Patvēruma lūdzēji paralizē Itāliju 5
Aizvadītajā gadā patvērumu Itālijā lūdza gandrīz 43 000 cilvēku, šā gada pirmajos trīs mēnešos – jau 10 724. Visvairāk patvēruma lūdzēju ieradušies no Pakistānas, Nigērijas un Afganistānas. Itālijas premjerministrs Mateo Renci gaida palīdzību no Eiropas Savienības, kā arī vēlas saīsināt pieteikumu izskatīšanas termiņus.
Bēgļu straume nemazinās
Starptautiskās organizācijas vēsta, ka Lībijā ir ieradušies ap 90 000 bēgļu no Sīrijas, kuri vēlas doties tālāk uz Eiropu, bet kopējais Sīrijas bēgļu skaits virzienā uz Eiropu ir desmit reižu lielāks. Arī daļa no šiem bēgļiem ieradīsies Itālijā, taču Itālijas bēgļu uzņemšanas sistēma jau tagad ir lielās grūtībās.
“Šogad mēs gaidām apmēram tikpat vai pat lielāku skaitu bēgļu nekā pērn,” atzina Itālijas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs bēgļu jautājumos Domeniko Mancione. Taču uzņemt 50 000 bēgļu nav vienkārša lieta. Pašlaik valsts imigrantu uzņemšanas centros ir ap 20 000 vietu, ko šā gada laikā plānots palielināt līdz 30 000. Bet šie centri jau ir pārpildīti. Marta nogalē dažu dienu laikā bija nepieciešams izmitināt 5000 cilvēku, kas ieradās Sicīlijas piekrastē vairākās laivās. Lai to varētu izdarīt, Iekšlietu ministrija vērsās pie policijas nodaļām, uzdodot katrai atrast vietu 40 vai 50 cilvēku izguldināšanai. “Nevarējām taču atstāt viņus jūras krastā,” skaidro Mancione.
Taču nevalstiskās organizācijas nav apmierinātas ar to, kā Itālijā tiek uzņemti bēgļi. Divas no tām – “Arci” un “Caritas” – ir parakstījušas atklātu vēstuli, kurā teikts: “Tā sauktās Ziemeļāfrikas ārkārtas situācijas risināšana Itālijā parāda attieksmi, kas neatmaksājas: visiem patvēruma lūdzējiem netiek nodrošināti cilvēcīgi apstākļi, izmitināšanā tiek iesaistītas viesnīcas un citas nepiemērotas struktūras, radot domstarpības ar vietējām organizācijām, kuras varētu uzņemties bēgļu izmitināšanu. Neatkārtosim arī šogad tās pašas kļūdas!”
Labdarības organizācijas vēlētos, lai jaunatbraucēju izmitināšanu izlemtu nevis policija, bet gan Bēgļu un patvēruma pieprasītāju aizsardzības tīkls “Sprar”, kas balstās uz vietējām bezpeļņas organizācijām. Arī ANO komisariāts bēgļu jautājumos nesen vērsās pie Itālijas parlamenta ar vēlējumu – “lai Itālijas valdība pēc iespējas ātrāk izstrādā plānu, kas paredzētu arī finansējumu “Sprar” tīklam”.
Taču Iekšlietu ministrija saskaras ar birokrātiskām problēmām – “Sprar” tīklu paredzēts finansēt no Ekonomikas ministrijas līdzekļiem, tam šogad nepieciešami 230 miljoni eiro, kas šajā gadā vēl nav piešķirti, tādēļ Iekšlietu ministrijai nekas cits neatliek kā izlīdzēties ar savā pārziņā esošajām struktūrām.
Meklē risinājumus
Tik lielu skaitļu priekšā Itālijas valdība meklē risinājumus, kā uzlabot situāciju. Pirmo mērķi pirms dažām dienām paziņoja iekšlietu ministrs Andželino Alfāno – palielināt komisiju skaitu, kuras izskata katru pieteikumu par patvēruma piešķiršanu un izlemj, vai tas ir pamatots. Pašlaik patvēruma pieprasītājam var nākties gaidīt atbildi apmēram gadu, un šajā laikā viņš nedrīkst atstāt Itāliju. Ja šādu cilvēku notver Francijā vai Vācijā, viņš tiek piespiedu kārtā nogādāts atpakaļ Itālijā. Un Itālijai visu šo laiku jānodrošina patvēruma lūdzējam dzīvesvieta un ēdināšana.
Palielinot komisiju skaitu, atbilde varētu tikt sniegta sešu mēnešu laikā. Uz pusi samazināt gaidīšanas laiku nozīmētu uz pusi samazināt arī bēgļu uzturēšanas izmaksas. Pozitīvas atbildes gadījumā patvēruma pieprasītājs iegūtu bēgļa statusu un uzturēšanās atļauju, kas derīga visā Šengenas zonā, tāpēc varētu doties projām no Itālijas pie radiem vai draugiem citās ES valstīs.
Savu otro gājienu Renci vadītā valdība plāno izspēlēt ES prezidentūras semestrī, ko Itālija sāks jūlijā, – uzstāt, lai beidzot tiktu sākta ES misija Vidusjūrā, kā to Itālijai solījusi Eiropas aģentūra “Frontex” operatīvās sadarbības vadībai pie ES dalībvalstu ārējām robežām. Šī misija aizstātu Itālijas valdības īstenoto pagaidu jūras patrulēšanas programmu “Mare nostrum”, kas tika steidzami ieviesta pēc aizvadītā gada 3. oktobrī notikušās traģēdijas, kad netālu no Lampedūzas krastiem dzīvību zaudēja 366 patvēruma meklētāji.
Pēc Lampedūzas traģēdijas daudzu ES dalībvalstu valdības pauda atbalstu Itālijai un solīja palīdzēt risināt bēgļu problēmas, taču, mēnešiem ejot, šī vēlme ir pārgājusi. Tomēr Itālijas valdība uzskata, ka Vidusjūras patrulēšanas misija, kuras galvenais mērķis būtu laikus pamanīt un glābt jūras šķērsotājus no Maltas piekrastes līdz pat Spānijas teritoriālajiem ūdeņiem, ļautu vienmērīgāk sadalīt misijas izmaksas, kā arī pašus bēgļus pa visām ES valstīm.
