Vai būtu jāsaglabā atšķirīgs vasaras un ziemas laiks? 6
Juris Svaža, ārsts, miega slimību konsultants: “Manuprāt, nozīme un ietekme uz veselību pāriešanai no viena uz otru laiku tiek nedaudz pārspīlēta. Tos cilvēkus, kam nudien ir kādi miega traucējumi, tas, protams, var kādu laiku ietekmēt vai izsist no ierastā ritma, taču kopumā cilvēkam, ja viņš ir vesels, stundu diennaktī būtu jāvar pielāgoties bez kādām lielām grūtībām. Neviens jau dienu nesaīsina, cik nu gara tā ir, tik ir. Kas vēl ļoti būtiski – nav bijusi iespēja izpētīt, kādu ietekmi uz miegu un cilvēka veselību atstātu prakse, ja laiks paliktu nemainīgs visu cauru gadu. Gaisma cilvēkam fizioloģiski ir spēcīgs kairinātājs un, ja jūnijā jau piecos uzlec saule, bet cilvēks ceļas astoņos, tas viņam arī varētu zināmā mērā traucēt un ietekmēt kā miegu, tā pašsajūtu. Man personīgi patīk vasaras laiks, jo tas ļauj ilgāk pabaudīt siltos vasaras vakarus. Jāsaka, arī rudenī stunda atpakaļ man neko daudz vairs neietekmē, jo jau tāpat ir tumšs.”
Vita Kurpniece, loģistikas un starptautisku pārvadājumu kompānijas SIA “Vervo” pārstāve: “Patiesībā mums ikdienā sanāk strādāt pēc citiem pasaules laikiem un šī papildu laika maiņa Latvijā nereti traucē. Mūsu vēlme būtu, lai pulkstenis Latvijā ietu savu gaitu nemainīgi visu gadu. Ekonomisku ietekmi uz biznesu šī pulksteņa grozīšana neatstāj, taču neērtības gan. Strādājam pēc tās valsts laika, kuras klientus apkalpojam, līdz ar to nākas nemitīgi sekot līdzi citām laika joslām. Diemžēl, neskatoties uz to, mums vēl papildus jādomā par to, ka Latvijā pusgadu dzīvojam pēc viena, bet otru pusgadu – pēc cita laika. Šad tad arī gadās, ka dienā, kad pulkstenis tici pagriezts, atrodas kāds Latvijas klients, kurš to nav piefiksējis, un zvana, ceļ trauksmi vai tieši otrādi – kavē. Arī tas reizēm rada nepatīkamus pārpratumus.”
Kristaps Baņķis, astrologs: “Padomju laikā jau bija viena liela nobīde, kad Latvijai bija jāpieskaņojas PSRS dekrēta laikam. Tad starpība ar Latvijas joslas laiku bija divas stundas, kurai pārejot uz vasaras laiku, bija jāpieskaita vēl viena stunda. Tas no astrologu viedokļa visu sagrozīja kājām gaisā. Taču pret pašreizējo kārtību man nav iebildumu, jo tā ir atbilstoša laika zonai un veido noteiktu paredzamību. Pagriežot pulksteni martā un oktobrī, astroloģiskajos aprēķinos iestājas kārtība, kura tiktu nojaukta tad, ja to nedarītu. Astrologiem atskaites punkts ir attālums no laika zonu nulles punkta. Ja reiz Latvijā ir attiecīgā laika zona, tātad tam ir loģisks pamatojums – zemes un dabas cikls. Jebkādas izmaiņas būs ārpus astroloģiskā pamatojuma likumsakarībām. Zināmu pielāgošanos pāreja uz vienu vai otru laiku daļai cilvēku, protams, prasa. Taču, ja man jāatbild pilnīgi atklāti, saule ziemā un vasarā lec būtiski atšķirīgos laikos. Pēc pareizības cilvēkam būtu jāmostas noteiktu laiku pirms saullēkta, taču darba dienas ritms rada haosu, jo pārsvarā cilvēkiem darbalaiks sākas vienā noteiktā laikā cauru gadu. Tātad jau pašā saknē no astroloģiskās pamatotības viedokļa viss ir nepareizi. Tāpēc jāsaka, ka vienas stundas nobīde nekādas ģenerālas izmaiņas nerada. Arī pats ikdienā vairāk vados pēc saules un dabas ritmiem.”
Pēteris Vaičulis, 40 slaucamu govju ganāmpulka saimnieks (z/s “Zundi”): “Kaut kā jau esam pieraduši un samierinājušies ar šīm pārmaiņām. Ekonomisko nozīmi tam pat īsti nezinu – iespējams, tas nes kādu ietaupījumu uz patērēto elektrību. Pie mums kā uz vasaras, tā ziemas laiku pāriet gan cilvēki, gan lopiņi. Bez kādas liekas pieradināšanas, vienkārši vienā rītā sākam slaukšanu stundu agrāk vai vēlāk, un domāju, ka nekādas būtiskas sekas tas neatstāj un arī lielu stresu nerada. Viss jau izlīdzinās, jo, ja pavasarī stundiņa it kā tiek nozagta, rudenī tā nāk klāt. Ja reiz šīs pārmaiņas arī samazina izslaukumu, tad pavisam niecīgi un nelielā elektrības ekonomija to, visticamāk, kompensē. Arī paši esam pieraduši pie šī ritma un problēmu nesaskatām. Domājams, daudz lielāku ietekmi tas atstāj uz starptautisko transporta kustību.”
Fakti
* Vēl līdz ceturtdienai Latvijas iedzīvotāji, komersanti, valsts un pašvaldību institūcijas var paust viedokli par Eiropas Savienības (ES) vienoto praksi pavasarī pāriet uz vasaras laiku, bet rudenī atgriezties savā laika joslā.
* Pēcāk Eiropas Komisija izvērtēs esošās kārtības īstenošanu un tās ietekmi visās ES valstīs, lai saprastu, vai tā piemērojama arī turpmāk.
* Pāreja uz vasaras laiku šogad notiks 30. martā, kad pulksteņa rādītāji būs jāgriež par vienu stundu uz priekšu.
Avots: Ekonomikas ministrija
