“Pavasaris ir smags periods…” Cilvēkiem “uzbrūk” ziedputekšņi – ko darīt?
0
Pavasaris daudziem ir ļoti gaidīts laiks – saules stari mūs sāk priecēt arvien biežāk, daba mostas un plaukst. Taču tiem, kuri cieš no alerģijām, šis gada laiks var būt īsts izaicinājums. Kādas ir visizplatītākās pavasara alerģijas Latvijā? Kā tās ietekmē cilvēku ikdienu, un kādi ir labākie veidi, kā mazināt simptomus?
Lai noskaidrotu atbildes uz šiem jautājumiem un saņemtu vērtīgus padomus, sazinājos ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centru. Centra alergoloģe, interniste Dr. Lāsma Lapiņa dalījās ar aktuālāko informāciju un praktiskiem ieteikumiem par to, kā cilvēkiem pārvarēt pavasara alerģiju izaicinājumus.
“Ziedputekšņi ir viens no galvenajiem alergēniem dabā, kas veicina alerģisko slimību attīstību. Polinoze (alerģija pret ziedputekšņiem) ik gadu kļūst arvien izplatītāka, un, pēc jaunākajiem datiem, Rietumeiropā tā skar līdz pat 40% iedzīvotāju.
Visbiežāk polinozi Latvijā izraisa alkšņa, bērza, lazdas un dižskābarža ziedputekšņi pavasarī (ziedēšanas sezona no februāra beigām līdz maija sākumam), timotiņa, kamolzāles, skarenes, rudzu, pieneņu un ceļmallapu ziedputekšņi vasarā (ziedēšanas sezona no maija vidus līdz jūlija vidum), kā arī vībotnes, vērmeles un ambrozija ziedputekšņi vasaras beigās (ziedēšanas sezona no jūlija beigām līdz septembrim).
Polinoze rodas tāpat kā citas alerģiskās slimības, jo tā ir saistīta ar pārmērīgu vai neadekvātu imūnās sistēmas reakciju uz šķietami nekaitīgiem antigēniem, šajā gadījumā – ziedputekšņiem. Šī reakcija izraisa iekaisumu, kas savukārt veicina alerģiskos simptomus, piemēram, alerģisko rinītu (iesnas), konjunktivītu (acu konjunktīvas iekaisumu), astmu un dažkārt arī nātreni.”
Kā norāda Dr. Lāsma Lapiņa: “Pavasaris ir smags periods cilvēkiem ar ziedputekšņu alerģijām, jo augstā ziedputekšņu koncentrācija gaisā var izraisīt intensīvus simptomus – iesnas, acu asarošanu, klepu un aizdusu, īpaši cilvēkiem ar astmu. Laika apstākļi, kā siltums un sausums, var pasliktināt situāciju. Alerģiskie cilvēki bieži pielāgo savu ikdienu, piemēram, samazinot uzturēšanos ārā vai lietojot simptomus un iekaisumu mazinošus medikamentus.”
Nenoliedzami, ka cilvēkiem, kuri ikdienā cīnās ar alerģijām, izjūt arī dzīves kvalitātes pasliktināšanos. Kā informē PSKUS Klīniskās imunoloģijas un alergoloģijas centra alergoloģe, interniste Dr. Lāsma Lapiņa: “Var būt pazeminātas koncentrēšanās spējas, izmaiņas uzvedībā, bērniem var pasliktināties sekmes mācībās, var rasties grūtības iedziļināties mācību stundās notiekošajā.
Pieaugušajiem polinoze var ietekmēt darba kvalitāti, garastāvokli, radīt libido pazemināšanos, atsevišķos gadījumos pat depresīvus traucējumus un nevēlēšanos iet ārā no mājas.
Neārstēts alerģisks rinīts var būt par cēloni dažādām sekundārām deguna un tā blakusdobumu, vidusauss, balssaišu un dziļo elpceļu iekaisuma slimībām, kā arī šiem pacientiem ir paaugstināts astmas un eozinofilā ezofagīta attīstības risks.”
Alergoloģe norāda, ka cilvēki mēdz pieļaut arī kļūdas, mēģinot mazināt pavasara alerģijas simptomus. “Cilvēki bieži nepievērš uzmanību ziedputekšņu daudzumam gaisā un tam nepielāgo savas ikdienas aktivitātes, tādā veidā pastiprinot alerģiskās reakcijas, piemēram, veicot fiziskas aktivitātes saulainā, vējainā, sausā laikā ārā.
Arī strādājot ārā, lai mazinātu alergēnu nokļūšanu elpceļos, būtu vēlams valkāt maskas vai respiratorus, vai lai mazinātu acu simptomus, aizsargbrilles.”
Jācenšas darīt viss iespējamais, lai ziedputekšņi neuzkrājas vietās un lietās, ko cilvēki izmanto. “Mājsaimniecībās bieži tiek atstāti vaļā logi un durvis, ļaujot ziedputekšņiem iekļūt iekštelpās. Vadot automobili, cilvēki mēdz atstāt vaļā logus, kas palielina ziedputekšņu iekļūšanu automašīnā. Dažkārt tiek ignorēta nepieciešamība biežāk mazgāties un mainīt apģērbu pēc uzturēšanās ārā, kā arī pirms gulētiešanas. Ziedēšanas laikā cilvēki nereti žāvē drēbes ārā, uzkrājot uz tām ziedputekšņus, kas vēlāk var izraisīt simptomus,” uzsver Lapiņa.
Problēma ir arī saistībā ar medikamentiem – cilvēki tos lieto nepareizi.
“Daži cilvēki lieto nepareizus medikamentus vai tos lieto nepareizi, piemēram, antihistamīnus (medikamentu grupa, kuru visbiežāk izmanto alerģijas simptomu ārstēšanai) lieto tikai tad, kad simptomi jau ir smagi, kas var samazināt to efektivitāti. Vai simptomu mazināšanai lieto ibuprofēnu, kas vēl vairāk varētu pastiprināt alerģisko reakciju.”
Tāpat liela problēma ir ilgstoša simptomu ignorēšana.
Speciāliste stāsta, ka “dažreiz alerģiskie simptomi tiek sajaukti ar citiem veselības traucējumiem, piemēram, saaukstēšanos, vai vienkārši ignorēti un pārciesti, kas būtiski ietekmē šo cilvēku dzīves kvalitāti, aizkavē atbilstošas ārstēšanas un simptomus mazinošas terapijas uzsākšanu.” Astmas gadījumā tas var būt jo īpaši bīstami.
Ieteikumi cilvēkiem, kuri ir alerģiski
Dr. Lāsma Lapiņa uzsver: “Tuvojoties pavasarim cilvēkiem ar polinozi īpaši jāpievērš uzmanība savai ikdienai, lai mazinātu ziedputekšņu ekspozīciju un polinozes simptomus. Galvenie ieteikumi, lai samazinātu alerģisko simptomu smagumu un uzlabot dzīves kvalitāti pavasarī, būtu:
- Sekot līdzi ziedputekšņu daudzumam – izmantojiet lietotnes vai interneta resursus (piemēram, lietotne, tīmekļa vietne PASYFO), lai uzzinātu aktuālo ziedputekšņu koncentrāciju un attiecīgi pielāgotu savu ikdienu;
- Izvairīties no ilgstošas uzturēšanās ārā, ja ir augsta ziedputekšņu koncentrācija – ja iespējams, samaziniet laiku, ko pavadāt ārā, īpaši sausos un vējainos laikapstākļos, kad ziedputekšņu daudzums ir visaugstākais;
- Lai ziedputekšņi nonāktu mājoklī zemākā koncentrācijā, ziedēšanas sezonas laikā ieteicams pēc iespējas mazāk vērt vaļā dzīvokļa/ mājas logus, durvis (īpaši sausā, saulainā un vējainā laikā);
- Dzīvojamās telpās izmantot gaisa kondicionētāju vai filtru;
- Nebraukt automobilī ar vaļējiem logiem;
- Ejot ārā no telpām jāvalkā saulesbrilles, kas nedaudz aizkavēs ziedputekšņu iekļūšanu acīs, kā arī vēlams ieziest degunā nedaudz krēma vai vazelīna, tādējādi ziedputekšņi pielips pie tās un nenonāks dziļāk uz deguna gļotādas;
- Pēc iespējas biežāk ieteicams noskaloties dušā, lai aizskalotu ziedputekšņus, kas nosēdušies uz ādas, un mainīt apģērbu;
- Matus vēlams mazgāt pirms gulētiešanas;
- Pirms pieskaršanās sejai, jāmazgā rokas;
- Nav ieteicams ziedēšanas sezonas laikā žāvēt drēbes ārā, jo uz tām uzkrāsies liels daudzums putekšņu un, ja šīs drēbes uz ilgāku laiku tiks uzglabātas un lietotas vēlāk, simptomi var rasties arī nesezonas laikā;
- Ja nav iespējams izvairīties no augstas fiziskas slodzes darbiem ārā, ieteicams lietot sejas medicīnisko masku vai respiratoru, piemēram, pļaujot zāli;
- Ja iespējams, īslaicīgi pārcelties uz citu klimata zonu, kur ziedēšanas sezona vēl nav sākusies vai ir jau beigusies;
- Laicīgi vērsties pie alergologa – ja simptomi kļūst traucējoši un iepriekš lietotie medikamenti vairs nav efektīvi, ir svarīgi savlaicīgi konsultēties ar alergologu, lai saņemtu piemērotu ārstēšanu un novērstu simptomu pasliktināšanos.
Ja alerģijas simptomi ir traucējoši, ir svarīgi konsultēties ar ārstu un precīzi noskaidrot slimības ierosinātāju, lai izvēlētos visefektīvāko ārstēšanu. Ja polinoze ir smaga vai slikti kontrolējama ar simptomus un iekaisumu mazinošajiem medikamentiem, ieteicama alergēnspecifiskā imūnterapija. Tā ir rekomendējama arī tiem cilvēkiem, kuri vēlas samazināt medikamentu lietošanu ilgtermiņā. Alergēnspecifiskā imūnterapija ilgst 3–5 gadus un palīdz mazināt simptomus, veidojot imūntoleranci pret alergēnu. Tā tiek veikta pirms ziedēšanas sezonas vai pastāvīgi, atkarībā no pacienta vajadzībām.
Plānojot vizīti pie alergologa, jāpatur prātā, ka, ja vien tas ir iespējams, nedēļu pirms konsultācijas jāpārtrauc iekšķīgi lietojamo pretalerģijas medikamentu lietošana.”
Vai jums ir alerģija pret ziedputekšņiem?
