Pavasara rituāls ar melno maisu 0
Apmeklējot semināru par savas dzīves telpas pilnveidošanu, Ilona Daukšte secinājusi – viena no barjerām ceļā pie sevis ir krāmi, tāpēc jāmācās no tiem atbrīvoties.
“Krāmi ir ne tikai nevajadzīgas mantas, bet arī īstajā vietā nenoliktas lietas, priekšmeti, kas saistās ar negatīvām emocijām, mājā nokļuvis svešs īpašums, nesakārtotas attiecības. Turklāt – kas vienam krāms, citam var izrādīties glabājama mīļlietiņa. Tikai nesen esmu sapratusi, ka arī manā mājā ir ļoti daudz krāmu, tāpēc sadūšojos izmēģināt vienu no psiholoģes Kristīnes Makas seminārā ieteiktajām atkrāmošanās metodēm,” stāsta Ilona.
Dara tā
* 20 minūšu laikā pa perimetru izstaigāju dzīvokli ar melnu atkritumu maisu rokās, sametot tajā visu, kas nav atradis savu pielietojumu ilgāk par diviem gadiem.
Turp aizceļo 2006. gadā iegādāts grilēšanas garšvielu komplekts. Gaļu sen vairs neēdu, bet kārbiņas pēc katras virtuves kārtošanas tik un tā pamanās nokļūt garšvielu plauktiņā. No rokassomiņas izņemu validolu. Pati to nelietoju, bet galvā doma: ja nu kādam ievajagas. Vecā krietni apskrāpētā panna. Ikdienā lietoju jauno, bet doma, ka var sanākt tik daudz viesu, ka pankūkas jācep ar abām, visu laiku likusi paturēt arī rezervisti. Paziņas dāvāta glezna, kas neuzrunā un kam tā arī neesmu atradusi vietu, kur to novietot. Rotaslietas, ar kurām neesmu rotājusies, apavi, kas grauž vai arī nepatīk, tāpēc stāv nevalkāti, divas somas. Kaudzīte no draudzenes savāktu grāmatu un vecu kompaktdisku. Izšķobījušies sēžamie, nobāzti pažobelē. Tos maisā iebāzt nevar, bet ielikšu tajā zīmīti: divi krēsli. Un tas vēl nav viss!
* Pēc divām nedēļām maisa saturu pārskatu.
Ja nevienas no nobēdzinātajām mantām šajā laikā nav pietrūcis – krāms. Jāizlemj, ko ar to iesākt – ko izmest atkritumos, kas var noderēt kādam citam, kuru priekšmetu salabot. Visām lietām un darbošanās nolūkiem ir sava enerģija. To neatlaidīgi virzot uz noteiktu mērķi, riskējam sasaukt vajadzību pēc tās materializēšanās.
Pannu nesīšu uz labdarības veikalu Otrā elpa. Ja nu kādam ienāk prātā ievietot tajā oriģinālu pulksteni? Vai iedēstīt puķes? Vēl tā var nonākt dzīvnieku patversmē un sākt savu otro mūžu kā ēdiena bļoda sunim. Veikalam domāta arī blūze un brūnā soma. Toties zilo pakāršu virtuvē pie sienas – ienāca prātā, ka tajā lieliski izskatītos dzeltenu tulpju pušķis. Transformēta un citu lietojumu guvusi manta vairs nav krāms.
Zābaki tiks draudzenei. Ļoti centīšos neatgādināt, ka no ādas gatavotie rūpīgi jākopj. Ja manta enerģētiski atlaista, vairs nav nekādas darīšanas, kas ar to notiek tālāk. Klikatiņas tomēr paturēšu, taču bez kavēšanās aiznesīšu salabot.
Salauztu, saplīsušu priekšmetu izstarotā enerģija kaitē dzīvespriekam, jo veicina depresiju, nomāktību. Toties deformētos krēslus atdošu paziņam – viņam zelta rokas, lai ved uz laukiem, salabo un liek lietā.
Gleznu aizvedīšu uz pansionātu. Lai kalpo par akcentu veco ļaužu mītnē. Grāmatas nogādāšu atpakaļ draudzenei, un rotaslietas miskastē nemetīšu, bet uzaicināšu draudzenes uz pavasarīgu pavakarēšanu. Lai katra izvēlas to, kas patīk, uzrunā.
* Mēģinu formulēt sajūtas, ko raisījis rituāls ar melno maisu.
1. Materiālo un nemateriālo vērtību dalīšana krāmos un nepieciešamajās lietās jāveic, paļaujoties uz savu iekšējo ES. Ja mantā vai attiecībās nav silta strāvojuma, kas ceļ uz augšu, vislabāk pateikt paldies par kalpošanu un atvadīties. Atbrīvojoties vietai, ko aizņēmis krāms, tā piepildās ar to, kā līdz šim pietrūcis. Pieplūst enerģija. Sajūta tāda, it kā lieku kārtu sev būtu noņēmusi.
2. Krāms nav lieta, kas noteikti jāizmet. Tai tikai jāpiešķir jauna dzīvība. Nenokārtotas saistības jānokārto, satrūkušas attiecības jārisina, lai emocionāli un enerģētiski nevelkas līdzi.
3. Krāmi, no kuriem nav izdevies atbrīvoties, dara smagnēju telpu, liedz atbrīvoties radošai enerģijai un iedvesmoties, tāpēc laiku pa laikam vajag izstaigāt dzīvokli ar melno maisu.
