9 galvenie pavasara darbi augļudārzā – jārosās jau tagad! 0
Inita Šteinberga, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
Uz dārzu, uz dārzu! Jo siltāks kļūst, jo stiprāka vēlme rakt, zāģēt un stādīt. Taču pirms lielā starta der rūpīgi apdomāt, ko un kā darīt. Kādus augļukokus un ogulājus izvēlēties, kā kopt, lai sagaidītu bagātu ražu. Ko šopavasar iesaka pieredzes bagātie Latvijas stādaudzētāji?
1. Stāda raibu kompāniju
“Gan pašam tīkami, gan dabai draudzīgi ir atteikties no tradīcijas veidot monokultūru dārzus. Jaunā tendence – kopā stāda gan dekoratīvos augus, gan ēdamlietas,” iesaka zemnieku saimniecības Dzērves saimniece Maruta Kaminska.
Stādot dārzu, ir aplam visu stādīt vagās un rindās, augļudārzu veidot atstatu no daiļdārza.
Tagad modes lieta ir plašas terases pie mājas un skaista lapene dārzā. Atpūta būs vēl jaukāka, ja tās ieskaus ne tikai puķu stādījumi, bet arī kas praktiskāks, piemēram, garšaugi, augļukoki un ogulāji, kas ir arī dekoratīvi. Dārzniece iesaka pie lapenes iestādīt kādu neliela auguma skābo ķirsīti, upeņu krūmu (jaunās šķirnes ir ar vertikāliem zariem, lielām ogām), jāņogas (baltās vai ‘Vīksnes Sarkanās’, augststumbra).
Ogulājus var stādīt arī lielās kastēs. Piemēram, krūmmellenes tajās aug izcili, turklāt ir dekoratīvas. Arī zemenes traukos ražos labi.
Dobes dārza apstādījumos var kombinēt, miksējot gan dekoratīvos, gan ražojošos augus. Ogulāji labi sader ar ziemcietēm un vasaras puķēm. Savukārt augļukociņš dos tīkamu paēnu gan citiem augiem, gan cilvēkiem. Tas īpaši svarīgi, ja jaunu dārzu sāk ierīkot klajā vietā.
Dodoties uz stādaudzētavu, var palūgt, lai speciālisti jau sakomplektē dažādu koku un krūmu izlasi.
2. Izvēlas klasiku
“Daudziem gribas dārzā iestādīt pašas jaunākās šķirnes. Tomēr prātīgāk izvēlēties pārbaudītas vērtības un, pirms kaut ko iegādājas, aprunāties ar dārzkopības lietu profesionāļiem,” skaidro stādaudzētavas Bētras saimnieks Uldis Gross.
Piemēram, ja kaut kas labi aug Dobelē, kas ir Latvijā izcilākā dārzu vieta, citviet šis augs vai šķirne var nebūt piemērota. Stādu tirgotāji ieteiks labāko izvēli katram Latvijas reģionam. Ja dārza saimniekam jau ir pieredze un augu kolekcija, var izmēģināt arī kādu modes untumu. Taču iesācējiem, kas sāk veidot dārzu, drošāk stādīt to, kas labi aug, piemēram, kaimiņu dārziņos.
Ābeles un bumbieres var ražot vismaz 50 gadu, taču, ja izvēlas kādu eksperimentālu dienvidnieku pēc attēla katalogā, koks var arī nosalt vai nīkuļot.
Ir arī otra galējība – sentimenta iespaidā izvēlēties dārziem šķirnes, kuras auga senos laikos, piemēram, ‘Latvijas dzelteno olplūmi’. Taču uz tās ražu var nākties gaidīt pat gadus septiņus, tā var ražot neregulāri un vāji. Ja tā ir viena no daudzām plūmēm, var mēģināt. Taču nelielā dārzā vajadzētu stādīt šķirnes, kuras ražos ar garantiju un būs veselīgas, nebīsies sala.
Pērkot augus, labi izvēlēties tādus, kas ziemojuši telpās konstantā temperatūrā, nevis āra pierakumos. Tas sevišķi svarīgi kauleņkokiem.
3. Maz zināmi, toties vērtīgi
“Jo dažādāki augi būs dārzā, jo ilgāks būs periods, kad varēs mieloties ar ogām, augļiem. Viegli kopjami augi ar gardām un vērtīgām ogām ir zīdkoki un kazenes,” iesaka stādaudzētājs Pēteris Heimanis no zemnieku saimniecības Gulbji Pūrē.
No zīdkoku ģimenes par pašu labāko stādaudzētājs uzskata sarkanā un baltā zīdkoka krustojumu ‘Illinois Everbearing’ (Morus alba x Morus rubra). Koks ir ziemcietīgs, ražo regulāri un labi. Ogas lielas, gardas, 2–3 cm garas, līdzīgas kazenēm. Ienākas pakāpeniski, kokā nepūst. Ēšanai ogas rauj no koka, bet ziemas krājumu gatavošanai ražu vāc, nokratot gatavās ogas no zara. Pirms tam zem koka paklāj agrotīklu, lai odziņas nenokrīt zemē.
Jauno zīdkoku vairāk aprūpē pirmajos dzīves gados. Saknes kokam smalkas, tuvu augsnes virskārtai, tāpēc svarīgi nodrošināt mitrumu. Kad tas ieaudzies, vienīgais darbs ir vākt ražu. Koks ir salcietīgs, veselīgs, negaršo kaitēkļiem.
Zīdkoks ir arī glīts koks ar dekoratīvu lapojumu. Lielākos dārzos var audzēt kā krūmu, mazākos – uz viena stumbra kā koku. Zīdkokam piemērota saulaina vieta, ielabota dārza zeme.
Vēl nepietiekami novērtēts augs ir kazenes. Daudzi tās nevēlas, jo uzskata par mežonīgu krūmu ar asiem ērkšķiem. Taču ir arī kazenes bez ērkšķiem, kuras aug kā krūms (ap 1,5 m augsts). Kopšana līdzīga kā vasaras avenēm. Piemēram, bezērkšķu šķirnei ‘Arapaho’ ogas ir lielas, gardas, der gan ēšanai svaigā veidā, gan ziemas krājumiem. Ogas ienākas augustā, vidējā raža no krūma ir 2–4 kilogrami.
4. Plūmes, kas labi ražo
“Visiem garšo plūmes. Taču ne visiem tās dārzā labi aug. Lai augļu netrūktu, jasāk ar piemērotas šķirnes izvēli,” padomu dod Ivars Tīcs no stādaudzētavas Sprogas.
Plūmes ir viens no augiem, kuru audzēšanā saimniecība īpaši specializējusies. Labi pārbaudītas šķirnes tiek vairumā piedāvātas gan komercdārziem, gan mazu dārzu saimniekiem.
Stādaudzētājs novērojis, ka daudzi pircēji, izvēloties šķirni, bažījas, kā būs ar apputeksnētāju. Vai vienmēr jāstāda vairākas plūmes? Nē! Ja tuvumā ir kaimiņu dārzi, kuros arī aug plūmes, var stādīt tikai vienu koku.
Ja dārzu sāk veidot jaunā vietā, tad gan jāstāda vairākas dažādas šķirnes ar atšķirīgu ziedēšanas un ienākšanās laiku (ja paredzēts pašpatēriņam). Pareizo šķirņu izvēli vislabāk uzticēt stādu tirgotājam. Viens no iemesliem – vienkāršoti plūmes var iedalīt divos tipos: Kaukāza (diploīdās) un mājas plūmes. Tās viena ar otru neapputeksnējas.
Ja dārzā nav daudz vietas, kā drošu izvēli audzētājs iesaka izvēlēties šķirni ‘Komēta’ (Kaukāza tipa). Jauna, ļoti laba šķirne ir ‘Ance’ (mājas plūme, līdzinās populārajai olplūmei). Tās augļi ir gardi, dzelteni, gaļīgi, stingri.
Ja dārzā raža izpaliek, jo koks nīkuļo vai plūmes sapūst kokā, viens no galvenajiem iemesliem ir slikta augšanas vieta vai nekopts koka vainags. Plūmēm neder mitra vieta, tās vajag mēslot, apdobes mulčēt.
Plūmei jābūt labi izsauļotai, neder lielu koku paēna un konkurence. Regulāri izzāģē zarus, kas sabiezina vainagu.
5. Apkopj augus gudri
“Pirms ķeras pie dārza darbiem, jāsaprot, kādu rezultātu ar savu rosīšanos vēlas panākt. To, kā ko darīt, vajag noskaidrot no drošiem avotiem,” pamāca Janīna Kursīte no zemnieku saimniecības Ziediņi.
Kādus tik brīnumus dabū redzēt interneta vietnēs! Stādaudzētāja iesaka kritiski pārbaudīt šos dažādu amatieru ieteikumus, piemēram, padomu zem kokiem rakt vecas bundžas, gatavot visādus apšaubāmus šķidrumus cīņai pret kaitēkļiem. Ja zināšanu nav, stādaudzētāja informācijas iegūšanai labāk iesaka studēt vecas Latvijā izdotas dārzkopības grāmatas nekā izmēģināt nepārbaudītas muļķības internetā. Par uzticamu informācijas avotu var uzskatīt Latvijas speciālistu izdotās grāmatas, audzētavu mājaslapās sniegtos padomus. Vērtīga informācija atrodama Valsts augu aizsardzības dienesta (www.vaad.gov.lv) mājaslapā.
Dārza darbiem svarīgi izvēlēties drošus preparātus, sertificētas sēklas. Piemēram, koku balsināšanai sagādā speciāli sagatavotus līdzekļus un darbojas, kā norādīts instrukcijā, nevis uzjauc kaut kādu aizdomīgu masu pēc savas saprašanas. Koku stumbrus un resnākos zarus arī tagad vērts nobalsināt. Pareizāk gan būtu bijis to darīt agrāk – tad pasargātu koka mizu no temperatūras svārstībām, kas rodas, kad dienā spīd saule, bet naktī sals. Taču tagad šis darbs mazinās kaitēkļu un slimību ierosinātāju daudzumu, kas slēpjas mizā, plaisās, ķērpjos.
Arī stādus izvēlas no sertificētām audzētavām (ar augu pasēm).
Tagad ir īstais laiks augļudārza stādīšanai, jo ir nopērkami kailsakņu stādi. Tie ir vislabākie, jo ir ar pamatīgu sakņu sistēmu (salīdzinot ar podos ieliktajiem). Arī laika apstākļi agri pavasarī ir labvēlīgi jauno stādu startam.
6. Kopj un baro dārzu
“Ir īstais laiks domāt par augu aizsardzību un dot augļukokiem, ogulājiem slāpekļa mēslojumu un sakopt vainagu,” mudina agronome Sandra Dane (Pūres DIS).
• Tiklīdz augsne atkususi, augļukokiem dod slāpekļa mēslojumu – amonija salpetri. Slāpekļa porcija derēs visiem augiem dārzā, neviens nesūdzēsies. Maija sākumā dod komplekso mēslojumu.
Tiem, kas neatzīst minerālmēslu lietošanu, dārzs jābaro tik un tā. Pirmajam agrā pavasara mēslojumam var lietot vircu: liellopu vircu (attiecībā 1:3 ar ūdeni) vai sausos vistu mēslus (attiecībā 1:10 ar ūdeni). Taču putnu mēslus pirms lietošanas kādu nedēļu noraudzē un tad aplej ap augiem.
• Steidz sakopt augļukoku vainagus:
– vispirms izzāģē nolūzušos, nokaltušos zarus, ar izteiktām slimības pazīmēm,
– likvidē zarus, kas krustojas,
– tiem dzinumiem, kas aug V burta formā, atstāj tikai vienu, kas virzās uz vainaga ārpusi,
– izzāģē zarus, kas sabiezina vainagu; šādos zaros augļi nekad nebūs koši krāsoti, bet mazi, tos pirmos bojās kaitēkļi,
– visas brūces apstrādā ar līdzekli Lerāns, bet ērtāks lietošanā ir speciālais aerosols brūču apstrādei.
7. Upenes vajag visiem
“Upenes ir ļoti pieprasītas – gan mazdārziņos, gan lielos stādījumos. Upeņu audzēšana ir viena no jomām, kurā vēl aizvien pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Tās pat ir laba eksportprece,” stādīt upenes mudina Diāna Krogzeme no stādaudzētavas Krogzeme.
• Komercdārzos populārās šķirnes ir piemērotas arī mazdārziņiem. Šīm jaunajām šķirnēm ir izteikti vertikāli dzinumi. Tas atvieglo krūma apkopšanu, pat ogu laikā zari nenoliecas līdz zemei. Šķirnes ir izturīgas pret pumpurērces bojājumiem, slimībizturīgas. Ogas ilgi turas pie krūma, nenobirst.
Mazam dārzam būtu piemērotas šķirnes ‘Tisel’ un ‘Ruben’. ‘Tisel’ ir agra šķirne ar lielām, saldām ogām, diezgan plānu miziņu. ‘Ruben’ ir vēlāka, arī ar gardām ogām, izteiktāku upeņu garšu. Ogas izcilas konservu gatavošanai, labi der saldēšanai. Tām ir stingrāka miziņa, piemērotas transportēšanai.
Upenes stāda 5–10 cm dziļāk augsnē, nekā tās augušas, un nogriež 15 cm zemu.
• Aprīlī beigsies koku vainagu veidošana, un tad var sakopt krūmogulājus. Ik pavasari krūmam izgriež divus trīs vecos dzinumus (līdzīgi rīkojas ar upenēm, jāņogām, ērkšķogām). Par resniem un novecējušiem var uzskatīt tos, kuri ir tik resni diametrā kā aplis, kas izveidojas, saliekot kopā īkšķi ar rādītājpirkstu. Izgriež arī sīkos, nīkulīgos dzinumus. Atstāj kādus piecus jaunus zarus (2–5 gadus vecos) un trīs četrus pērnos dzinumus. Ja kāds no pērnajiem izšāvies pārāk spēcīgs, taisns, to saīsina apmēram līdz pusei, lai veido sānzariņus, jo raža būs uz tiem. Dūšīgam krūmam var atstāt ap 15 dzinumu.
• Krūmiem sakopj apdobes. Ja tie aug sausā vietā, droši var parušināt, jo saknes ir dziļumā. Ja krūms aug mitrā vietā, labāk neaiztikt, jo saknes ir izvietojušās tuvu augsnes virskārtai un var tās satraumēt.
Rušināšanu labāk aizvietot ar mulčēšanu – efekts būs līdzīgs. Piemēram, laba mulča apdobēm vasarā ir nopļauta un mazliet apvītināta mauriņa zāle. Šis slānis arī aizkavēs kaitēkļu attīstību, jo traucēs tiem iekūņoties un izrausties no augsnes. Mulča saglabās augsnē mitrumu un kļūs par mēslojumu, padarīs augsni irdenu.
Laba mulča ir arī lapas. Ja rudenī uzbērtas tās, pavasarī papildus vajag dot slāpekļa mēslojumu.
Izgrieztos jaunos dzinumus vai to mizas var lietot bērzu sulu, ūdeņu, degvīna aromatizēšanai. Ja sakaltē, būs garda tēja.
8. Palīdz stādam augt
“Iedēsta stādu un aizmirst – tā ir viena no biežākajām kļūdām, ko pieļauj iesācēji dārzā. Ja stāds ieaug zālē, tas nav ne ekoloģiski, ne bioloģiski,” atgādina augļkopis Jānis Zilvers no stādaudzētavas Pīlādži.
Pirmajos dzīves gados jauno stādu lolo īpaši. Ap koku vai krūmu veido vismaz metru (minimums 0,5 m) lielu apdobi no stumbra. Apdobes diametrs – ap 2 metri.
Jaunus dārzus dažkārt veido pļavās vai vecu augļudārzu zonā. Šādās vietās ir pilns ar daudzgadīgo nezāļu sakneņiem. Viena no aktīvākajām ir gārsa. Ja stāda šādā vietā, rūpīgi izlasa nezāļu saknes no apdobes un stādīšanas bedres.
Lielas apdobes sevišķi svarīgi veidot, ja augsni stādīšanas bedrē ielabo ar trūdiem, kūtsmēsliem. Uz šādiem labumiem nezāles tieksies kā trakas. Rezultātā saknes nožņaugs augu pazemē, to laksti – noēnos stādiņu virszemē.
Ja augļukokus un ogulājus stāda vietā, kur kādreiz bijis sakņu dārzs, augsne bijusi ielabota, stādīšanas bedrēs neko papildus neliek. Tas arī sekmēs labāku sakņu sistēmas veidošanos augam, jo pēc barības vielām tas dosies dziļumā un plašumā, nevis tupēs savā trekni ielabotajā midziņā.
Sausā laikā visi jaunie stādi noteikti jālaista.
Ja ap dārzu nav žoga, ap kociņiem apliek sētiņu, lai netiek klāt mežazvēri. Taču nepieļauj, lai vasarā starp sētiņu un stādu saaugtu nezāles.
Kad augļukoks būs 5–10 gadus vecs, tam apdobi var neuzrušināt, bet veidot zemu pļautu mauriņu. Tomēr sekla uzrušināšana (5–10 cm dziļi) visiem nāks par labu. Bumbierēm ir dziļāka sakņu sistēma, ap tām var rakt ar lāpstu. Koptas apdobes vajag turēt plūmēm, pundura, puspundura kociņiem. Apdobe nav vieta, kurā sēt puķes vai audzēt citus augus.
Ja zem kokiem aug sūna, visbiežāk tas nozīmē nevis to, ka augsne ir skāba un jākaļķo, bet tā ir sablīvējusies. Sūnas pazudīs, ja apdobi uzrušinās.
9. Vīnogas modina lēnām
“Ar vīnogu atsegšanu dārzā vēl nesteidzas. Apskata, kā klājas vīnogām siltumnīcā, un izdomā, kur un kādas plānots iestādīt šogad,” agri pavasarī svarīgos darbus uzskaita vīnogu audzētāja Jana Drēviņa no stādaudzētavas Skāduļi.
• Lai arī ir saulainas dienas, vīnogas vēl neatsedz. Vīnogu audzētāja spriež, ka šogad segumu varētu noņemt tikai aprīļa otrajā pusē. Taču jāseko laika prognozēm un vīnogu attīstībai, jo nedrīkst arī atsegšanu nokavēt. Regulāri apskata augus. Ja sāk plaukt pumpuri, segumu noņem. Jaunie dzinumi ir trausli, zem seguma tie izbalēs un stīdzēs. Vīnogas atsedz vakarpusē, lai no spožās saules tām pēkšņi nav šoks.
Siltumnīcās jau tagad ir ļoti silts, bet tajās stādītajām vīnogām vēl nevajadzētu mosties (var apsalt dzinumi). Lai tā nenotiktu, siltumnīcas vēdina. Siltumnīcās vīnogas arī laista.
• Pērn vīnogām bija izplatīta miltrasa. Tās profilaksei šogad veic miglojumu ar Bordo šķidrumu. Kad iestājas siltāks laiks, bet pumpuri vēl nav atplaukuši, miglo ar 3% darba šķidrumu. Kad pumpuriem jau manāms zaļums, apstrādā ar 1,5% šo varu saturošo preparātu.
Svarīgi Bordo šķidrumu pagatavot pareizi – zilo šķidrumu lej baltajā kaļķu pienā. Drošības dēļ, lai neapdedzinātu augus, līdzekli pārbauda, šķidrumā iemērcot spožu naglu. Pareizi sagatavotā tā paliek spoža. Ja oksidējas, pievieno vēl ūdenī iejauktus kaļķus.
“Guļošos nebaro!” piekodina vīnogu audzētāja. Mēslošanai vēl ir pārāk agrs.
