Pauls Timrots: “Gluži neviļus kapitālisms dzen cilvēku izšķirties, nevis dzīvot kopā” 27
“Es kaut kur lasīju, ka kapitālismam ir šausmīgi izdevīgi, ja cilvēki šķiras,” tā TV24 raidījuma “Preses klubs” diskusijā producents un režisors Pauls Timrots, runājot par demogrāfiju Latvijā un jaunākajiem statistikas datiem, kas atklāj, ka arvien vairāk ir tādu ģimeņu, kas nereģistrē laulību.
“Padomā pats! Tiklīdz cilvēki šķiras, tā vajag divas mājas, kur tos bērnus likt – divās vietās viņiem ir gultas, divās vietās ir ledusskapji, viņi iet divās vannās. Abi vecāki cenšas viņus aizvest uz lielākiem karuseļiem, un tur notiek sacensība savā starpā, kurš bērnus labāk izklaidēs. Tas viss ir patēriņš, patēriņš, patēriņš… Un tā gluži neviļus kapitālisms dzen cilvēku izšķirties, nevis dzīvot kopā, jo tad viņš vienkārši nopērk divus ledusskapjus,” secināja Timrots.
Jau vēstīts, ka demogrāfijas stiprināšana nav tikai pabalstu jautājums – kā vēl nekad agrāk ir vajadzīgs koordinēts darbs starp ministrijām un arī pašvaldībām, tā otrdien, 1.aprīlī, Demogrāfisko lietu padomes sēdē paudis labklājības ministrs Reinis Uzulnieks (ZZS), ziņoja LETA.
Kā informēja Labklājības ministrijā (LM), padomes sēdē tika izskatīts ziņojums par demogrāfiskās politikas attīstību. Lai noteiktu nākamgad prioritāri īstenojamos pasākumus ģimeņu ar bērniem dzīves kvalitātes uzlabošanai, atbildīgajām ministrijām līdz šī gada 16.maijam jāsagatavo un jāiesniedz LM priekšlikumi ar konkrētu rīcību noteiktās jomās, ietverot rezultatīvos rādītājus, nepieciešamo finansējumu, kā arī finansējuma avotu.
Citu ministriju prioritāri īstenojamos pasākumus paredzēts izskatīt nākamajā Demogrāfisko lietu padomes sēdē, kas paredzēta jūnija sākumā.
Pēc otrdien notikušās sēdes secināts, ka sabiedrības novecošanās, iedzīvotāju skaita un dabiskā pieauguma samazināšanās un iedzīvotāju migrācija ir galvenie demogrāfiskās situācijas izaicinājumi Latvijā. Šīs problēmas skar veselības aprūpi, izglītību, darba tirgu, sociālo labklājību, mājokļu un citas politikas. Tāpēc demogrāfiskie izaicinājumi prasa sadarbību un saskaņotību, iezīmējot tās vietu un nozīmi visu nozaru attīstības politikās.
Tāpat ziņojumā secināts, ka turpmākajai demogrāfiskās situācijas uzlabošanai būtiska ir ne tikai materiālā atbalsta palielināšana saistībā ar bērna ienākšanu ģimenē, bet arī nepieciešamība uzlabot iespējas apvienot rūpes par ģimeni ar darba pienākumiem abiem vecākiem, tai skaitā elastīgāks bērna pieskatīšanas pakalpojums atbilstoši ģimeņu vajadzībām.
Vienlaikus sevišķi būtiska ir mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm un jaunajiem speciālistiem, kvalitatīva veselības aprūpe, psiholoģiskais atbalsts vecākiem un citi atbalsta mehānismi.
Lai arī ģimenēm ar bērniem ir nepieciešami konkrēti un mērķēti, pierādījumos balstīti valsts un pašvaldību atbalsta instrumenti, tautas ataudzei ārkārtīgi nozīmīga ir arī valsts kopējā ekonomiskā attīstība, iedzīvotāju personīgā finansiālā stabilitāte un drošības sajūta, secinājusi ministrija.
Vienlaikus esot jāveicina sabiedrības attieksmes maiņa, radot iekļaujošāku un ģimenei draudzīgāku vidi. Nepieciešama ģimenes kā vērtības spēcināšana sabiedrībā, proti, atbalsta politika, kas apliecina ģimenes vērtību sabiedrībā un nodrošina vecākiem novērtējuma un atbalsta sajūtu, norāda LM. Labklājības ministrs Uzulnieks sēdē uzsvēris, ka Latvijas demogrāfiskā situācija ir nopietns izaicinājums, un tās uzlabošana ir valdības prioritāte.
Kā liecina jaunākā statistika, kas publiskota šā gada 17.martā, tad Latvijā šogad janvārī reģistrēts 881 jaundzimušais, kas ir par 16,1% jeb 169 jaundzimušajiem mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie provizoriskie dati.
Tādējādi Latvijā ceturto mēnesi pēc kārtas reģistrēto jaundzimušo skaits ir mazāks par tūkstoti, vienlaikus saglabājoties tendencei jaundzimošo skaitam samazināties. 2024.gada oktobrī tika reģistrēti 994 jaundzimušie, novembrī – 940, bet decembrī – 921.
Tostarp 2025.gada janvārī starp reģistrētajiem jaundzimušajiem 462 bija zēni, kas ir par 14,3% jeb 77 mazāk nekā 2024.gada attiecīgajā periodā, bet 419 bija meitenes, kas ir samazinājums par 18% jeb 92.
Tajā pašā laikā janvārī Latvijā reģistrēti 2408 mirušie, kas ir par 10,9% jeb 294 mazāk nekā pagājušā gada janvārī. Tādējādi šogad janvārī reģistrēto mirušo skaits par 1527 pārsniedza dzimušo skaitu, kamēr pērn attiecīgajā periodā mirušo skaits par 1652 pārsniedza dzimušo skaitu.
Vienlaikus janvārī strauji pieaudzis noslēgto laulību skaits – šogad janvārī Latvijā reģistrētas 466 laulības, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu ir par 55,3% jeb 166 laulībām vairāk.
Šogad 1.februārī Latvijā provizoriskais iedzīvotāju skaits bija 1,85 miljoni.
