Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Rīga kā aizvien – par mazu 0
No 6. līdz 12. jūlijam Latviju pieskandinās XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, kuru plašo programmu veidos vairāk nekā 50 notikumi 15 norises vietās – koru un deju kolektīvu, pūtēju un simfonisko orķestru, vokālo un instrumentālo ansambļu, mazo mūzikas kolektīvu, mūsdienu deju kolektīvu koncerti, kā arī radošās darbnīcas, teātru izrādes un citas aktivitātes – gan Rīgas pilsētvidē, gan Mežaparka Lielajā estrādē, gan Daugavas stadionā. Šie ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki, kas notiek reizi piecos gados. Šobrīd svētkiem gatavojas apmēram 130 tūkstoši dalībnieku, bet svētkos piedalīsies 37 tūkstoši. Lielākais skaits, ko Rīga var uzņemt. Pēc pāris nedēļām – 20. maijā – būs zināmi visu skašu rezultāti, tātad arī svētku dalībnieki un mājās palicēji. Kāpēc šajos skaitļos tik liela atšķirība?
Kritērijs – tikai mākslinieciskums
Labā ziņa – kaut arī dziedāšana koros ir brīvprātīga un vidusskolās vērojama demogrāfiskā lejupslīde, šogad startēs vairāk koru nekā iepriekšējos svētkos – 455. Būtiski palielinājies ir zēnu koru un 5. līdz 9. klašu koru skaits. Sarūkot vidusskolēnu skaitam, radušies apvienotie 5. līdz 12. klašu kori. Kopējais dalībnieku skaits koru kolektīvos, kas piedalīsies skatēs, ir gandrīz 17 tūkstoši. Visvairāk koru piedalās no Rīgas pilsētas (vairāk nekā 100), Tukuma, Talsu, Liepājas, Valmieras, Daugavpils un Rēzeknes pilsētām un novadiem. Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos tradicionāli nepiedalīsies 1. līdz 4. klašu kori, kuriem pirmās iemaņas Dziesmu un deju svētku tradīciju apgūšanā būs iespēja izbaudīt īpašajā salidojumā 2016. gadā. Protams, nevienam nav noslēpums, ka apmēram pāris tūkstošiem Noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē vietas pietrūks. Taču, kā man apliecināja žūrijas loceklis Jānis Erenštreits, vērtējot korus skatēs, atzīmes atkarīgas tikai un vienīgi no patiesā snieguma. Tradicionāli krietni sliktāka situācija šajā ziņā ir dejotājiem – skatēm gatavojas 33 tūkstoši dejotāju, bet Daugavas stadionā tautas deju lielkoncertā būs vieta tikai 16 tūkstošiem. Vai visi Daugavas stadionā netikušie ir slikti apguvuši dejas? Kā teic XI Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku izpilddirektore, Valsts izglītības satura centra vadītāja pienākumu izpildītāja Agra Bērziņa, situācija esot dažāda, bet, protams, sāpīgi, ka gandrīz puse paliek aiz svītras. Kuri kolektīvi tieši tiks un kuri ne, būs atkarīgs arī no katras klašu un grupas – A, B, C – specifikas. Ir vecuma grupas, kur kopumā Latvijā ir vairāk dejotāju, un ir tādas, kur mazāk, bet laukums jāpiepilda atbilstoši iecerētajai horeogrāfijai. Tāpēc žūrija vērtēs un skatīsies, cik daudz dejotāju katrā vecuma grupā var paņemt. Visvairāk dejotāju ir pirmo četru klašu grupā. “Piedalījos deju kolektīvu skatē,” stāsta Agra Bērziņa, “novadu gan neatklāšu – kad tika paziņoti rezultāti, zālē bija milzum lielas ovācijas, jo kolektīvs, kurš 2010. gadā palika aiz strīpas, šogad skatē saņēma laureāta diplomu…” Daudzu deju kolektīvu vadītāji interesējas par atlases principiem kopumā, un patiesi godīgi ir tas, ka atlase notiks nevis pēc novadu pārstāvniecības, bet tomēr mākslinieciskā snieguma kvalitātes. Tiem, kuri labi sagatavojuši deju programmu, bet uz svētkiem tomēr netiks, Agra Bērziņa mudina pašvaldības rīkot svētkus savā novadā un ļaut bērniem izpausties vismaz tur.
Svētkos pirmoreiz notiks mūsdienu deju lielkoncerts un kokļu mūzikas koncerts, kas skanēs Lielajā ģildē. Pirmoreiz tajos piedalīsies arī kolektīvi no latviešu diasporas ārzemēs – 400 dziedātāji, dejotāji un citu norišu dalībnieki no Anglijas, Īrijas, Vācijas, Nīderlandes un daži pat no Austrālijas. Kā apgalvo svētku rīkotāji, arī šo kolektīvu sniegumu gan klātienē, gan izmantojot mūsdienu tehnoloģijas, virtuāli novērtējusi un par labu atzinusi žūrija.
