Pavasara vēstnešu – vizbulīšu – laiks! Kā tās var ieaudzēt dārzā? 0
Ingrīda Neusa-Luca / Praktiskais Latvietis
Smalkas un graciozas jau agri pavasarī mežos mūs priecē zilās vizbulītes (Hepatica nobilis). Bez ierastās zili violetās krāsas tās dabā nereti sastopamas dažādās citās krāsu variācijās – arī rozā un baltas.
Atkarībā no laikapstākļiem pirmie ziediņi atveras marta sākumā un zied līdz maijam. Šis gads gan ir īpašs, un pirmās ziedētājas Kurzemē manītas pat janvāra vidū.
Vizbulītes aizrauj kopš bērnības
Lai arī šķiet, ka zilo vizbulīšu paklājs visskaistāk izskatās tieši mežā, tās var ieaudzēt un apbrīnot arī dārzā. Vizbulīšu kolekcionāre Ieva Bērziņa no Talsu puses aizrāvusies ar vizbulīšu audzēšanu – viņas kolekcijā ir vairāk nekā 30 zilo vizbulīšu varietāšu un šķirņu.
“Vizbulītes – pirmais ziedošais pavasara brīnums – mani sajūsmināja jau bērnībā. Jau tolaik kā bērns biju redzējusi dažādu nokrāsu ziediņus, arī reti sastopamās pildītās formas. Mēģināju izrakt un nest uz dārzu, bet ne vienmēr izdevās.
Tagad gan vizbulīšu medībās dodos apzināti katru pavasari, un man vienmēr līdzi ir vizbulīšu izrakšanai paredzēta lāpstiņa un mugursoma ar polietilēna maisiņiem, kur augus ievietot,” stāsta Ieva.
Ja nav līdzi atbilstīgu instrumentu, viņa pat visretākās formas atstāj mežā. Katra dabā izveidojusies unikālas formas vizbulīte tomēr ir dabas retums un pret to tā arī būtu jāattiecas.
Reti atradumi
Kolekcionāre gadu gaitā atradusi dažādas vizbulīšu ziedu nokrāsas un formas, un daudzām no tām devusi vārdus, piemēram, Kamparkalna zvaigznes – zili ziediņi ar baltām svītrām, Maigums – baltas ar rozā ziedlapiņu galiem, Dārza elpa – baltas un Sārtās skropstas – koši rozā ar ļoti garām un biezām putekšņlapām.
Daudzi raibie atradumi pagaidām vēl ir bez vārdiem. Rets atradums ir zilās vizbulītes ar tumšziliem ziedputekšņiem un baltās vizbulītes ar rozā ziedputekšņiem. Gadījušies arī tādi eksemplāri, kuru ziediņiem vispār nav ziedputekšņu.
Netipiskas vizbulītes tiek meklētas un atrastas arī citur pasaulē. Interesantas zilo vizbulīšu varietātes uzietas Bavārijā, Dienvidzviedrijas reģionos, Gotlandē, Ālandu salās un Sāremā Igaunijā.
Lēnaudzīgas ilgdzīvotājas
Vizbulītes ir lēnaudzīgas un ilgmūžīgas. Paiet vairāki gadi, līdz augs sāk ziedēt. Vizbulītes sakneņi attīstās ļoti lēni, tāpēc augus ir samērā grūti pavairot.
Vajadzīgi vismaz pieci gadi un vairāk, lai no iestādītā mazā stādiņa izveidotos kupls vizbulīšu cers, ko var mēģināt uzmanīgi sadalīt un pavairot.
Vislabāk to darīt agri pavasarī pirms ziedēšanas.
Dabā vizbulītes izplatās ar sēklām, kurām gan ir slikta dīdzība, un jaunie dīgsti sausos pavasaros bieži mēdz aiziet bojā. Sēklas klāj smaržīga salda viela, kas piesaista skudras un nodrošina to izplatīšanos. Šo procesu sauc par zoohoriju. Ar sēklām pavairoti augi var nesaglabāt tās pašas īpašības, kas mātesaugam. Ir ļoti grūti ievākt sēklas, īpaši pildītajām vizbulītēm, kurām tās attīstās maz.
Daudzveidīgas šķirnes
Latvijā un pasaulē no savvaļas kloniem selekcionētas dažādas dekoratīvas zilo vizbulīšu šķirnes. Latvijas selekcionārs Juris Egle radījis šķirnes ‘Mežrozīte’ (maigi rožaina, ar platām ziedlapiņām), ‘Agra’ (ziedi gaiši purpura, gandrīz balti), ‘Grobiņas Baltā’ (tīri balta), ‘Ciecere’, ‘Zilgme’ ‘Gaviezes Pavasaris’, ‘Ālande’ un citas. Ar vizbulīšu selekciju visaktīvāk aizraujas Japānā, Vācijā, Austrijā un Dānijā, kur vizbulītes audzē un pavairo siltumnīcās. Populāra šķirne arī mūsu dārzos ir ‘Rubra Plena’ ar pildītiem purpursārtiem ziediem, ‘Pink Forest’ ar rozā ziediem, ‘Marmorata Violett’ ar raibām lapām, ‘Polens Weiße’ un ‘Schwanensee’ ar baltiem ziediem. Vācijā radīta šķirne ‘Orangette’ ar pildītiem oranžiem ziediem. Par īpaši veiksmīgām šķirnēm entuziasti maksā līdz 20 000 eiro.
Kā ieaudzēt dārzā
Pavasarī uz mežu pēc vizbulīšu stādiņiem jādodas saulainā dienā, rīta pusē, kad ziedi atvērušies. Jāatceras, ka ne visos mežos aug vizbulītes. Visbiežāk tās var sastapt lapukoku un jauktos mežos, krūmājos, upju gravās un vecos parkos.
Jācenšas izrakt tā, lai pie auga paliktu klāt iespējami lielāka saknīte un nenobirtu augsne.
Dārzā stāda no valdošajiem vējiem aizsargātā vietā zem lapukokiem, krūmiem vai skujeņiem, piemēram, lazdām un kadiķiem, kur vasarā būs ēnains, bet pavasarī iespīdēs saule.
Vēlams audzēt trūdvielām bagātā, labi drenētā neitrālā līdz sārmainā augsnē. Dārza augsni ielabo ar kompostu, bet cits mēslojums vizbulītēm nav vajadzīgs.
Karstā sausā laikā regulāri laista, īpaši pēc iestādīšanas. Mitrums visvairāk nepieciešams ziedēšanas laikā.
Pirms ziedēšanas nogriež vecās lapas, lai izvairītos no puvju attīstības.
Rudenī ieteicams vizbulīšu stādījumam uzbērt dārzā sagrābtās lapas, kas nodrošina sakņu aizsardzību kailsalā.
Kolekcionāre izraktās vizbulītes pirmo vasaru audzē podiņos, kuriem pievieno zīmītes ar ziedu aprakstu. Podiņus novieto ēnainā vietā dārzā. Paliekošā vietā izstāda augustā, veidojot augu grupas. Pēcāk dobi noklāj ar smalkas frakcijas mizu mulčas slāni, kas ierobežo nezāļu augšanu un pasargā augsni no izžūšanas.
Citi vizbulīšu veidi
Transilvānijas vizbulīte (Hepatica transsilvanica)
Ilgmūžīga ziemciete. Vieglāk pavairojama ar ceru dalīšanu nekā zilā vizbulīte. Uzzied dažas nedēļas agrāk, bet ne tik bagātīgi kā zilā vizbulīte. Viena no agrākajām ir šķirne ‘Winterfreude’. Transilvānijas vizbulītei ziedi ir lielāki ar garākiem ziednešiem, skaistās lapas piecdaivainas, ziemzaļas un spīdīgas. Ziedi visbiežāk zilos toņos, taču ir arī rozā un balti.
Japānas vizbulīte (Hepatica nobilis var. japonica)
Raksturīga visplašākā ziedu krāsu daudzveidība: balta, gaiši rozā, sarkana, purpursarkana, zili violeta un zila, ir ļoti daudz pildītu un puspildītu ziedu šķirņu un šķirnes ar vairāku krāsu ziediem. Tai piemērota vāji skāba augsne un ēnaina, aizsargāta vieta. Īpaši ziemā jāsargā no lieka mitruma. Diemžēl Latvijas klimatā var izsalt. Nav tik ziemcietīga kā zilā vizbulīte – ziemā var izturēt ne vairāk kā –10 °C salu. Veiksmīgi var audzēt neapkurināmā siltumnīcā.
Baltais vizbulis (Anemone nemorosa) un dzeltenais vizbulis (Anemone ranunculoides)
Tautā tos nereti nepareizi dēvē par vizbulītēm.
Zied aprīlī un maijā. Visbiežāk aug lapukoku un jauktos mežos, skrajos krūmājos un upju krastu gravās. Dzeltenais vizbulis sastopams retāk, parasti mitrākās vietās. Dabā reti sastopams ir balto un dzelteno vizbuļu krustojums – vidējais vizbulis ar citrondzelteniem ziediem (Anemone lipsiensis).
Der zināt!
Vairākās Eiropas valstīs zilās vizbulītes ir aizsargājams augs un izrakt tās savvaļā ir aizliegts.
Zilo vizbulīšu ziedu un lapu nokrāsu var ietekmēt augsne, kādā tās aug. Skābā augsnē ziediņi antociānu ietekmē vairāk veidojas sārtos toņos, sārmainā – zili, bet neitrālā – violeti.
