestājas dažu nedēļu laikā.
Arī rudens no rudens ļoti atšķiras. Tas ir vēl tāds neatbildēts jautājums, kāpēc tā. Iespējams, ieraugot pirmo sniegpulkstenīti, mums ir prieks, tāpēc datus piefiksējam.
Kad ierauga pirmo dzelteno lapu, lielākā daļa nav pārāk priecīga.
To arī Eiropā pētnieki konstatējuši, ka arī tur rudens datu pieejamība ir ierobežotāka.
Bet nu par to, ka pavasaris katru gadu iestājas agrāk, šaubu vairs nav?
Visas fāzes, kas saistītas ar augu veģetācijas sākumu – asnošana, zaļošana, lapu plaukšana –, sākas agrāk nekā iepriekš. Arī pumpuru veidošanās un ziedēšana ir agrāka, tāpat agrāk novērojama arī melleņu un jāņogu nogatavošanās, arī pirmās sēnes tiek vāktas agrāk. Tas saskan ar Eiropas tendencēm.
Taču mani pārsteidz, ka saimniekošanas paradumi, neraugoties uz gaisa temperatūras un mitruma izmaiņām, nav tik būtiski mainījušies. Sējas laiks ir diezgan stabils katru gadu, bet, iespējams, šī stabilitāte saistīta ar tehnoloģiju izmaiņām lauksaimniecībā.
Ne tikai upenes un jāņogas nogatavojas agrāk, esam sākuši agrāk vākt arī kartupeļus.
Baltalkšņi caurmērā Latvijā agrāk sāk ziedēt, īpaši Engurē. Tajā pašā laikā Lazdonā nedaudz vēlāk sākuši ziedēt. Putni ne tikai atlido agrāk, bet arī, piemēram baltie stārķi, saskaņā ar novērotāju datiem, aizlido no Latvijas arī agrāk.
Zosis savukārt atlido agrāk un aizlido vēlāk. Tas, visticamāk, saistīts ar barības vielu pieejamību.
Faktiski varam runāt, ka Latvijā vairs ir tikai trīs gadalaiki. Varbūt vajag mainīt ziemas definīciju?
Lietuvā joprojām maiju dēvē par dzegužu mēnesi, bet savulaik to sauca arī par ziedu mēnesi.
Latvijā savulaik maiju dēvēja par lapu vai sējas mēnesi.
Laika vērotāju dati parāda, ka pavasaris Latvijā ienāk no dienvidrietumiem un ziemeļaustrumiem, proti, no Nidas un Alūksnes. Rīga ir izteikti atšķirīga – galvaspilsētā viss jau zaļo, bet, izbrauc no pilsētas un tur teju sniegs, nekāda zaļošana.
Izpētīts, ka pilsētās vērojamas atšķirības fenoloģiskajās fāzēs līdz pat 14 dienām.
Vai jūsu datu rinda ļauj prognozēt, kādi laika apstākļi būs turpmāk?
Ja pavasaris iestājas strauji, tas parasti notiek salīdzinoši ilgi. Ja pavasaris iestājas vēlu, tas ir ļoti straujš. To ļoti labi zināja mans vectētiņš. Viņš nesteidzās kaut ko ļoti ātri stādīt, viņš zināja, ja pavasaris iestājas agri, tas būs ļoti ilgs.
Līdz ar to iespējams, ka līdz lapu plaukšanai šogad mēs vēl ilgi gaidīsim.
Bet, ja ilgi gaidītais pavasaris atnāk, tad tas ir kā sprādziens, trīs dienās viss sazaļo. Iespējams, tas ir arī šī gada stāsts. Jā, agrās fāzes iestājas ļoti strauji un agri, bet līdz zaļošanai mēs vēl gaidīsim. Es nezinu.
Pagaidām izskatās ļoti līdzīgi 1990. gada situācijai, taču nevaru teikt, kāda būs raža. Ja lazdas sāk ziedēt tik agri, vai būs rieksti. Tas, visticamāk, atkarīgs no tā, kā tālāk attīstīsies šī gada pavasaris.
Ar to jārēķinās, ka klimata pārmaiņu rezultātā jau tā neprognozējamā lauksaimniecības nozare kļūs arvien vairāk neprognozējamāka. Vienīgā izeja ir apdrošināšana pret laika apstākļu riskiem.
Atsevišķi meteoroloģiskie modeļi ir izrēķinājuši diezgan dramatiskas pārmaiņas Baltijas teritorijā,
taču ir pētnieki, kuri uzskata, ka šajos modeļos ir pārvērtēta Baltijas jūras nozīme, proti, tā tik strauji neuzsils. Tiek prognozēts arī, ka gaisa temperatūra Baltijas teritorijā paaugstināsies straujāk nekā Centrāleiropā. Nu, redzēsim.
Taču tas ir neapstrīdams fakts, ka gaisa temperatūra Latvijas teritorijā turpina pieaugt.
Arī nokrišņu daudzums palielinās. Kā tas atsauksies uz dabu? Ir divi attīstības varianti. Viens – gaisa temperatūras palielināšanās ietekmē pavasaris iestāsies arvien agrāk. Mūsu aprēķini liecina, ka ievu ziedēšana sāksies nedēļu agrāk.
Bet pēdējos gados parādās publikācijas, kurās apgalvots, ka silto ziemu dēļ augi nesasniedz miega periodam nepieciešamo temperatūru un līdz ar to sāk plaukt arvien vēlāk. Augiem ir svarīgs miera periods, kas silto ziemu dēļ ir traucēts.
Varbūt nomainīsies augu sugas?
Augu sugas tik strauji nemainās. Mēs varētu gaidīt, ka Latvijā nākotnes klimats kļūs līdzīgāks tam, kas ir Polijas dienvidu daļā un Vācijas ziemeļu daļā. Un tur veģetācija principiāli neatšķiras no mūsējās. Varbūt vienīgi vairāk lapu koku.
Jā, būs lielāks risks skuju kokiem, bet nu nebūs tā, ka varēsim audzēt to, ko nekad neesam audzējuši.
Banānus Latvijā nevarēsim audzēt. Varbūt kādiem augiem izplatības robeža palielināsies ziemeļu virzienā, taču tas notiek ļoti lēnām. Tas ir vairāku gadu desmitu stāsts.
Eiropā meteoroloģiskais rudens iestājoties arvien vēlāk, bet Latvija esot izņēmums – mums rudens iestājas ļoti agri. Ko par to saka augi?
Jā, tas parādās arī fenoloģiskajos datos, ka Latvijā pavasaris iestājas arvien agrāk, bet arī rudens fāzes iestājas agrāk.
Lietuvā arī ir stacijas, kur rudens parādās agrāk.
Es nezinu, kāpēc tā. Šai parādībai ir lokāls raksturs.
Tikai Rucavā un Snēpelē tipiski Eiropai rudens fāzes, kas ir lapu dzeltēšana un lapu krišana, iestājas vēlāk, bet citur rudens iestājas agrāk. Iespējams, tas saistīts ar Baltijas jūras ietekmi, bet tā šobrīd ir vairāk spekulācija.
Klimata pārmaiņas ir atbildes reakcija uz mūsu attieksmi.
Jā, klimata pārmaiņas ir dabisks process, bet nekad klimats nav mainījies tik strauji kā pēdējos 150 gados. Klimats ir ļoti kompleksa sistēma un to nevar ietekmēt vienas valsts darbības.
Latvijai kā mazai valstij ir vieglāk būt labajam piemēram pasaulē, mainot sabiedrības noskaņojumu un paradumus. Kāpēc mums jāsalīdzina sevi ar valstīm, kuras neko nedara, mēs varam būt valsts, kas dara.
Bet vai pārmaiņas dabā tāpēc kļūs lēnākas?
Par savām neapdomības sekām vēl ilgi maksāsim dabai parādu. Lai ziemā būtu sniegs un ledus, nepietiks paziņot, ka esam CO2 neitrāla sabiedrība. Taču mēs varam vismaz pasaudzēt to, kas vēl palicis. Mums tas ir jādara.
