Pavasarī sagaidāms kvalitatīva kultūraugu sēklas materiāla trūkums 0
Pavasarī gaidāms kvalitatīva kultūraugu sēklas materiāla trūkums, īpaši vasaras kviešiem, ziņo Latvijas Radio.
Kā prognozē Sēklaudzētāju asociācijā, zemniekus gaida sarežģīta pavasara sezona, jo daudzos reģionos jāapsēj lielākas platības nekā parasti. Tātad būs lielāks pieprasījums pēc sēklas. Taču vietējie sēklaudzētāji prognozē arī krietni mazāku sēklu piedāvājumu tirgū, jo tā nav sagatavota ikgadējā apjomā un arī kvalitāte varētu būt zemāka.
Sēklu audzētāji līdzīgi kā teju visi sektori lauksaimniecības nozarē šogad prognozē sekas, kas radušās pērn ilgstošo lietavu dēļ. Arī sēklu materiālu tāpēc nav izdevies sagatavot ierastajos apjomos un kvalitātē.
Problēmas būs gan zemniekiem ar sēklu pašapgādi pavasarim, gan arī tiem, kas sēklas sagatavo tirgošanai.
Ir bažas par sēklu pieprasījuma un piedāvājuma attiecību, stāsta Latvijas Sēklaudzētāju asociācijas vadītāja Sanita Zute, norādot, ka “nebūs arī cenas tik patīkamas” un jādomā par to, kā vairāk izmantot pašaudzēto sēklu. Zute atgādina 2013. un 2014.gadu, kad arī bija problēmas ar ziemājiem un pavasarī sēklai “tika vesti iekšā dīgstoši graudi un netīrītas sēklas, dažādas nezāles, un daudzas saimniecības piesārņoja savus laukus”.
Lauksaimniecības tirgus eksperte Inguna Gulbe vērtē, ka tirgū pieprasījums pēc sēklām šogad būs īpaši liels, jo, kā zināms, vietās, kur tas fiziski nebija iespējams laikapstākļu dēļ, ziemāji pērn sasēti krietni mazāk:
“Reģionos, kur parasti sēj ziemājus – Kurzemē, Zemgalē, šogad būs pieprasījums arī pēc vasarāju sēklas, jo ziemājus nevarēja paspēt iesēt. Pieprasījums būs stipri, stipri lielāks, nekā tas bijis iepriekšējos gados, palielināsies importa sadaļa, un parasti tam seko līdzi, ka sēkla nav tik kvalitatīva kā regulārajā importā. Parādās arī iepriekš nezināmas šķirnes,” teic Gulbe.
S.Zute papildina, ka viena no problemātiskākajām kultūrām sēklu tirgū būs tieši vasaras kvieši, kas ir kā rezerves jeb aizvietošanas suga, ja ir kādas problēmas ar ziemas kviešiem. Vasaras kvieši ir salīdzinoši vēlīna suga, un pērn sēklas novākšanas periods sakritis ar kritisko rudens lietavu situāciju. Zutes ieskatā zemniekiem vairāk jāizmanto sēklu rezerves fondi: “Būtu ļoti labi, ja saimniecībās vai sēklu tirdzniecības kompānijām būtu rezerves fondi. Dažreiz mēs domājam, ka tā ir iesaldēta nauda, bet, ja tādi fondi būtu vairāki, mēs justos stabilāki.”
Sēklas zemniekiem sagatavo arī Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrs. Sēklkopības nodaļas vadītāja Ilona Alekse apstiprina, ka kopējais dažādu kultūru sertificētu sēklu apjoms būs par vismaz 20% mazāks nekā ierastā gadā:
“Mēs jau to redzam, jo sertificētas sēklas sagatavošana Priekuļos ir sākusies, arī realizācija ir sākusies. Labības sēklām būs samazināta diedzība daudzām partijām. Jā, mums ir šis tas rezerves fondā, mēs esam nodrošinājuši sevi kā uzņēmumu ar sējas materiālu šim pavasarim, Mums būs arī, ko piedāvāt Latvijas zemniekiem, bet piedāvājums būs mazāks nekā citus gadus tieši kvalitātes rādītāju dēļ.”
Turpmāk ar aizturētu elpu sēklaudzētājiem būšot vēl jāgaida, kas notiks ar ziemājiem, jo Priekuļu pētniecības centrā jau rudenī bijusi slikta aina šai kultūrai pārmitras augsnes dēļ – augi ir vārgi un būs mazāk produktīvi.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit
