Patvēruma meklētāju centrā kā hostelī 0
Šobrīd patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā “Mucenieki” uzturas 46 patvēruma meklētāji, bet pāri ielai esošajā Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā atrodas četri ārzemnieki.
Šonedēļ ar situāciju un sadzīves apstākļiem abos centros iepazinās Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāti. Tiesa gan, ar patvēruma meklētājiem un arī aizturētajiem ārzemniekiem viņi netikās.
“Muceniekos” pašlaik lielākā daļa no patvēruma meklētājiem ir Krievijas pilsoņi – 12, Ēģiptes – 9, Azerbaidžānas – 4, Kubas – 3, kā arī Palestīnas teritorijas iedzīvotāji, Bangladešas, Irākas, Armēnijas u.c. valstu pilsoņi.
Kopumā patvēruma meklētāju centrā iespējams uzņemt aptuveni 400 cilvēku. Viņiem ir nodrošinātas iespējas mācīties latviešu valodu, ir pieejama bibliotēka, kā arī trenažieru zāle un virtuve.
Daudzu no centra iedzīvotājiem deputātu viesošanās laikā nebija klāt, un daži no viņiem bija devušies uz Rīgu iegādāties pārtikas preces, bet viņu bērni – uz skolām Rīgā.
Centra vadītājs Pēteris Grūbe deputātus informēja, ka patvēruma meklētājs centrā saņem apmēram trīs eiro lielu dienasnaudu, kā arī desmit braucienus Rīgas sabiedriskajā transportā.
Viņš izteica atzinību par to, ka patvēruma meklētāji paši sev pērk pārtiku un gatavo to, jo tas ir solis, kas viņiem palīdz iejusties ikdienā un gatavo dzīvei ārpus izmitināšanas centra.
Deputāti arī iepazinās ar istabiņām, kurās patvēruma meklētāji izmitināti divstāvu gultās. Tāpat patvēruma meklētājiem ir pieejamas ārsta un medmāsas konsultācijas.
Kā atzina centra medicīniskais personāls, pašlaik centrā dzīvojošo patvēruma meklētāju veselības stāvoklis esot normāls, bet divus trīs gadus iepriekš tajā bijuši gadījumi, kad vairākiem patvēruma meklētājiem tika atklāta tuberkuloze un viņi esot sūtīti uz Tuberkulozes un plaušu slimību centru netālu esošajā Stopiņu novadā.
Muceniekos pašlaik pieejami vairāk nekā desmit mentori un sociālie darbinieki darbam ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem. Šo pakalpojumu nodrošina biedrība Latvijas Sarkanais Krusts, un P. Grūbe viņu darbu vērtē kā ļoti profesionālu.
Pēcāk deputāti iepazinās ar Valsts robežsardzes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru, kas atrodas iepretim un kuru var pazīt pēc masīvā žoga. Šobrīd tajā uzturas četri aizturētie patvēruma meklētāji, no kuriem divi ir Krievijas pilsoņi, viens Moldovas pilsonis un viens Vjetnamas pilsonis.
Šeit aizturētajiem nodrošināta naktsmītne, kā arī trenažieru zāle un arī ar administrācijas atļauju – pieeja komunikāciju tehnoloģijām.
Pēc abu centru apmeklējuma Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas vadītāja vietnieks Ritvars Jansons (NA) uzsvēra, ka pēc “Mucenieku” apmeklējuma viņam radusies pārliecība ka patvēruma meklētāju un bēgļu mentoru darba kvalitāte “Muceniekos” neesot pasliktinājusies un viņi labi tiekot galā ar saviem pienākumiem.
“Muceniekos otra māja tika uzbūvēta laikā, kad nebija zināms, vai izpildām uzdoto kvotu. Taču tagad mums ir rezerve. Latvija nav iekārojamākā vieta patvēruma meklētājiem, taču, ja viņu skaits pēkšņi sāktu palielināties kādas krīzes, piemēram, konflikta Ukrainā, dēļ, tad mums ir potenciāls izmitināt 400 cilvēku. Ja mums šādas rezerves nebūtu un šāda situācija notiktu, tad mums būtu krietni lielāki izdevumi,” piebilda R. Jansons.
Viņš norādīja, ka Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrs daudziem deputātiem apstākļu ziņā atgādinājis hosteli. “Man tam jāpiekrīt, jo ir gultas, pieejama ēdināšana trīs reizes dienā un arī mediķi, telpas ir tīras un sakoptas,” sprieda R. Jansons.
Viņš skaidroja, ka šos abus centrus bija būtiski redzēt jaunievēlētajiem Saeimas deputātiem, lai viņi varētu iepazīties ar situāciju patvēruma meklētāju jomā.
Arī Valsts robežsardzes centrā viņš redz iespēju, piemēram, tajā var izvietot ārzemniekus, kuri nelikumīgi šķērsojuši Latvijas robežu un laikā, kad tiek gaidīta viņu deportācija ar lidmašīnu uz dzimteni.
Un, kad ir lielāks skaits, tad īstenot šo operāciju, piemēram, vairākus desmitus aizturēto konvojējot uz Vjetnamu.
Jautāts, kāpēc deputāti neizmantoja iespēju abos centros tikties ar patvēruma meklētājiem, R. Jansons atbildēja, ka to labāk īstenot kā sarunu, kurā nepiedalās prese un cilvēki var atklātāk stāstīt par savu dzīvi.
“Mums jau bija negatīva pieredze, kādā no mūsu vizītēm Muceniekos piedalījās deputāts Artuss Kaimiņš, filmēja patvēruma meklētājus un vēlāk no šī apmeklējuma sev uztaisīja sabiedrisko attiecību šovu,” teica R. Jansons.
Iespēju parunāties šoreiz ar patvēruma meklētājiem esot gaidījis komisijas deputāts Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par”). “Būtu bijis interesanti parunāties ar patvēruma meklētājiem, kā viņi vērtē apstākļus.
Vērtēju pozitīvi ārstniecības iespēju un sporta aktivitāšu pieejamību. Kopumā patvēruma meklētājiem nodrošināta atbilstoša vide,” norādīja Plešs. Viņš plānojot tuvākajās komisijas sēdēs aktualizēt jautājumu par pabalsta patvēruma meklētājiem pārskatīšanu, jo, viņaprāt, trīs eiro dienā ir maz.
