Pavasaris, bet depresija klāt: 6 padomi, kā “uzlādēt” sevi labai pašsajūtai un noskaņojumam 0
Lai arī pavasaris šķietami ir jaunas enerģijas, dzīvesprieka un bezrūpības laiks, ko baudīt ar prieku, daļai cilvēku tas atnes grūtsirdību, skumjas un enerģijas trūkumu. Kādēļ izjūtam pavasari tik dažādi un kas ir par iemeslu pavasara nomāktībai? Ko varam darīt, lai sev palīdzētu? Konsultē psihoterapeits Andris Veselovskis un BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa.
Kā pavasaris ietekmē noskaņojumu
Andris Veselovskis skaidro, ka viss ir līdzīgi kā dabā – pavasarī sāk kust sniegs un ledus, upes izkāpj no krastiem un ir iespējami lielāki vai mazāki plūdi. Tie var apaugļot zemi, atnesot barības vielas, bet var arī iznīcināt sējumus. Tāpat arī cilvēka organismā notiek lielas izmaiņas – hormonālās izmaiņas, izmainās organisma un smadzeņu bioķīmija.
Vieniem cilvēkiem aktivējas prieka hormoni, bet citiem tie samazinās un ieslēdzas depresiju veicinošas programmas. “Atdzīvojas” domas un emocijas, kuras cilvēks ir uzkrājis pa ziemu un savas dzīves laikā. Tas var būt gan atlikts prieks un labsajūta, gan zaudējumu sāpes, kad prātu pārpludina neizskumtas skumjas. Ja cilvēks nobīstas no šīs pēkšņās garastāvokļa pazemināšanās, depresija var mēģināt pārņemt cilvēku savā varā – iegalvot, ka viņš ir slikts, nevienam nevajadzīgs. Rezultātā krītas garastāvoklis, darbaspējas, dzīves kvalitāte.
Pavasaris un depresija?
Kā stāsta psihoterapeits, pavasarī tik tiešām daļai cilvēku, kuriem ir nosliece uz depresiju, ir raksturīga depresijas paasināšanās. Ir cilvēki, kuriem depresija uzbrūk katru pavasari vieglākā vai smagākā pakāpē.
Sievietes vairāk atļaujas just pazemināto garastāvokli, līdz ar to ir iespējams uzsākt cīņu ar depresiju savlaicīgāk un ātrāk to izārstēt. Savukārt vīrieši mazāk apzinās notiekošo, līdz ar to cieš vairāk – biežāk eksplodē, uzņemas pārmērīgus riskus, lieto alkoholu, pārsportojas, pārstrādājas, ātrāk mirst vai nonāk līdz pašnāvībai, jo bieži dzīvo pēc principa: “Labāk nomirt, nekā būt vājam.”
Dzīvesprieka ieteikumi pavasarim
Dambji pret plūdiem, laivas, gumijas zābaki būtu jāgatavo visu gadu. Ja pavasarī ir paredzams celt smagumus, visu gadu ir nepieciešami regulāri treniņi. Te mūsu sabiedrībā valda nezināšana par emocionālo jomu. Jau no dzimšanas būtu jādomā, kā bērnam palīdzēt kļūt stipram, imūnam pret depresiju. Sevis stiprināšana pret depresiju ir dzīves māksla, kas normāli jāmācās 20 gadus – kā turēties pretī ārējiem un iekšējiem destruktīviem spēkiem.
Andris Veselovskis piedāvā kognitīvus vingrinājumus un domāšanas taktikas ikdienai, kas palīdzēs cīņā ar nomāktību un depresiju. Šie ieteikumi ir tikai neliela daļa no iespējamā arsenāla, gatavojoties cīņai pret depresiju vai citiem kaitīgiem faktoriem, tomēr arī tie var palīdzēt cilvēkam strādāt ar sevi un sev palīdzēt.
10 vingrinājumi – domāšanas taktikas cīņai ar depresiju:
1. Būt kontaktā ar sevi. Saprast savas vajadzības un mācīties tās piepildīt. Nesekot citu ,,pareizajiem” uzstādījumiem par to, kā būtu jādzīvo.
2. Trenēties izturēt vēlmes, kuras nav piepildāmas. Piemēram: ,,Gribu būt pats svarīgākais!”, “Gribu pastāvīgi gūt panākumus!” Ir reālistiski jāapzinās savas iespēju robežas, apstājoties, kad nav spēka, un neizdedzinot sevi.
3. Uzņemties pilnu atbildību par savu dzīvi.
4. Nevainot, nekritizēt, netiesāt citus un sevi. Piemēram, nevainot sevi, ka neatbilstat savam izvirzītajam ideālam.
5. Mācīties redzēt apkārt labo un skaisto.
6. Mācīties mīlēt.
7. Trenēties domāt pozitīvās kategorijās. Piemēram: “Es tikšu galā.” “Mēģināšu – paskatīšos, kas sanāks.” “Esmu gana labs.” “Citi ir vairāk labi nekā slikti.”
8. Apturēt negatīvo domāšanu. Tādu kā: “Man nesanāks.” “Es nevienam neesmu vajadzīgs.” “Būs slikti.”
9. Mācīties pieņemt jebkādas emocijas, neeskalējot tās. Piemēram: “Esmu skumīgs – paskumšu, atvadīšos, palaidīšu, dzīvošu tālāk.” “Esmu dusmīgs. Dusmas ir cilvēkam raksturīgas emocijas. Pieņemu tās. Neeju dusmu pavadā, neeskalēju, palaižu.”
10. Praktizēt visus augstāk minētos vingrinājumus katru dienu, visu dzīvi.
Katrs var atklāt sev vēl desmitiem un simtiem veidu, kā padarīt sevi stiprāku un noturīgāku pret depresiju un citām likstām.
Depresija. Ko darīt?
Psihoterapeits uzsver – ja nu cilvēks iekrīt depresijā, tad ar to var veiksmīgi cīnīties. Tas nav jāuztver kā “pasaules gals”, bet kā saslimšana, tāpat kā gripa – nepatīkama, bet ārstējama. Un kā jebkura saslimšana – neārstēta un ielaista tā gan var radīt komplikācijas.
Tikt galā palīdzēs veselīgs dzīvesveids bez pārmērībām – atpūta, hobiji, regulāras fiziskas aktivitātes. Ja cilvēks netiek galā pats, ir jāmeklē palīdzība – draugi, tuvinieki, psihoterapeits, psihiatrs, medikamenti. Depresiju bez ievērības nedrīkst atstāt.
Dažkārt vainojams arī vitamīnu trūkums
Farmaceite Zanda Ozoliņa skaidro – pavasarī cilvēkam visbiežāk trūkst B un D vitamīnu, kas var būtiski ietekmēt pašsajūtu un arī noskaņojumu, radīt nespēku, enerģijas trūkumu, miega traucējumus un tādējādi arī nomāktību. Tādēļ pavasara mēnešos, ja sajūtat kādu no šīm pazīmēm, par labu var nākt šo vitamīnu lietošana. Noderēs arī zivju eļļa, bet no minerālvielām nervu sistēmas veselībai liela nozīme ir magnijam.
No dabas veltēm ar nomāktību palīdzēs cīnīties asinszāle – gan tēju, gan kapsulu veidā. Ir arī pieejami uztura bagātinātāji ar 5-HTP (5-hidroksitriptofāns) un acetil-L-karnitīnu – aminoskābēm, kas darbojas līdzīgi kā nopietni medikamenti.
Ja izjūtat ilgstošu nespēku, motivācijas trūkumu, miega traucējumus un nomāktību, jautājiet pēc padoma farmaceitam vai ārstam. Neatstājiet šos simptomus bez ievērības!
