Kā atpazīt un ārstēt mazasinību 0
Nespēks, nogurums, pārlieku liela miegainība – tās ir tikai dažas anēmijai jeb mazasinībai raksturīgas pazīmes. Vieni par to uztrauksies un nekavējoties dosies pie ārsta, citi uzskatīs – mazasinība taču nav mirstama kaite!
Katram piektajam
“Vārds anēmija grieķu valodā nozīmē asiņu trūkumu,” skaidro Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāra Gaiļezers Iekšķīgo slimību nodaļas vadītājs Edmunds Jansons. Par to liecina laboratoriska atradne, ja ir pazemināts hemoglobīna līmenis un samazināts eritrocītu skaits. Anēmija ir tad, ja hemoglobīna līmenis vīrietim ir zemāks par 14 g/dl (normāls rādītājs ir 14–18 g/dl), bet sievietēm – zemāks par 12 g/dl (norma ir 12–16 g/dl). Sarkanie asinsķermenīši jeb eritrocīti satur hemoglobīnu, kura galvenais uzdevums ir audu apgāde ar skābekli un ogļskābās gāzes aizvade no tiem. Ja ir anēmija, viss organisms cieš no skābekļa trūkuma jeb hipoksijas.
Nav precīzu datu, cik daudz cilvēku Latvijā slimo ar anēmiju (gan jāprecizē, ka mazasinība ir nevis slimība, bet gan dažādu patoloģisku procesu rezultāts). Daļa cilvēku par mazasinību pat nenojauš, dzīvo, strādā un ārsta palīdzību nemeklē. Iespējams, 10–15% no mums sirgst ar mazasinību.
Kas var liecināt par anēmiju
Viena no anēmijas pirmajām pazīmēm ir nogurums, kas parādās agrāk pierastas slodzes laikā: iepriekš cilvēks, piemēram, bez īpašas piepūles varēja uzkāpt trešajā stāvā, bet tagad mazasinības dēļ nepieciešams atpūsties. Vēl par anēmiju var liecināt pēkšņa miegainība. Ļoti iespējams, ka asinsanalīzēs varētu apstiprināties aizdomas par mazasinību, taču daudzi pie ārsta nesteidzas, miegainību un sagurumu skaidro ar pārlieku lielu slodzi vai neizgulēšanos.
Mazasinība galvenokārt attīstās ilgākā laika posmā, un cilvēks aprod ar notiekošo.
Hemoglobīna līmenis var būt pat uz pusi zemāks par normu, taču organisms pie tā jau pieradis.
Miera stāvoklī ne par ko nav jāsūdzas, bet problēmas rodas, tiklīdz sāk fiziskas nodarbības. Ja nogurums un elpas trūkums pat nelielas slodzes gadījumā turpinās vairākas nedēļas vai pat mēnešus, ar ārsta apmeklējumu nevajag kavēties. Jāveic analīzes un jānoskaidro hemoglobīna līmenis.
Vīriešiem mazasinību konstatē retāk nekā sievietēm. Reproduktīvajā vecumā reizi mēnesī, menstruāciju laikā, sievietēm fizioloģiski ir asiņu zudums, kas var būt par iemeslu dzelzs deficīta izraisītai mazasinībai. Arī grūtniecības periodā sievietes organismā dzelzs patēriņš ir lielāks. Ja bērniņa gaidīšanas laikā sākas mazasinība, tā būs arī jaundzimušajam, turklāt pirmajos trīs dzīves mēnešos padziļināsies un būs jāpieliek lielas pūles, lai to izārstētu.
Pusaudžu vecumā dzelzs nepieciešama arī muskuļu attīstībai. Ja uzturā tās trūkst, var progresēt mazasinība.
Mazasinība kā brīdinājums
“Jo zemāks hemoglobīna līmenis, jo lielāks uztraukums pārņem ārstu, kad jāsniedz palīdzība. Piemēram, nesen kādai pacientei tika konstatēts 3,5 g/dl hemoglobīna līmenis, tātad tikai ceturtā daļa normas. Līdzīgi analīžu rezultāti radītu bažas jebkuram ārstam,” uzsver Edmunds Jansons. “Ir dažādu veidu anēmija. Pasaulē visizplatītākā ir dzelzs deficīta mazasinība. Jāņem vērā, ka, trūkstot dzelzij, nagi kļūst trausli un sāk lūzt, mati vairs nav spodri. Šādas pārmaiņas liek domāt, ka organismā trūkst svarīgu vielu.”
Citi biežāk sastopamie mazasinības veidi ir saistīti ar vitamīna B12 un folskābes deficītu.
Ja šie vitamīni slikti uzsūcas, sākas anēmija. Nopietnākas formas ir nieru mazspēja slimniekiem, kuriem ir pazemināts hormona eritropoetīna līmenis. Tas nepieciešams normālai sarkano asinsķermenīšu attīstībai. Savukārt onkoloģisku saslimšanu gadījumā novēro kaulu smadzeņu nomākumu, kas ir galvenā asinsrades vieta. Rezultāts ir mazasinība.
Ārsts Edmunds Jansons iesaka ikvienam vismaz reizi gadā doties pie ģimenes ārsta un profilakses nolūkā veikt asinsanalīzi. Ja sievietei mēnešreižu laikā ir liels asiņu zudums, bet jo īpaši, ja viņa sāk justies nogurusi, šāda pārbaude ieteicama pat vairākas reizes gadā. Tamlīdzīgus simptomus nevajadzētu ignorēt tiem, kuriem jau bijusi mazasinība.
Kontrole ir vienkārša – tā ir pilnas asinsainas analīze. Viens no svarīgākajiem rādītājiem ir hemoglobīna, eritrocītu daudzums. Lai precizētu mazasinības veidu un izvēlētos pareizo terapiju, papildus nosaka feritīna, folskābes un vitamīna B12 līmeni. Papildizmeklējumu nepieciešamību nosaka ārsts.
Svarīgi, ko ēdam
“Cilvēka organisms dzelzi uzņem ar pārtiku,” skaidro Edmunds Jansons. “Jebkurš produkts, ko liekam galdā, lielākā vai mazākā daudzumā to satur. Gaļā esošā dzelzs tiek izmantota labāk, tāpēc to iesaka lietot uzturā. Augu valsts produktos esošā dzelzs nav tik labi pieejama, jo ir šķiedrvielu sastāvā un organismā grūtāk atbrīvojas.
Ja cilvēks normāli ēd, nebadojas, neievēro īpašas diētas, atsakoties no dažādiem produktiem, un ja nav asiņošanas, mazasinībai nevajadzētu attīstīties. Sievietēm mēnešreižu vai grūtniecības laikā, pat pilnvērtīgi ēdot, anēmija tomēr var piemeklēt, tāpēc šajos dzīves posmos vairāk jāēd ar dzelzi bagāti produkti. Problēmas var rasties veģetārietēm vai vegānēm, kam fizioloģiskais asiņu un līdz ar to dzelzs zudums mēnesī ir lielāks, nekā pēc tam iespējams atgūt ar uzturu.”
Ārstē ar medikamentiem
Ko darīt, ja tiek konstatēta mazasinība? Viss atkarīgs no tās smaguma. Ja hemoglobīna daudzums ir mazāks par 8 g/dl, ārstam jāapsver doma par eritrocitārās masas pārliešanu. Veikt vai neveikt pārliešanu – tas atkarīgs ne tikai no hemoglobīna līmeņa, bet arī no pacienta vecuma, dzimuma un blakusslimībām. Lielākoties terapiju sāk ar dzelzs preparātiem – tabletēm, kapsulām vai šķidrumu. Medikamenti jālieto diezgan ilgi: atkarībā no mazasinības smaguma vidējais ārstēšanas laiks var ilgt sešus vai vairāk mēnešus.
Dzelzs preparātus nevajadzētu lietot kopā ar ēdienu vai pēc ēšanas, jo pēc kārtīgas maltītes, iespējams, nepietiek kuņģa skābes, un tad nevar prognozēt medikamentu efektivitāti. Tāpēc parasti tos iedzer tukšā dūšā pirms ēšanas.
Ja, dzerot tabletes, dzelzs neuzsūcas (diemžēl tā mēdz notikt) vai kādu iemeslu dēļ ir zāļu nepanesība, nākas preparātus injicēt.
To dara intravenozi, jo ievade muskulī var būt sāpīga, turklāt rada nevēlamus sacietējumus iešļircinājuma vietā.
Ja analīžu rezultāti ir normāli, ārstēšanu uzskata par pabeigtu un veiksmīgu, taču tas nenozīmē, ka mazasinība nevar atkārtoties. Tāpēc, ja cilvēks kaut vai reizi slimojis ar anēmiju, veselības stāvoklis jākontrolē pastāvīgi, vairākas reizes gadā veicot asinsanalīzes.
“Diemžēl prakse rāda, ka daļa pacientu mazasinību ignorē un vienkārši samierinās,” piebilst internists. Arī ārstēšanai ne katram pietiek pacietības, jo tā ir ilga, dažkārt – pat gadiem, un, ja anēmija novērota vairākās paaudzēs, to vērtē kā normālu stāvokli. Diemžēl mazasinība rada ne tikai nespēku un drīzu nogurdināmību, bet var arī apdraudēt dzīvību, ja vienlaikus izpaužas asinsvadu sašaurinājums. Tad ir iespēja piedzīvot sirds infarktu.
36,6 °C konsultants EDMUNDS JANSONS, internists
