Ja makšķernieks prasmīgi izvēlējies īstos rīkus, straujās pavasara upes neliks vilties un loms neizpaliks.
Ja makšķernieks prasmīgi izvēlējies īstos rīkus, straujās pavasara upes neliks vilties un loms neizpaliks.
Foto: Aldis Sāvičs

Pavasara straumes aicina 0

Aldis Sāvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
“Izārdīs Latviju pa vīlēm!” Soctīklotāji “izceļ saulītē” vecu premjeres ierakstu soctīklos, kas izsauc viedokļu vētru
“Asaras acīs!” Tantiņas pie Matīsa kapiem tirgo puķu vainagus. Kāds izsauc policiju, bet viņa rīcība pārsteidz
“Latvija ir iegājusi Nāves spirālē! Ar čurainu lupatu jāpatriec!” Hermanis par politiķiem, kuri valsti ved uz “kapiem”
Lasīt citas ziņas

Šajā skaistajā pavasara laikā teju vai visu makšķernieku uzmanības centrā ir upes. Vieni dodas karalisko raibo zivju – lašu un taimiņu – medībās, bet citi, bruņojušies ar gruntsmakšķerēm, fīderiem vai pludiņmakšķerēm, pievēršas skaisto, sportisko un kulināri augstvērtīgo sapalu dzimtai piederīgo vimbu makšķerēšanai. Turklāt katram ir iespēja tiekties pēc trofejas, jo Latvijā lielākā vimba noķerta krietni sen – tālajā 1989. gadā. Tā izvilkta Ventā un svērusi 1,45 kg.

Kā lietot gruntsmakšķeri?

Gruntsmakšķeres kātu vajadzētu izvēlēties 3,5–4,5 metrus garu ar testu 40–140 grami. Pamatauklas galā sien svina grimuli (tā svaru izvēlas atkarībā no straumes stipruma), virs tā pavadiņas. (Makšķerēšanas noteikumi ļauj Latvijas iekšējos ūdeņos lietot divus makšķerēšanas rīkus ar ne vairāk kā trīs āķiem.) Pamataukla monofilā 0,3–0,35 mm, pavadiņas 0,14–0,2 mm. Pavadiņas galā ziemas vai plastmasas mormiška ar 8.–14. numura āķīti. Mormiškas krāsu izvēlas pēc ūdens temperatūras: no spilgti sarkanas līdz spilgti dzeltenai. Ēsmu izvēle varen plaša – garneles, svaigas tīģergarneles, odu kāpuri, mizgrauži, mušu kāpuri, rožvaboļu kāpuri un naktstārpi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kātu novieto uz staklītēm paralēli upei. Tā spici aprīko ar zvaniņu, kas signalizē par zivs ņēmienu. Āķiem ar ēsmu jāatrodas uz grunts vai tuvu tai. Izmantojot jebkura veida makšķerēšanas rīkus, jāatceras, ka vimbas pa upi nepārvietojas visā platumā, to ceļš ir jāatrod. Labākus rezultātus var iegūt, svina grimuļa vietā izmantojot ar iebarojamo ēsmu pildītu barotavu.

Vieglāks gruntsmakšķeres paveids ir tā saucamā soļojošā gruntene. Šajā gadījumā pamatauklas galā sien grimuli 60–100 gramu svarā. Virs tā atrodas pavadiņa ar mormišku. Āķi aprīko ar kādu no iepriekš minētajiem gardumiem. Kad ēsmu iemet upē, kātu tur rokās, laiku pa laikam pavelkot uz citu vietu. Šādi var just pat sīkāko zivs ņēmienu un pārbaudīt lielu platību. Ievērojamus panākumus var gūt, par ēsmu izmantojot tikko izšķīlušos spāru kāpurus.

Godā – pludiņmakšķere

Kamēr ūdenslīmenis upē vēl augsts un straume stipra, bet vietas, kur darboties ar pludiņmakšķeri, nav, ar labiem panākumiem vimbas var vilināt ar fīderi. Tomēr nevar noliegt, ka parādīt augstāko pilotāžu un īsti izbaudīt šīs spēcīgās zivs pretošanos var, makšķerējot tikai ar pludiņmakšķeri. Lai pietiekamā attālumā no krasta varētu novadīt ēsmu, tai būtu jāizvēlas 6–7 metrus garš kāts ar testu 20–40 grami. Kātam jābūt aprīkotam ar inerces spoli vai multiplikatorspoli. Bez­inerces spoles mīnuss – nav iespējams novadīt ēsmu bez rāvieniem. Spolē uztin kvalitatīvu 0,18–0,22 mm monofilo auklu. Pludiņu izvēlas ar antenu un garu kātu. To caur riņķīti uzvelk uz pamatauklas un drošības dēļ ar stipru diegu piesien pie antenas. Uz pludiņa kāta auklu nostiprina ar kembriku palīdzību. Lai varētu ātri reaģēt uz sīkāko zivs ņēmienu, pludiņu izsvaro tā, lai ārā no ūdens būtu apmēram 5 mm no pludiņa krāsainās antenas. Pludiņa celtspēju izvēlas no konkrētās vietas un apstākļiem 6–20 g amplitūdā. Nonākot makšķerēšanas vietā, eksperimentālā ceļā atrod un ieregulē vajadzīgo dziļumu. Tas ir, lai atstatums starp pludu un svina grimuli (svars atbilstoši pluda celtspējai) būtu tāds, ka grimulis peldētu 1–5 cm no grunts. Zem grimuļa sien griezulīti, virs kura uzver gumijas kembriku, lai grimulis nepārsistu pamatauklu, un tad 30–80 cm garu 0,12–0,16 mm pavadiņu. Pavadiņas garums – jo dziļāks un lēnāka straume, jo garāka pavadiņa, aukstā ūdenī īsāka, siltā garāka. Āķīti izvēlas pēc gaumes. Pavasarī noteikti smago mormišku – spogulīti, siltā ūdenī lieto vieglākas mormiškas. Uz āķa sprauž 2–4 mušu kāpurus un 4–8 odu kāpurus, tos var aizstāt arī ar lapu slieciņām, kuras atrodamas komposta kaudzēs. Ēsma jāpludina bez rāvieniem, to nedaudz pieturot. Tā kā zivis vienmēr labprāt uzturas bedru sākumos un beigās, atstraumēs un aiz akmeņiem vai krācītēm, šo vietu apmakšķerēšanai jāvelta īpaša uzmanība. Pirms makšķerēšanas sākuma nolūkoto vietu iebaro ar 3–4 apelsīna lieluma barības bumbām, laiku pa laikam barību upē papildina, iemetot pa bumbai barības.

Reklāma
Reklāma

Iebarojamās barības sagatavošana

Makšķernieku veikalos ir nopērkamas daudz un dažādas iebarojamās ēsmas. Pats lietoju “N-G Mix” ražojumus, kas ir draudzīgi videi. Kā saka “N-G Mix” zivju pievilināšanas barību ražotājs: ”Vairāk nekā 16 gadus nodarbojamies ar zivju pievilināšanas barības ražošanu. Jau no pirmās dienas mūsu moto ir bijis: “Nepiegāni tur, kur pašam būs jāēd!” Tādēļ viss, ko ražojam un veidojam, pamatojas uz iespējami dabiskām izejvielām un aromātiem, kas nevar radīt diskomfortu ne zivīm, ne arī dažādiem citiem ūdens organismiem.”

Barību ieber traukā un samitrina, pēc 15 minūtēm pievieno sijātu mālainu zemi. (Aukstam ūdenim proporcijās 5:1, bet, ūdenim iesilstot, zemes daudzumu samazina. Pēdējā, pirmsnārsta fāzē attiecība ir 1:1.) Pielej ūdeni un visu rūpīgi samaisa. Barības konsistencei jābūt tādai, lai ūdenī iemestā bumba palēnām irtu.