Timrots: “A mēs tādi, a mēs flegmātiski, a mēs bremzes! Tur ir baigais vinnests!” 0
Režisors Pauls Timrots TV24 raidījumā “Kārtības rullis”, runājot par lēmumu pieņemšanas procesiem, izteica pārliecību, ka apzināta lēnprātība nereti ir efektīvāka par sasteigtiem lēmumiem, jo neviens nav teicis to, ka steidzīgi lēmumi ir kvalitatīvi.
Viņš norādīja, ka Latvijas tuvākie kaimiņi, piemēram, skandināvi, saprot kolektīvu lēmumu nozīmi, kas prasa laiku. “Ja ķīnieši grib runāt, viņi rēķinās, ka mēs mēnesi muļļāsim. A mēs tādi lēni, a mēs flegmātiksi, a mēs visu lēnām – tā neviens tevi nevar apčakarēt kā stacijā,” Timrots šo salīdzina arī ar telefonkrāpnieku taktikām, kas spiež rīkoties ātri un nepārdomāti.
Viņš uzsvēra, ka lēnā pieeja ir “baigais vinnests – tu esi lēns, tu esi tāds bremze un tevi nevar izsist no sliedēm”, tas samazina kļūdu risku, pat ja reizēm kāds var sajaukt signālus, piemēram, ģeopolitiskos kontekstos, kā uz Krievijas robežas, kad Latvijā nemanīts ielidoja Krievijas drons. “Kas būtu bijis, ja lēmējs toreiz būtu bijis kāds žirgtais, tad drīzāk tas būtu bijis kaut kas nekvalitatīvs.”
Timrots piebilda, ka ātri lēmumi bieži vien ir nekvalitatīvi, un reti kurš uzdrošinās iebilst, ja lēmumu pieņem kāds ietekmīgs investors vai līderis.
Savukārt politoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes lektore Lelde Metla-Rozentāle pievērsās lēmumu pieņemšanai krīzes situācijās, norādot, ka vēlme pēc ātras rīcības nereti noved pie varas koncentrēšanas dažu līderu rokās.
Viņa skaidroja, ka Eiropas Savienības kontekstā šādu lēmumu pieņemšana bieži nonāk lielo valstu rokās, atstājot mazākas valstis malā: “katram ir jāsaprot tā sava vieta un pzoīcijas, piemēram, Latvija”. “Demokrātisks, lēnāks pārvaldības modelis dod iespēju ietekmēt procesus, bet tas prasa saprast savu vietu,” Metla-Rozentāle teica.
Viņa arī pauda bažas par ASV kā sabiedrotā tēla izbalēšanu publiskajā telpā, uzsverot, ka Eiropai un Latvijai jāapzinās pašām sava vērtība. “Mēs neesam tikai maza piedeva, nav jāpielipinās tikai Amerikai un varam ES runāt līdzvērtīgi ar citiem,” viņa uzsvēra, aicinot atzīt savu nozīmi globālajā kontekstā un nepaļauties vien uz kādreizējiem lielajiem sabiedrotajiem.
