Raimonds Pauls: “Uzskatu – reformas, ko savulaik gribēju darīt, vajadzēja darīt. Bet tam bija pretspars. Latvijā uzņemties kaut ko reformēt nozīmē pamest sevi zem kāpurķēdēm vai palikt zem giljotīnas.”
Raimonds Pauls: “Uzskatu – reformas, ko savulaik gribēju darīt, vajadzēja darīt. Bet tam bija pretspars. Latvijā uzņemties kaut ko reformēt nozīmē pamest sevi zem kāpurķēdēm vai palikt zem giljotīnas.”
Foto – Timurs Subhankulovs

– Ko domājat par amatbrāļa Imanta Kalniņa aizrautību ar Korānu, atbalstu Krievijas politikai? Teiksiet kā par Hermani – tā viņa privāta lieta? 2


– Jā, tieši tāpat, tiesības uz savu viedokli. Imantu ļoti labi pazīstu, viņam šogad būs 75. Viņš ir gan izcils mūziķis, gan kopā Saeimā sēdējām. Kopš Kalniņš vairāk pa Liepāju, reti tiekamies.

Reklāma
Reklāma
RAKSTA REDAKTORS
“Ārsts atnāk ar kafiju, bez steigas…” Paciente dusmīga, kāpēc “Veselības centrs 4” atļaujas necienīt cilvēku laiku
7 iemesli, kāpēc jūs nespējat zaudēt svaru pat, ja pārtiekat tikai no vienas salāta lapas
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
Lasīt citas ziņas

– Esat slavens ar to, ka izceļat saulītē jaunus dziedātājus vienu pēc otra. Vai starp jauniem latviešu komponistiem ir talanti, kuri kādreiz atspīdētu kā Kalniņš vai Pauls?

– Talanti ir daudzi. Kā tas attīstīsies tālāk? Bīstamākais ir ātri uzspīdēt, pēc tam tikpat strauji norietēt. Dažam parādās viena populāra dziesmiņa, tā aiziet “viļņos”, tevi uzmet gaisā, bet tur jāmāk noturēties. Tā ir diezgan nežēlīga atlase, turklāt viss mūsdienās balstās uz naudu un biznesu.

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tā taču bieži bijis – pasaules slava ar vienu grāvēju, un dziesma paliek, autoru aizmirst.

– Kāda sieviete uzrakstīja “Besame Mucho” – gabalu, ko visi zina, kas skan un skanēs, bet autori reti atceras. Latviešiem tāda meldija, ar kuru pabeidzu koncertus, ir “Uz to mums atkal jāiedzer”. Nav dziesma, vien tāds klingklang, bet sacerētājs nezināms. Toties zālē meldiņu visi pazīst, atplaukst un sagaida ar ovāciju.

– Mēs jums novēlam “Daudz baltu dieniņu” un dzīvot simt gadus kā Ēvaldam Valteram, tomēr, nedaudz varbūt nepieklājīgs jautājums. Kā zināms, piemēram, advokāts Andris Grūtups un aktieris Kārlis Sebris sagatavoja aiziešanai paši sev pieminekļus. Kā senāk latvieši sagatavoja priežkoka mūžamājas augšistabā. Vai esat ar par to aizdomājies?

– Pareizi vien darīja tie latvieši toreiz. Lai radiem nav jātērējas un jārūpējas. Es tikai zinu vienu – nevaru ciest spīdīgo melno marmoru kapos. Māsa vecākiem likusi velt parastus laukakmeņus par kapakmeņiem, un es tajā ziņā esmu par amerikāņu principu – plāksne zemē, uzvārds, vārds – pietiek. Paretam pastaigāju kapos. Atrodu izcilu cilvēku, komponistu, gleznotāju, aktieru kapavietas. It kā jau tas piemineklis atgādina, kas kādreiz bijis. Kaut kāds skaistums tur ir. Bet jo mazāk uzkrītoši, jo labāk.

– Jums būs tūkstotis laimes vēlējumu, bet ko pats sev dzimšanas dienā novēlat?

– Man ir viens vēlējums, kuru visiem atklāju. Lai arī turpmākos gadus, kamēr dzīvoju, man nāktu klāt skaistas sievietes un teiktu – cik jūs esat labi saglabājies!

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.