Pauls un Račs radījuši dullās dainas tautai 0
Maestro Raimonda Paula dzimšanas dienas priekšvakarā klajā nācis pavisam jauns dziesmu albums “Raimonda Paula ceremonijorķestris “Miers un Bērziņš” dzīro Kuldīgā!”, kurā radošos spēkus apvienojusi īstena vieglā žanra sapņu komanda – mūzikas autors Raimonds Pauls, latvju ražīgākais dziesmu tekstu kalējs Guntars Račs, bet pie mikrofoniem aicinātas teātra vecā kaluma dziedošās balsis – Harijs Spanovskis, Jānis Paukštello un Andris Bērziņš.
Komandu krietni paplašina Maestro dibinātā mūziķu apvienība, dēvēta par ceremonijorķestri, kura vadības grožus un dziesmu aranžējumu veidošanu Maestro uzticējis pieredzējušajam mūziķim Aināram Vildem.
Jaunais projekts uzskatāms par teju vēsturisku gadījumu, kad pēc ilgākas darbošanās “nopietnajā” žanrā, proti, radot kompozīcijas apjomīgām teātra izrādēm (“Marlēna”, “Leo. Pēdējā bohēma”, “Sudraba slidas”), Raimonds Pauls atgriežas pie tautā iemīļotā “vieglā” žanra, kas savulaik tautai nesis ne vienu vien grāvēju un līdzi dziedamo Maestro kompozīciju.
Jaunā projekta ideja, dzimusi aizvadītajā gadā Kuldīgas pilsētas svētkos jeb dzīrēs, iemiesojusies 15 pavisam jaunās un, kā teic paši albuma vaininieki, pavisam trakās dziesmās. Savukārt pats Maestro pasmīn: “Pēc pēdējo mēnešu notikumiem visi laikam gaidīja, ka visu laiku rakstīšu sēru maršus…” Tūlīt pat Pauls gan iebilst: “Bet tam ir jātiek pāri. Zināmā mērā skatuve palīdz neņemt to visu tik daudz galvā, lai arī pavisam palaist garām ar mani notikušo nevar, jo ir notikumi, kas tomēr atstāj kaut kādas rētas. Bet, aizejot uz mēģinājumu, ir darba process, cita atmosfēra, aktieru replikas, cenzētās un necenzētās – tas izrauj ārā no purva, kur atrodamies. Ceram, ka līdzīgi jutīsies arī tie, kas klausīsies to, ko esam sastrādājuši.”
Pauls atklāj, mūzika tapusi, viņam iespaidojoties no ļoti populārā serbu kāzu un bēru orķestra. “Viņi lieliski izmanto savas tautas mūzikas intonācijas. To, kā viņus uzņem publika, neesmu redzējis nekur citur. Arī mēs centāmies, kā mācējām, – Guntars rakstīja dzejas, un mēs tādā lauku kapelas stilā sākām kaut ko darīt.
Nodibinājām speciālu orķestri, kurā nav elektronisko instrumentu – faktiski zaļumballes pūtēju orķestra variants, kas ir latviešu mentalitātei ļoti saprotams,” spriež Pauls.
“Gudrie varēs runāt, ka te ir divi akordi, un dzejniekam droši vien pārmetīs, ka panti ir pārāk vienkārši, bet spēks bieži ir vienā frāzē – raudāja māte, raudāja meita, cāļus skaita rudenī… No vienas puses, visi saka, uzrakstīt ko tādu ir ļoti viegli, bet laikam tik viegli nav, citādi mums tādu būtu daudz. Turklāt, pēdējā laikā daudz uzturoties teātrī, esmu sapratis – jo kritika vairāk peļ, jo vairāk iztirgotas zāles,” secina Maestro.
Pauls ir pārliecināts – albuma līdzautora un izdevēja Guntara Rača teksta vadmotīvs “Miers un Bērziņš” trāpīs īstajā vietā un laikā – par lietām runāt viegli un ar smaidu. “Tikai nedomājiet, ka te tiks runāts par konkrētu cilvēku vai amatu. Bet nenoliedzu, šie vārdi šodien paspēlēsies ar savu nokrāsu. No aktieriem jāuzmanās, viņiem patīk improvizēt! Var gadīties, ka, piemēram, dziesma “Cik dīvaina vasara” nevilšus pārtop ziņģē “Cik dīvaina valdība”…”
Projekta līdzautors un izdevējs Guntars Račs ir gandarīts, ka veiksmīgi turpinās viņa un Maestro sadarbība izklaidējošā žanrā.
“Bija laba priekšnojauta, ka tas var izdoties. It kā mēs tiešām dzīvojam baigā nolemtībā, problēmu ir vairāk, nekā vajadzīgs, un nav daudz lietu, par kurām mēs vispār varam atslābināties un būt priecīgi, bet mūzika ir viena no tām. Saviesīgos pasākumos tā vai citādi, vienalga, vai tur ir cilvēki ar augstāko vai zemāko izglītību, tievi vai resni – viņi allaž nonāk pie vienkāršām dziesmām, ko visi kopā var uzdziedāt. Man ir aizdomas, ka pāris dziesmas ir uz palikšanu.”
Aktieris Harijs Spanovskis piebilst: “Paldies Dievam, pēc desmit gadu pārtraukuma Raimonds Pauls atcerējās mani un uzaicināja burvīgā, lustīgā projektā. Šis ir Balkānu tradīcijās ieturēts, latviešu manierē izpildīts mākslas darbs. Beidzot būs ko darīt daudziem Latvijas kultūras namu pūtēju orķestriem!”
“Es negribētu saukt to par šlāgeri, bet par tautas dullajām dainām,” piebilst G. Račs. “No katras šīs melodijas var uztaisīt tautas deju – šis būs viens kārtīgi lustīgs pienesums. Maestro ir trāpījis absolūti precīzi mērķī, jo šobrīd šādu mūziku nerada neviens, ekspluatē tikai to, kas radīts iepriekš. Paskatoties, kā aktieri dzied, un redzot, kā viņiem mirdz acis, man ir laba sajūta. Domāju, tas uzrunās lielu daļu auditorijas. Par to, ka kāds teiks – tas ir pārāk vienkārši –, nemaz nešaubos, bet tas mani sen vairs neuztrauc.”
Uzziņa Jaunais CD būs pieejams mūzikas ierakstu veikalos. Mp3 versija – portālā “Doremi.lv” |
