Patstāvības krīze trīsgadniekiem un pusaudžiem 0
“Pastāstiet par trīsgadnieku un pusaudžu krīzi! Kā vecākiem saudzīgi tikt galā ar šo problēmu, lai nelabvēlīgi neietekmētu bērnu psihi? ” Regīna Kārsavas novadā
Bērnam trīs gadu vecumā parādās vēlme būt patstāvīgam. Psiholoģe Anita Salnāja piesardzīgi brīdina, ka otrreiz, bet vēl spēcīgāk vajadzība pēc autonomijas izpaužas pusaudža gados.
Ja bērnam trīs gadu vecumā ļauj daudz ko darīt patstāvīgi, var cerēt, ka viņa raksturā nostiprināsies uzņēmība un izlēmība. Savukārt, ja viņu pārāk daudz ierobežo un neļauj rīkoties pašam, attīstās neizlēmīgums un šaubīgums.Diemžēl nereti šajā vecumā parādās agresivitāte. Parasti gan tas notiek, ja vecāku attieksme pret bērnu viņam pašam šķiet netaisnīga, un tas rada iekšēju protestu. Trīs gadu vecumā aizvien vairāk bērns apzinās savas ar dzimumu saistītās atšķirības. Piemēram, var dzirdēt, ka mazais puika grib precēt savu mammu. Šāda situācija ir veselīga, ja līdzās ir tēvs, ar kuru dēlēns var izdzīvot šīs savstarpēji konkurējošās attiecības, kā arī apgūt ar dzimuma identitāti saistītās funkcijas. Tas pats attiecas uz pretējo dzimumu.
Savukārt pusaudžu vecumā svarīgi respektēt jaunieša vēlmi būt patstāvīgam un neatkarīgam. Tomēr vienlaikus vecākiem jābūt tādiem, ar kuriem pusaudzis var lepoties un kuriem grib līdzināties, jo notiek ideālu meklēšana un savas piederības apzināšanās. Tādēļ šajā laikā pusaudžus var samērā viegli ietekmēt. Tas jāņem vērā, jo ir svarīgi, lai jaunietim ir sajūta, ka viņu saprot, citādi sapratni mēdz meklēt citur. Parādās maksimālisms un radikālas izpausmes, bet ar laiku tās samazinās, ja vien nemēģina ļoti aktīvi tās apspiest. A. Salnāja vecākiem iesaka atcerēties pašiem sevi šajā vecumā.
Bērnam 2 – 3 gados identitātes apziņa sāk veidoties, bet pusaudža gados tā nostiprinās, tiek meklēti ideāli un atbilde uz jautājumu “Kas es esmu?”. Galvenais, kas vecākiem tad jāpatur prātā, ir atturēšanās kaut ko uzspiest ar brutālu sava pārākuma vai varas izpausmi. Tad arī problēmu gadījumā būs vieglāk ar tām tikt galā. Bērns jebkurā vecumā reaģē neadekvāti, ja viņu apspiež, ierobežo un netaisni soda. Protams, nedrīkst būt visatļautība. Ierobežojumiem, normām un prasībām pret bērnu ir jābūt, taču svarīgs ir veids, kā to panāk: ar pacietību, cieņu, mīlestību un izskaidrošanu, apspiežot savas dusmas pret mazajiem un lielajiem dumpiniekiem.
