Pavasaris dvēseļu dārzā. Speciālistu padomi kapu sakopšanai 0
Saule arvien spēcīgāk iesilda zemi, un ir laiks doties apskatīt savu tuvinieku atdusas vietas, pārliecināties, vai ilgais kailsals nav izsaldējis kādu no stādiem, varbūt cietuši pat košumkrūmi? Rūpēs par piemiņas vietas saglabāšanu var rasties arī kāds cits apzaļumošanas risinājums. Tāpēc uzklausīju vairākus kapsētu kultūras kopšanas speciālistus, lai gūtu kādu vērtīgu padomu, kurš varētu noderēt arī citiem!
Lai gan bieži lepojamies, ka Latvijas kapsētas līdzinās skaistiem dārziem, tomēr ne visur tās ir skatienam tīkamas… Nereti uz celiņiem ir pavirši novietoti masīvi ar atkritumiem piestūķēti konteineri, kas traucē gājējiem, kapu kopiņas nobradātas, piemiņas zīmes, pieminekļi tā sašķobījušies, ka šķiet – labāk tiem netuvoties, ka neuzkrīt virsū…
Kas jāzina par kapu kopšanu? Kā iekārtot apbedījumu vietu un kādus augus izvēlēties? To izlemj katrs pats pēc savām iespējām un gaumes. Taču atcerieties, ka augu izvēlē būsim pieticīgi, jo kapavieta nav piemērota kolekcijas daiļdārzam (īpašie, dārgie un retāk sastopamie iekārdinās zagļus!). Savukārt izvēlētajiem augiem vajadzētu būt skaistiem dažādos laika periodos (ziedēšana, augļi, lapu forma un krāsošanās). Tradicionāli apbedījuma vietas iezīmē vidēji 10 – 15 cm augstas kapu kopiņas, kas tiek kārtotas rindās. Vienā kapu kopas galā parasti tiek novietota kāda piemiņas zīme ar informāciju par apbedīto – vārds, dzīves dati, dažreiz arī kāda dzejas rinda. Turīgākie mēdz novietot pieminekli, kas simbolizē aizgājušā dzīvi vai personību, taču te nu gribu piebilst – nelieciet masīvus melnā marmora stabus vai klučus – bezgaumībā aizēnosiet ne vien kluso miera dārzu, bet arī savu dvēseli.
Aija Vītoliņa, kokaudzētavas ”Kalsnava” dekoratīvo stādu pārzine:
– Tā kā pavasaris ir klāt, tad ir laiks apskatīt, vai kokiem nav aizlūzuši zari, tie būtu jānozāģē, jāsavāc nokritušie zari. Jāpievērš uzmanība arī dzīvžogam, vai kāds zars nav bojāts, tas jāizgriež. Kamēr zeme mitra, var stādīt košumkrūmus, sedzējaugus, piemēram, ziemcietes, liānas, krūmus un puskrūmus. Ziemcietes ir ik pa laikam jāpārstāda, efejas, krūmi un puskrūmi regulāri jāapgriež, ierobežojot to augšanas vietu. Aprīļa vidū varētu stādīt arī dažādas sūniņas. Vasaras puķes gan jāstāda vēlāk, kad būs siltāks.
Kapuvietu apzaļumošanai tradicionāli izvēlas paklājveida sedzējaugus vai īsi cirptu, blīvu zālienu, ja vieta ir pietiekami saulaina. Izvēloties puķes kapu apstādījumiem, jāņem vērā tas, ka puķes, kurām patīk spilgta saule, kapsētas pusēnā labi neaugs. Piemērotākā un viena no populārākajām izvēlēm ēnainām vietām ir dažādi ziemcietīgi augi, piemēram, paēnas akmeņlauzītes, laimiņi, ložņu cekuliņš, aslapu flokši, efejas, kapmirtes u.c.
Puķu stādījumus var veidot starp apbedījuma vietām vai tieši uz kapu kopiņas, tomēr jāņem vērā, ka pieņemts – puķes, ko stāda tieši uz kopiņas, nedrīkst būt augstākas par 20–25 centimetriem. Piemērotākas stādījumiem ir viengadīgās puķes ar gaišiem ziediem, savukārt tumšus ziedus stāda tikai kombinācijā ar gaišām puķēm vai gaišas krāsas akmens apmali.
Augstākas puķes (30–50 cm) stāda aiz kapu kopiņas – aiz uzrakstu plāksnītes vai pieminekļa pakājē. Tās var stādīt arī joslās kā apbedījumu vietu sadalītājas, šādiem apstādījumiem vairāk piemērotas ziemcietes, piemēram, hostas.
Daiļdārzniece Rita Mjaisāne iesaka:
– Šis laiks ir piemērots dzīvžogu apgriešanai – jāizgriež vecie, nokaltušie vai nosalušie zari. Jāatjauno dzīvžoga “seja” – griežot zarus, veido dzīvžoga izskatu. Līdzīgi aprūpē visus skujeņus, tūjas, tie jāaprušina, jāmēslo ar gatavajiem “Skujkoku mēslojumiem””, ko var iegādāties specializētajos veikalos. Arī zemie augi, kas daiļo kopiņas virsmu, jāsakopj, jāuzirdina augsne, to pēc vajadzības var bagātināt ar kūdras substrātu, minerālmēsliem.
Jāaprūpē arī kapu kopiņas apmales, plāksnes un pieminekļi – jānotīra no sūnām, netīrumiem, uzkritušiem zariem… Akmens virsmu tīrīšanai saimniecības preču veikalos nopērkams speciāls līdzeklis. Jāsakopj arī soliņi – tie jāsalabo un jāpārkrāso. Protams, jāatjauno arī kapu laukumiņa virsma – jāuzber vai nu smalka smilts vai grants.
