Pauž neizpratni par Rīgas pagaidu administratoru lēmumu nepiešķirt 800 000 eiro Rīgas filmu fondam 0
Latvijas Kinoproducentu asociācija pauž neizpratni par Rīgas pagaidu administratoru lēmumu nepiešķirt 800 000 eiro Rīgas filmu fondam no pilsētas šī gada budžeta.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja asociācijas prezidenta Aija Bērziņa, šāds lēmums nācis kā pārsteigums, jo Rīgas filmu fonds ir veiksmīgi strādājis kopš 2010.gada un ir bijis pirmais šāda veida ekonomiskais instruments Baltijas valstīs, piesaistot Latvijai investīcijas 20 miljonu eiro apmērā.
Viņa pastāstīja, ka Rīgas filmu fonda darbība un tā finansējums tika nodrošināts no Rīgas pilsētas pašvaldības budžeta programmas “Pašvaldības teritoriju un dabas pamatņu sakopšanai, dabas stihiju un avāriju radīto postījumu novēršanai, komercdarbības atbalstam un citiem projektiem” līdzekļiem.
Bērziņa norādīja, ka, izvērtējot Rīgas filmu fonda līdzšinējo pozitīvo darbību un tā pienesumu pilsētas ekonomikai, pagājušajā gada novembrī tika pieņemts lēmums fonda finansējumam atvēlēt atsevišķu budžeta līniju 2020.gadā. Turklāt pērn fonda darbība tikusi saskaņota un apstiprināta Eiropas Komisijā.
“Šāds lēmums apdraud Rīgas filmu fonda darbību un nopietni ietekmēs situāciju nozarē. Īpaši nesaprotami tas ir šajos apstākļos, kad nopietni jādomā par nozares atjaunošanu.
Tas būtībā ir viens no nedaudzajiem instrumentiem, lai atjaunotu nozares darbību un nodrošinātu cilvēkiem darba vietas,
kad Covid-19 dēļ noteiktie ierobežojumi tiks atcelti,” skaidroja Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente.
Patlaban nozares nevalstiskās organizācijas ir vērsušās ar kopīgu oficiālu vēstuli pie Rīgas domes, Ekonomikas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām pārskatīt šo lēmumu un piešķirt finansējumu fonda darbībai. Ja risinājumi netiks meklēti, par to būs jārunā plašāk, sacīja Bērziņa.
Rīgas domes pagaidu administratoru lēmums apdraud šī gada apstiprināto projektu filmēšanu. Šī gada rudenī tiek plānoti filmu projekti, kuru kopējais apstiprinātais budžets izmaksām Latvijā sasniedz 6,5 miljonus eiro.
Bērziņa uzsvēra, ka šī brīža situācija pasaulē, kas radusies Covid-19 izplatības rezultātā, smagi skārusi arī kino nozari, atstājot daudzus nozares profesionāļus un pakalpojuma sniedzējus bez ienākumiem.
“Nozare šobrīd ir kritiskā situācijā, dīkstāves rezultātā radot papildus slogu valsts budžetam.
Tādēļ Rīgas filmu fonds ir īpaši svarīgs ekonomisks instruments, lai būtu iespējams atjaunot nozares darbību uzreiz pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas,
nodrošinot cilvēkiem darba vietas un ienākumus pakalpojumu sniedzējiem,” akcentēja Latvijas Kinoproducentu asociācijas prezidente, norādot, ka ieguvēji būs ne tikai kino nozarē strādājošie, bet arī citas cietušās nozares, piemēram, restorāni un ēdinātāji, viesnīcas, transporta pakalpojumu sniedzēji un citi.
Tāpat pārtraukums Rīgas filmu fonda darbībā apdraud jau starptautiski iegūto reputāciju par Rīgu un Latviju, kā pievilcīgu filmēšanas galamērķi un kā finansiāli uzticamu sadarbības partneri.
“Kino projekti parasti tiek plānoti uz vairākiem gadiem, tāpēc svarīga ir fonda stabilitāte un ilgtspēja. Ja Rīgas filmu fonds šogad nedarbosies, sekas būs tādas, ka uz nākamajiem gadiem ārvalstu producenti filmēšanas Rīgā neplānos un vēlāk atgriezties kino industrijas apritē būs grūti,” teica Bērziņa.
Viņa norādīja, ka tas nesīs zaudējumus gan Rīgai, gan kino nozarei kopumā.
Ja Rīgas filmu fonda darbība netiks atjaunota, iecerēto projektu filmēšana notiks Lietuvā, Igaunijā, vai kādā citā valstī, kur pastāv līdzīgi ekonomiskie instrumenti un to darbība tiek veicināta.
LETA jau vēstīja, ka no Rīgas pilsētas 2020. gada budžeta pagaidu administratori izslēguši vairākas iepriekšējā Rīgas domes sasaukuma politiķu iesniegtās iniciatīvas par kopumā 5,16 miljoniem eiro.
No budžeta izslēgti tādi politiķu piedāvājumi kā divu miljonu eiro atvēlēšana Rīgas parku sakārtošanai un renovācijai, 300 000 eiro piesārņoto teritoriju sakārtošanai, 760 000 eiro videonovērošanas kameru uzstādīšanai Vecmīlgrāvī, kā arī 800 000 eiro atvēlēšana Rīgas filmu fondam.
Tāpat par 600 000 eiro samazināts paredzētais finansējums kultūras pieminekļu atjaunošanai un ēku energoefektivitātes projektu realizēšanai un pilsētas apstādījumu uzturēšanai.
Kā iepriekš skaidroja domē, ņemot vērā, ka
pagaidu administrācija nerisina politiskus jautājumus,
pieņemtais budžets lielākoties paredzēts iesākto darbu turpināšanai, kā arī Covid-19 vīrusa radīto seku jautājumiem, politiskos jautājumus atstājot lemšanai jaunajam Rīgas domes sastāvam pēc vēlēšanām.
Vienlaikus budžetā saglabātas tādas politiskās iniciatīvas kā darba samaksas pieaugums pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogiem, sociālajiem aprūpētājiem un medicīnas darbiniekiem, kam atvēlēs 3,44 miljonus eiro.
1,4 miljoni eiro būs paredzēti līdzfinansējumam privātīpašniekiem ēku sakārtošanai, lai gan pirms tam šim mērķim bija plānoti divi miljoni eiro. 955 445 eiro administrācija piešķirs arī Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu procesa organizēšanai.
Tāpat saglabāta iecere veikt pirmsskolas iestāžu remontdarbus, radot 560 jaunas vietas bērnudārzos, 1,22 miljonus eiro atvēlēt datortehnikas iegādei skolām, divus miljonus eiro atvēlēt iekšpagalmu remontdarbiem, bet 10,37 miljonus – izglītības iestāžu remontdarbiem.
Vēl arī budžetā saglabāti iepriekš paredzētie 26,91 miljoni eiro satiksmes infrastruktūras uzlabošanai un 10,91 miljons eiro – Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcijai.
Kā ziņots, Rīgas domes pagaidu administrācija 9.aprīlī pieņēma pašvaldības 2020.gada budžetu. Pilsētas ieņēmumi apstiprināti 935,26 miljonu eiro apmērā, savukārt izdevumi – 1,040 miljardu eiro apmērā.
