Patvērums vai provokācija? Kā jāsaprot Krievijas kuģu “viesošanās” Latvijā 3
“LA” redakcijā saistībā ar Krievijas kuģu “viesošanos” Latvijas teritoriālajos ūdeņos valsts svētku priekšvakarā vērsās pazīstamais dzejnieks Viks (Viktors Kalniņš) ar jautājumiem Latvijas amatpersonām. Publicējam dzejnieka viedokli un jautājumus, kā arī Aizsardzības ministrijas un militārā eksperta Mārtiņa Vērdiņa skaidrojumu.
Vēstule
Svētku salūta ēnā
Latvijas 97. gadadienas pašā priekšvakarā, proti, 17. novembrī, “TV Panorāma” titru formātā informē skatītājus, ka valsts sniegusi patvērumu diviem Krievijas karakuģiem. Iemesls – it kā nešpetnie laika apstākļi, lai gan tobrīd Baltijas jūrā nav ne vēsts no rudens vētrām, turklāt nav ziņu, ka tās pašas sinoptiskās situācijas dēļ palīdzību būtu lūdzis kaut vai kāds no tirdzniecības kuģiem, kuri, kā zināms, attiecībā pret jūras izdarībām ir ievērojami sensitīvāki. Netiek ziņots ne par karakuģu tipiem, ne vietu, kurā tiem ierādīts patvērums, nedz arī tas, kāda mūsu krastu apsardzes patruļa abus robežpārkāpējus pārtvērusi.
Plīvurs, kas sedz pilnīgi neizprotamo slepenību (iznāk, ka Latvija rūpīgi sargā mums nedraudzīgas valsts militāros noslēpumus!), tiek pacelts nedaudz 19. novembra vakarā, tai pašai “TV Panorāmai” titros pavēstot, ka abi Krievijas karakuģi ir velkonis un mācību kuģis, savukārt Rojas ostas priekšnieks notikušo komentējis šādi: grūtā brīdī jāpalīdzot pat pretiniekam.
Vēl interesantāka informācija parādās 20. novembra “TV Panorāmā”, kad balts uz melna titru sadaļā slīd teksts “Vēstniecība: abi kuģi, kuri atrodas Rīgas jūras līcī, neietilpst Krievijas jūra kara flotes sastāvā.” Mīkla skatītājiem – kuras valsts vēstniecība paziņojumu izplatījusi – Latvijas vai Krievijas?
Savukārt 21. novembra “TV Panorāma” pauž, ka Krievijas (tātad beidzot tomēr identificējuši!) karakuģi mūsu ūdeņus varētu atstāt jau vakarā, bet 22. novembrī tiek vēstīts, ka abi peldlīdzekļi vairs neatrodas Latvijas teritoriālajos ūdeņos. Turpat arī [eksprezidenta Valda] Zatlera izteikums, ka šo kuģu atrašanās te “nebija nejaušība”.
Jautājumu daudz. Nerunājot nemaz par mūsu valsts administrācijas atļauju pazemot nāciju, ielaižot tās teritorijā Krievijas jūras spēku vienības mūsu neatkarības svētku laikā, ar to liekot apzināties, cik “neatkarīgi” patiesībā esam.
Uzskatu, ka sabiedrībai ir tiesības saņemt atbildes uz šādiem jautājumiem:
1. Ar ko nodarbojās Latvijas krasta apsardze, Krievijas karakuģiem šķērsojot valsts robežu, un kādi pretpasākumi tika veikti?
2. Vai mūsu jūras spēki tiek gatavoti netradicionāliem kara variantiem, ņemot vērā Krievijas tagad iecienīto hibrīdkara taktiku?
3. Ar ko nodarbojās abu Krievijas karakuģu apkalpes (..) uzturēšanās laikā mūsu teritorijā, un kāds bija jūrnieku skaits?
4. Kāpēc TV netika parādīti kuģu attēli?
5. Kurā ostā un piestātnē tiem tika ierādīta vieta?
6. Kura Latvijas pašreizējās administrācijas vienība uzņemas atbildību par Latviju pazemojošo situāciju?
7. Kā notikumu komentē NATO attiecīgie pārstāvji?
Un visbeidzot retorisks jautājums visai sabiedrībai: vai Latvija netiek gatavota kā piektā kolonna NATO struktūrā?
Viks
