Patvēruma meklētāju uzņemšanas plāns nr. 2? 17
Saeimas Pilsonības, migrācijas un saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ilmārs Latkovskis (Nacionālā apvienība) pārliecināts, ka patvēruma meklētāju uzņemšanas process Latvijā nenorit gludi, tādēļ nepieciešams veikt būtiskus labojumus valdības plānā, kurā minēti pasākumi patvēruma meklētāju uzņemšanai un iekļaušanai sabiedrībā. Izrādās, ka lielākā daļa patvēruma meklētāju, kuri pārvietoti uz Latviju pēc ES programmas, pēc bēgļa vai alternatīvā statusa iegūšanas devušies uz citām Eiropas valstīm. “Pirms pieņemam nākamā gada valsts budžetu, uz laiku jāaptur patvēruma meklētāju uzņemšana. Tagad ir īstais pēdējais brīdis izvērtēt un koriģēt darbu. Citādi bezmērķīgi tiks tērēti līdzekļi mentoriem, latviešu valodas mācīšanai, stāstiem par Latviju un pabalstiem,” norādīja I. Latkovskis. Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē viņš uzsvēra, ka šobrīd Latvijai nepieciešami labojumi patvēruma meklētāju uzņemšanas plānā un komisija plāno vērsties pie Ministru prezidenta Māra Kučinska, lai tajā operatīvi tiktu veikti labojumi. I. Latkovskis gan nedomā, ka jāvaino Latvijas iestādes un organizācijas, jo statusu ieguvušo patvēruma meklētāju “vilkme uz Vāciju” vairākumā gadījumu ar to nav saistīta.
“Labi, ka viņi ir tur, nevis bez darba un mitekļa Latvijā, bet jābūt mēra sajūtai, kur ir robežšķirtne. Ar skaļām gavilēm signalizēt, ka Latvija ir migrācijas “zelta koridors” patvēruma meklētājiem uz “sapņu zemi” Vāciju, tomēr ir riskants pasākums gan attiecībā pret ES, gan pašiem,” spriež I. Latkovskis. Tomēr esot jāvērtē, kā organizēti latviešu valodas kursi un kā strādājuši mentori, īpaši, ņemot vērā, ka šajā jomā apgrozoties lieli līdzekļi. “Maigi sakot, mentori daudz ko šajā lietā nav “vilkuši”,” sacīja I. Latkovskis, uzsverot, ka patvēruma meklētāju uzņemšanā nepieciešama profesionāla pieeja. Pašlaik mentoru pakalpojumus sniedz Latvijas Sarkanā Krusta speciālisti. “Mana pārliecība ir: ja mums būtu vairāk entuziastiski noskaņotu “Mucenieku” darbinieku, kuri cilvēciski no rīta līdz vakaram strādā ar patvēruma meklētājiem, tas būtu labāk, nekā mēs šos pakalpojumus iepērkam konkursos. Vajag profesionāļus šim darbam, kas ilglaicīgi strādā ar patvēruma meklētājiem, nevis no viena projekta līdz nākamajam,” vērtē komisijas priekšsēdētājs.
Tikmēr Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmanes vainu par radušos situāciju mēģināja novelt uz pabalstu samazinājumu. “Nepieciešams dot papildu garantijas patvēruma meklētājiem, lai viņi var uzsākt patstāvīgu dzīvi Latvijā. Šis jautājums nav ierēdņu kompetencē, tas ir politisks lēmums,” sacīja I. Pētersone-Godmane.
Amatpersonas: kaut kas jādara
Vai augstākās valsts amatpersonas piekrīt I. Latkovska aicinājumam pārskatīt līdzšinējo bēgļu uzņemšanas sistēmu? “Latvija līdz ar citām ES dalībvalstīm apņēmusies solidāri piedalīties bēgļu krīzes risināšanā, piekrītot uzņemt noteiktu skaitu no patvēruma meklētājiem, kas ieradušies ES teritorijā. Nevajadzētu pieļaut situāciju, kurā tiek radītas šaubas par Latvijas kā uzticama partnera gatavību pildīt šo apņemšanos,” rakstiskā atbildē “LA” norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Viņa preses sekretārs Jānis Siksnis uzsver, ka jautājums par patvēruma meklētāju uzņemšanas programmas izmaiņām ir jautājums, kas ietilpst atbildīgo amatpersonu kompetencē, tātad prezidents tajā neiejauksies.
Tikmēr premjerministrs Māris Kučinskis (ZZS) savā atbildē norāda, ka Latvija nedrīkst radīt patvēruma meklētājiem pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas tādus apstākļus, lai viņi būtu spiesti doties prom no Latvijas. “Tiek plānots uzdot Ekonomikas ministrijai un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kā arī vairākām citām institūcijām sagatavot priekšlikumus, kā varētu uzlabot situāciju,” uzsver M. Kučinskis.
Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) uzskata, ka pašlaik plāna sadaļa par patvēruma meklētāju integrāciju un sociālekonomisko iekļaušanu nestrādā un tā jāpilnveido ekspertiem, kas bijuši iekļauti plāna izstrādes darba grupā. “Pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas personai pabalsts tiek maksāts ar mērķi, lai tā varētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un uzsākt patstāvīgas dzīves un darba gaitas. Cilvēkiem būtu jāturpina valodas apguve un jāapgūst darba iemaņas, vai arī jāsāk strādāt, jo mūsu mērķis viennozīmīgi nav veicināt Latvijā pabalsta saņēmēju kultūru,” norāda R. Kozlovskis. Viņš atzīst, ka pastāv problēma – cilvēki vairākus mēnešus apguvuši latviešu valodu “ar lielu centību un entuziasmu”, apmeklējuši integrācijas un nodarbinātības kursus, tomēr nevar palikt Latvijā, jo nespēj nodrošināt sev jumtu virs galvas un iztiku ģimenei.
“Plānu veidojošajā darba grupā strādāja profesionāļi, kuru lēmumi diemžēl tika politiski mainīti, tāpēc uzskatu, ka jāļauj tajā iekļauto institūciju speciālistiem, kas atbildīgi par sociālekonomisko iekļaušanos, nākt klajā ar risinājumiem un ļaut tos pēc iespējas ātrāk ieviest,” situāciju komentē R. Kozlovskis.
Opozīcija: mēs šajās spēlēs nepiedalāmies
Tomēr kas par patvēruma meklētāju uzņemšanas plānu sakāms opozīcijas partijām? “Saskaņas” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs ietur viņa pārstāvētam politiskajam spēkam ierasto vērotāja pozīciju: “Patvēruma meklētāji visu ir labi sapratuši un tāpēc bēg prom. Koalīcija to uztver kā lielu panākumu. Mēs nevaram ietekmēt notiekošo. Esam skatītāju lomā – lai koalīcija izspēlē savas spēlītes. Viņu attieksme ir – iztiksim bez patvēruma meklētājiem, bet tēlosim viesmīlību.” Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars kritizē valdību par noslēpumainību, kas pavada šo jautājumu. “Mēs nezinām, kāds ir patiesais stāvoklis. Informāciju saņemam pa kripatiņai – atveda divas ģimenes uz Latviju, uzsāka mācīt latviešu valodu. Mentori arī bija – cik viņi saņem un kā pilda pienākumus, īsti nezinām. Tomēr tā ir mūsu nodokļu maksātāju nauda,” uzsver M. Bondars. Viņš norāda, ka pašreiz radusies situācija esot valdības problēma un koalīcijai ar to jātiek galā. Tomēr, jautāts par to, kāds ir patvēruma meklētāju uzņemšanas plāns, par kuru balsotu LRA, M. Bondars atbild: “Tajā jābūt minētam, kā tiks risināti drošības jautājumi un mazināti riski, lai mēs nepiedzīvotu skaudro Vakareiropas pieredzi. Otrs – kā palīdzēsim patvēruma meklētājiem sociālajā jomā, kādi būs pabalsti? Vai mūsu infektologi būs sagatavoti, lai apzinātu infekcijas slimības, kas nāk no reģioniem, no kuriem cēlušies patvēruma meklētāji? Trešais punkts attiecas uz šo cilvēku sociālo un ekonomisko integrāciju, jo mēs taču nevēlamies, lai neveidotos noslēgtas komūnas, kas dzīvo ārpus mūsu kultūrvides.”
