Pavasaris ir pats nepiemērotākais laiks diētām, farmaceite skaidro kāpēc 0
Tuvojoties vasarai, kad laiks sāk palikt siltāks un gaišāks, arvien vairāk iedzīvotāju interesējas par dažādām diētām svara samazināšanai.
Svarīgi atcerēties, ka drastisku diētu ievērošana, kas balstīta uz badošanos, ļoti lielu uzņemto kaloriju samazināšanu, atsevišķu uzturvielu izslēgšanu no ēdienkartes vai vienveidīgu produktu lietošanu uzturā, ir ne tikai nevēlama, bet arī bīstama veselībai.
Vairāk par to, kāpēc pavasaris nav piemērots laiks diētām, un nosacījumiem, kas jāievēro pirms diētas uzsākšanas, stāsta aptieku tīkla Apotheka farmaceite Līga Cīrule.
“Aptuveni 60% Latvijas iedzīvoju ir liekais svars un aptaukošanās, un tas var būt galvenais iemesls dažādu diētu meklēšanai.
Taču svarīgi atcerēties, ka, lai uzturētu sevi formā, svarīgs ir ne tikai uzturs, bet arī fiziskās aktivitātes.
Ja tomēr nolemts par labu diētai, jāpārliecinās, ka ar tās palīdzību organisms saņems visas tam nepieciešamās uzturvielas (taukus, ogļhidrātus, olbaltumvielas un šķiedrvielas), kā arī vitamīnus, minerālvielas un enerģiju (kilokalorijas), jo tikai tā organisms spēs funkcionēt,” stāsta farmaceite Līga Cīrule.
Pēc ziemas organisms ir novājināts
Rudens un ziemas periods ir saspringts laiks mūsu organismam, jo tiek uzņemts daudz mazāk saules gaismas, kas palīdz sintezēt D vitamīnu. Savukārt D vitamīns atbildīgs par daudzām nozīmīgām organisma funkcijām, piemēram,imunitātes nodrošināšanu un laimes hormona serotonīna veidošanu.
Tāpat rudenī un ziemā cilvēki vairāk slimo ar respiratoriskajiem vīrusiem, kas novājina organismu,
kā arī šajā periodā mazāk pieejami mūsu platuma grādos augušie dārzeņi, augļi, ogas, kas bagāti ar dažādiem vitamīniem un minerālvielām. Tieši tāpēc pavasaris ir laiks, kad jo īpaši jāpiedomā par pilnvērtīgu un daudzveidīgu uzturu, lai palīdzētu organismam atgūt spēkus.
Pavasarī ēdienkartē vēlams iekļaut dīgstus (redīsu, saulespuķu, krešu, kāpostu u.c.), jaunos zaļumus (dilles, lociņus, pētersīļus), spinātus, skābenes, salātus, pieneņu lapas, pirmos redīsus un burkānus.Tāpat tas ir īstais laiks, lai atbrīvotu saldētavu no iepriekšējā gada krājumiem, piemēram, saldētajām ogām.
Pareiza ēdienreižu plānošana
Pirmais no uztura noteikumiem ir pareiza ēdienreižu plānošana – brokastis, pusdienas, vakariņas, kā arī veselīgas uzkodas starp ēdienreizēm, piemēram, kāds auglis, dārzenis, rieksti vai ogas. Galvenajās ēdienreizēs jāiekļauj ogļhidrātus saturoši produkti kā auzu pārslas, griķi, rupjmaize, dārzeņi, makaroni (vislabāk pilngraudu), olbaltumvielas saturošie produkti – olas, kefīrs, biezpiens, piens, zivis –, zivju produkti, liesa gaļa, kvinoja, sojas pupiņas un dārzeņi kā spināti, tomāti, gurķi, burkāni, bietes, zaļumi, rukola, lapu salāti, kāposti un kabači.
Tauki pietiekamā daudzumā tiks uzņemti jau ar minētajiem produktiem un to gatavošanas procesā, tāpēc svarīgi nepārspīlēt un, piemēram, atkārtoti sildot ēdienu, taukvielas neizmantot.
Būtiski ir ēdienreizes dažādot un ieturēt tādu porciju lielumu, kas nerada pārēšanās sajūtu.
Pietiekama šķidruma uzņemšana
Otrais pamatnoteikums ir nesaldināta šķidruma, piemēram, ūdens uzņemšana pietiekamā daudzumā. Atkarībā no dzīvesveida, ēdienkartes sastāva un citiem faktoriem jāuzņem pusotrs līdz trīs litri dienā. Viens no rādītājiem, kas palīdz sekot līdzi, vai šķidrums tiek uzņemt pietiekami, ir urīna krāsa un smarža – ja urīns ir tumšs un ar nepatīkamu smaku, ūdens ikdienā tiek uzņemts par maz. Tāpat par nepietiekamu šķidruma uzņemšanu var liecināt arī sausas lūpas un āda. Cilvēkiem ar hroniskām nieru slimībām svarīgi konsultēties ar ārstu par vajadzīgo šķidruma daudzuma uzņemšanu.
Individuāls uztura plāns un fiziskās aktivitātes
Cilvēkiem, kuri vēlas samazināt svaru, pirms tam noteikti ieteicams konsultēties ar sertificētiem speciālistiem par individuāli pielāgotu uztura plānu. Tāpat speciālisti spēs konsultēt arī par to, kādas fiziskas aktivitātes būtu vēlams izvēlēties, vai ieteiks speciālistu, kurš sastādīs plānu fizisko aktivitāšu veikšanai.
Viena no vienkāršākajām fiziskām aktivitātēm, kuru var izvēlēties lielākā daļa cilvēku, ir pastaigas – 10 000 soļu katru dienu, kas atbilst aptuveni sešiem līdz septiņniem kilometriem. Cilvēkiem, kuri ikdienā šādu attālumu neveic, jāsecina, ka viņu dzīvesveids ir mazkustīgs.
“Pret diētām jāizturas ļoti atbildīgi, jo nepareizs uzturs var negatīvi ietekmēt vēdera izeju, imunitāti, pašsajūtu un dzīvesprieku. Ilgstoši nepareizu uzturu var saistīt pat ar tādām nopietnām saslimšanām kā ļaundabīgie audzēji, sirds un asinsvadu slimības, otrā tipa diabēts un osteoporoze,” brīdina farmaceite Līga Cīrule.
