Pauž bažas par lieliem zosu nodarītiem postījumiem pupu un zirņu laukos 0
Labība joprojām attīstās labi, un šajā nedēļas nogalē pēc pārtraukuma daļā Latvijas teritorijas nokrišņu dēļ varētu atsākties vasarāju sēja, kas joprojām valstī turpināsies, aģentūrai LETA teica nozares eksperti.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš aģentūrai LETA teica, ka labības sējumi Latvijā joprojām attīstās labi – vēsais laiks neveicina ļoti strauju augšanu, gaisa temperatūras ir optimālas un sējumi attīstās normāli.
Lazdiņš atzina, ka graudaugu sējumi ir nedaudz apsaluši nesenajās salnās. To, vai apsaluši arī rapša pumpuri, varēs redzēt vēlāk, kad tie sāks ziedēt. Līdz šim problēmas šajā ziņā nav novērotas. Atsevišķos Latvijas reģionos joprojām trūkst mitruma, kas aprīlī kā gada sausākajā mēnesī mēdz būt, taču potenciāli nokrišņi situāciju normalizētu.
Pēc biedrības vadītāja teiktā, vismaz līdz aprīļa beigām būtiski riski graudaugu sējumiem laika apstākļu ziņā nav prognozējami. Latvijā turpināsies vasarāju sēja. Paveiktais vasarāju sējas darbu apmērs reģionos atšķiras – Zemgales reģionā tā tuvojas beigām, bet citos reģionos vēl turpinās. Kopumā sējas termiņi ir optimāli.
Lazdiņš atzina, ka graudkopjiem problēma ir migrējošo zosu nodarītais apdraudējums kultūraugu sējumiem. Ne visi no šiem putniem, kas lido caur Latvijai uz citām valstīm, ir aizlidojuši uz savu galamērķi, migrācija turpinās.
“Zosis kļuvušas attapīgākas un sēžas uz tiem laukiem, kur ir veikta sēja. Meklē konkrētas kultūras – pupas un zirņus. Patlaban mums ir bažas par lieliem postīijumiem pupu un zirņu laukos, ja tie sāks dīkt, kamēr zosu migrācija vēl turpināsies. Tādā gadījumā zaudējumi būs būtiski un kompensācijas joprojām neesam saņēmuši,” sacīja Lazdiņš.
Koperatīva “VAKS” valdes priekšsēdētājs Indulis Jansons teica, ka daļā Latvijas bija nedēļu garš vasarāju sējas pārtraukums slapjā un vēsā laika dēļ. Šajā nedēļas nogalē sēja varētu atsākties laukos, kur bija pārtraukta. Lai gan Zemgalē vasarāju sēja pamatā noslēgusies, Vidzemē un Latgalē darbi vēl turpināsies.
Jansons atzinīgi novērtēja pēdējā laikā pieredzētos nokrišņus, jo bez tiem graudaugu sējumu sekmīgu attīstību Latvijā apdraudēja sausums. “Lietus, sniegs uznāca tieši vajadzīgajā laikā un situāciju vērsa par labu,” viņš sacīja.
Pēc Jansona teiktā, līdz šim samērā aukstais laiks problēmas Latvijas graudkopjiem nerada. Gaisa temperatūras svārstības starp salu naktīs, kas mijas ar siltāku laiku dienā, nav tik lielas, lai skādētu.
