Vairas Kārkliņas maijmaizītes ar mārpuķītēm. Kāpēc savvaļas augus lietot nelielā daudzumā 0
Doties pļavā un mežā kā piedzīvojumā. Atklājējas priekā iepazīt savvaļas augus, mācīties likt lietā to spēku. Tā rīkojas kurzemniece Vaira Kārkliņa, savos atklājumos dāsni dalīdamās ar citiem.
“Eksotisks našķis, kas sākumā izskatās pēc kaut kā neēdama – varbūt pat pēc beigtām mušām.” Tieši tik jautri Vaira Kārkliņa sāk stāstu par ceptiem pieneņu pumpuriem savā pirmajā pavārgrāmatā Savvaļas augu virtuve. Vaira ir matemātiķe, Liepājas Universitātes docente un pedagoģijas zinātņu doktore, arī floriste, ziedu dizaina studijas Liepzars vadītāja un Pāvilostas viesu nama Puerto VV īpašniece. Un vēl viņa jau trīspadsmito gadu pēta savvaļas augu pasauli, stāsta par to citiem, vada ekskursijas, rīko seminārus un degustācijas.
Karaliene gārsa
Savvaļas augu iedarbība ir ļoti spēcīga, tos vajag lietot daudz mazāk nekā kultūraugus. Salātu bļodai pietiek ar sauju pieneņu un gaiļbiksīšu lapiņu, pāris bērza vai cita koka jaunajām lapiņām, dažiem ziediņiem, aptuveni desmit pumpuriem.
“Visgardākie ir tikko atvērušies liepas pumpuri. Labi garšo arī kļavas pumpuri un ziedi, dižskābarža un bērza jaunās lapiņas, lapegles skujiņas, egles jaunie dzinumi. Patlaban iecienītākais savvaļas lapu dārzenis ir gārsa. Noplūcu sprīdi garas jaunās galotnītes, iemetu karstā ūdenī un vāru īsu brīdi. Izņemu no ūdens, uzlieku piciņu sviesta ar sāli.
Neiedomājami garšīgi – kaut kas līdzīgs jaunajiem burkāniņiem! Un arī ļoti vērtīgi. Gārsu var likt uz pannas, pasutināt un uzliet sakultu olu, var apcept uz pannas un sajaukt ar vārītiem makaroniem – variantu ir ļoti daudz,” iesaka pētniece.
