Pavasaris mudina lauksaimniekus nevajadzīgās domas nolikt malā 2
Uldis Graudiņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Gatavošanās otrajai pavasara sējai un dārza darbiem kopš kara sākuma gan lauksaimniekiem, gan arī pircējiem ir atnesusi pārsteigumus, tostarp priecīgus un arī mazāk iepriecinošus. Tomēr visi saimnieki ar nepacietību gaida pavasara sezonas darbiem piemērotus dabas apstākļus un ir gatavi risināt izaicinājumus kā parasti, nezinot, kāds rezultāts viņu darbam būs rudenī.
Graudu un rapša audzētāji vērš uzmanību uz lielajām minerālmēslu un degvielas cenas svārstībām. Salīdzinot minerālmēslu cenas pērn rudenī un šā gada pavasarī, vērojams aptuveni 200 eiro/t liels cenas kritums. Ir pavisam saprotami, ka pērn pēc kulšanas, valdot lielai nenoteiktībai un vēloties drošību, saimnieki pirka mēslojumu. Savukārt tie saimnieki, kas pirkumu atlika uz pavasari, patlaban jūtas nedaudz atviegloti, lai gan būtiski ir nokritusies arī graudu biržas cena, kas raisa papildu rūpes. “Pēdējos septiņus gadus visaugstākā graudu cena bija janvārī, bet pērn tā savu virsotni sasniedza kulšanas laikā. Neparasti,” par kara laika ietekmi uz graudu tirgu teic KS “Jurgensburg Agro” vadītājs Ringolds Grāpis.
Šā gada aprīļa sākumā vērojām arī būtisku degvielas cenas kritumu – viens litrs dīzeļdegvielas maksāja pat aptuveni 1,40 eiro. Saimnieki, kas sējas laikam pirka mēnesi vai vairākas nedēļas agrāk, maksāja 1,70 eiro…
“Arī es esmu viens no saimniekiem, kas rudenī minerālmēslus pirka par dārgo cenu. Tomēr vairs šo rīcību nepārdzīvoju. Pirkumu uzskatu par negūto naudas ienākumu, nevis par zaudējumu. Vissvarīgāk, ka esi dzīvs un vesels. Un pavasara saulainais laiks liek domāt par darbu, citas nevajadzīgās domas noliekot malā. Esmu pārliecināts, ka dārgo minerālmēslu pirkums neapdraudēs nevienas saimniecības maksātspēju, ja vien līdzi nevelkas daudz citu maksājumu un negadīsies neražas gads,” žurnālam “Agro Tops” gatavību sējas laikam komentē Sesavas pagasta ZS “Sniedzes” saimnieks Uldis Vangalis.
Jānis Kudliška, Ābeļu pagasta ZS “Jaunkraukļi” saimnieks, piebilst: “Noskaņojums pirms sējas laika ir optimistisks. Pērn minerālmēslus pirkām lēti un graudus pārdevām par ļoti labu cenu. Savukārt minerālmēslus šā gada sezonai pirkām, maksājot dārgi. Viss ir līdzsvarā, neiespringstam.”
Savukārt Smārdes pagasta ZS “Tīrumi” saimnieks Sandis Ercmanis pauž neapmierinātību ar iepriekšējā zemkopības ministra Kaspara Gerharda darbību: “Pērn pēc ziemāju sējas pēkšņi mainīja nosacījumus aizsargjoslām pie novadgrāvjiem. Tām visu laiku bija jābūt vienu metru platām, bet pērn pēc ziemāju sējas noteica, ka aizsargjoslām ir jābūt četrus metrus platām. Nu, ko – jāņem kultivators, jākultivē un jāsēj zālājs. Jā, mums teica, ka par tām ir runāts desmit gadus, tomēr viens ir runāt, bet kas cits – lemt un ieviest. Neviens saimnieks vēl nezina, kā izdosies atskaitīties par piedalīšanos shēmās, kas ir nosacījums atbalsta saņemšanai. Un vēl par Zaļo kursu – mēs jau patlaban esam vairākas reizes zaļāki nekā, piemēram, Vācijas saimnieki. Un visās ES dalībvalstīs vienādi ir jāsamazina ķīmisko līdzekļu lietojums? Tā ir vienlīdzība?” tā S. Ercmanis.
Viņš arī piebilst, ka pirms sējas noteikti ir jārunā par to, ka Latvijā no citām valstīm ieved galvenokārt intensīvo šķirņu graudu sēklu. Kā šī rīcība sasaistās ar Zaļā kursa uzstādījumu par minerālmēslu lietojuma mazināšanu? “Mēs savā saimniecībā audzējam daudzas Latvijā izveidotās šķirnes, tostarp ziemas kviešus ‘Edvins’ un ‘Brencis’, vasaras kviešu šķirni ‘Robijs’, vasaras miežus ‘Druvis’ un ‘Kristaps’. Latvijas šķirnes ir vairāk piemērotas mūsu dabas apstākļiem, daudzām vajag mazāk minerālmēslu.
Piebildīsim, ka minerālmēslu sadārdzinājums un jaunās ES atbalsta shēmas likušas daudziem saimniekiem mazināt mēslošanas devas un vērtēt vissaimnieciskāko augsnes apstrādes tehnoloģiju izmantošanu.
Stādus un sēklas pērk piesardzīgi
Stādu audzētāji un sēklu pārdevēji sezonas sākumā norāda uz lielo nenoteiktību un cilvēku pirktspējas kritumu, vienlaikus saglabājot optimismu un uzsverot, ka nekad valdībai nav prasītas kompensācijas par zaudējumiem no saimnieciskās darbības. “Mūsu lielie pircēji – lielās saimniecības – šajā sezonā jaunstādus pērk vēlāk nekā citus gadus un arī par 10–15 procentiem mazāk. Iemesli ir energoresursu sadārdzinājums un arī emocionālais sagurums – cilvēki nezina, ar ko beigsies tas, kas patlaban notiek. Nomāc arī pērn piedzīvotās uzņēmējdarbības neveiksmes, kad vairākiem saimniekiem bija jāizmet daudz nenopirktu puķu stādu. Savukārt sēklu tirgus mazdārziņu saimniekiem vēl nav iekustējies. Divus pēdējos gadus vērojām ļoti lielus pārdošanas daudzumus gan dažādu puķu stādu, gan arī augļu koku segmentā, kas skaidrojams ar inteliģences, vidusšķiras gandrīz masveida pārcelšanos uz laukiem un attālinātā darba veida ienākšanu sabiedrības ikdienā. Šajā sezonā stādu un sēklu pārdevēju darbības rezultāti būs daudz pieticīgāki,” teic SIA “Silja” īpašniece Silva Jeromanova-Maura. SIA “Silja” ar lauksaimniecības lielo tehniku piedalās arī pavasara izstādē Rāmavā, bet sēklas tirgo uzņēmuma veikalos Kuldīgā, Preiļos un Mārupē.
“Pērn nozarei ļoti sāpīgi sita piegāžu ķēžu pārrāvums attiecībā uz podiņiem, minerālmēsliem un kūdru. Patlaban audzētāji darbojas ļoti lielā nenoteiktībā. Kopīgais visai nozarei ir cenas – tās vai nu stāv uz vietas, vai kāpj. Redzam, ka izteikti vairāk ir aktivitāšu sociālajos tīklos, mārketingā, darbojas e-veikali. Stādu audzētājiem nav vairs eiforijas, atslābuma, visi darbojas, cenšas,” tendences nozarē žurnāla “Agro Tops” šā gada aprīļa numurā raksturo Stādu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Andrejs Vītoliņš.
Vienā tirgū ar Poliju
“Mēs nevaram ielikt cenā inflācijas procentu un arī saprotam, ka ir jākonkurē ar Polijas stādu audzētāju, kura valstī ir mazāks PVN, cita nodokļu sistēma un arī citi dabas apstākļi,” atzīst pieredzējušais stādu audzētājs Pēteris Heimanis. Viņa ZS “Gulbji” darbojas Pūrē, kur Heimaņu ģimene lolo 15 ha lielu kokaudzētāvu un 2 ha kolekcijas dārzu. P. Heimanis vērš uzmanību uz likumā noteikto darbaspēka izmaksu kāpumu (minimālās algas celšana līdz 620 eiro), atsevišķu podoto stādu sadārdzinājumu saistībā ar kūdras sadārdzinājumu, kā arī cilvēku pirktspējas mazināšanos. “Stādi nav pirmās nepieciešamības produkts, tomēr esam optimisti. Daudz darbojamies ar reklāmu. Ir jāmainās līdzi laikam. Ar to es domāju šķirnes, kultūras, cilvēku paradumus un pieprasījumu. Vērtējam iespējas saimniecībā ieviest robotizētus risinājumus,” tā P. Heimanis. Viņš aicina pircējus nebaidīties stādīt kailsakņus, kas ir ekonomiski izdevīgāk salīdzinājumā ar podotajiem stādiem un neietekmē augļkoku kvalitāti, ja vien stāds nav saplaucis. Uz jautājumu par jaunās sezonas stādu cenām viņš atbild, ka sadārdzinājums līdz 10% ir atsevišķām stādu pozīcijām. Piebildīsim, ka pēc Stādu audzētāju biedrības aplēsēm, Latvijas stādu īpatsvars vietējā tirgū ir aptuveni 70%. ZS “Gulbji” savus audzētos stādus pārdod arī citās valstīs, tostarp Zviedrijā.
Jānis Dimza, stādu audzētavas “Saulesdārzs Pūre” saimnieks, par jaunās stādu sezonas interesantāko produktu nosauc zīdkoku, kuru Latvijā stādīja 20. gadsimta 30. gados, vēlāk tas izzuda un patlaban atgriežas. “Zīdkoks izaug liels koks ar ogām kā kazenēm. Mēs piedāvājam trīs zīdkoka šķirnes – balto zīdkoku, melno zīdkoku un baltā zīdkoka un sarkanā zīdkoka krustojumu. Cena ir astoņi eiro par stādu,” teic J. Dimza. Viņš atklāj, ka aptuveni 75% stādaudzētavas klientu ir pastāvīgie sadarbības partneri, ar kuriem izveidojusies regulāra sadarbība. J. Dimza arī secina, ka patlaban salīdzinoši lielu pircēju īpatsvaru veido jauni cilvēki, kuriem jāapgūst augļkopības pamatzināšanas.
Stādu audzēšanas nozares eksperti arī vērš uzmanību, cik svarīgi ir pirkt Latvijā, nevis Polijā audzētu stādu, kura izdzīvošanas iespēja Latvijā tomēr ir būtiski mazāka nekā vietējam stādam.
Rekordi ārējā tirdzniecībā
Pērn fiksēts āra apsakņotu spraudeņu un koku, krūmu un krūmveidīgo stādu importa rekords – 1,63 milj. eiro, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. Svarīgākie partneri bijuši Vācija (647 951 eiro), Polija (486 424 eiro), Nīderlande (392 94 eiro) un Lietuva (74 399 eiro). Savukārt eksporta rādītājs bija 104 923 eiro – 16 reizes mazāks. Naudas izteiksmē visvairāk stādu pārdots Igaunijā (52 989 eiro), Baltkrievijā (24 153 eiro), Lietuvā (15 323 eiro) un Kanādā (7875 eiro).
Kopš 2005. gada Latvijas audzētāji visaktīvāk stādus citās valstīs pārdeva 2013. gadā, kad eksporta vērtība sasniedza 928 833 eiro.
Savukārt dārzeņu un zemeņu stādu pozīcijā Latvijas stādu audzētāji pērn sasniedza vēsturiski visaugstāko eksporta rādītāju – 229 195 eiro. Stādi pārdoti gan tikai Igaunijā un Lietuvā, turklāt Igaunijā 213 196 eiro vērtībā. Salīdzinājumam – gadu agrāk šo produktu eksports bija vien 61 132 eiro vērtībā. Dārzeņu un zemeņu stādu pozīcijā arī importa rādītājs pērn bija vēsturiski vislielākais – 1,9 milj. eiro. Visvairāk dārzeņu un zemeņu stādu ievests no Somijas (1,2 milj. eiro), Polijas (0,48 milj. eiro) un no Nīderlandes (0,07 milj. eiro).
Stādu nozarē ārējās tirdzniecības apgrozījums ir ar mīnusa zīmi, tomēr priecē eksporta rekords dārzeņu un zemeņu stādu pozīcijā.
