Pats sev kultūras ministrs 0
Tā par sevi saka mākslinieks, pedagogs, dzejnieks, mūziķis Jānis Anmanis (1943) – tādēļ, ka nav nevienas organizācijas oficiāls biedrs un savas radošās idejas visās jomās īsteno pats.
Anmanis 1963. gadā beidzis J. Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolu, 1969. gadā – Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina mākslas nodaļu. Kā diplomdarbu izstrādājis kinētisku sienas gleznojumu par seno Rīgu (vadītājs Aleksandrs Dembo). Izstādēs piedalās kopš 1965. gada gan Latvijā, gan ārvalstīs. Bijis Mākslinieku savienības valdē, prezidija loceklis, bērnu tēlotājas mākslas vasaras nometnes “Varavīksne” vadītājs Kultūras ministrijas ekspertu komisijā, dažādu plenēru un redkolēģiju loceklis, Mākslas dienu vadītājs, Mākslas dienu basketbola turnīra izveidotājs un organizators. Bērnu un vecāku mīlestību izpelnījusies 1965. gadā dibinātā Jāņa Anmaņa bērnu un jauniešu mākslinieciskās fantāzijas akadēmija, kas šogad svinēs pastāvēšanas piecdesmitgadi. Nodarbojies ar monumentālo glezniecību, medaļu veidošanu, grāmatu un preses izdevumu ilustrāciju autors, pievērsies scenogrāfijai, bijis filmu mākslinieks Rīgas kinostudijā, iekārtojis izstādes.
Raksta dzejoļus un pasakas, ko izdevis grāmatās, un komponē mūziku. Pirmais dzeju krājums – “222 haiku par mīlestību, mākslu, zemi, Visumu un sievieti” – iznācis 2000. gadā un kopš tā laika regulāri publicētas gan Jāņa Anmaņa haikas, gan trioletas.
1998. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, 2014. gadā saņēmis Margaritas Stārastes medaļu par ieguldījumu bērnu mākslā.
– Kā sākās mākslinieciskās fantāzijas akadēmija? Divdesmit gados parasti ir citas intereses, ne vēlme mācīt sīkaļām zīmēt…
J. Anmanis: – Var teikt, ka tā bija nejaušība. Biju Salacgrīvā Mākslas akadēmijas praksē. Gleznoju jūrmalā. Pie manis pienāca maza meitenīte ar diviem zīmējumiem. Paskatījos un ieliku viņai pieci ar trim krustiņiem. Pēc brītiņa atnāca jau trīs – divi puikas un meitene. Arī viņiem ieliku piecniekus, parunājāmies. Nākamajā dienā atnāca vēl vairāk, un sākās mūsu sadarbība. Pie sētas uz soliņa, aizslēģotai šķībai mājelei uzlikām uzrakstu “skola”. Zvejnieksvētkos ar saviem zīmējumiem bijām noklājuši gandrīz visu Rīgas ielu. Tā tas viss arī sākās, un man patīk vēl joprojām, jo bērniem ir tik dzīva iztēle un neparasta mākslinieciskā pasaule, ka var tikai brīnīties.
– Dzejojat pārsvarā haikas formā. Kādēļ tā?
– Deviņdesmito gadu sākumā kopā ar pieciem saviem audzēkņiem biju Japānā, un mani aizrāva viņu kultūra, noslēpumainība. Turklāt ir arī netveramas līdzības starp latviešu un japāņu dzīves izjūtu. Tad arī izlasīju pirmās haikas, un man tā šķita izcila forma, kurā var ielikt neprātīgi daudz informācijas – baigs spēks un enerģija. Man gan ir pārmests, ka saku “haikas”, ne “haiku”, kā japāniski būtu pareizi, un arī zilbju skaits man īsti neatbilst, bet reiz, kad pie Leona Brieža viesojās japāņu dzejnieks, viņš sacīja, lai neraizējos – haikas arī Japānā attīstās, mainās. Viņš bija priecīgs, ka arī Latvijā kopjam haikas.
– Darbojaties tik daudzās jomā, ka jājautā – vai jums diennaktī ir vairāk stundu nekā citiem?
– Nē, vairāk gan nav, bet, kad strādāju, aizmirstu visu, ļoti koncentrējos, varu nostrādāt 14 stundas no vietas, apkārt neko nemanot. Maksimāla koncentrēšanās, jo man vienmēr vajag, lai iznāk tieši tā, kā iecerēts. Tagad gan esmu sācis pieskatīt veselību.
***
Ūdens kristālos
Manas haikas
Pasaules kods
***
Degoša žirafe
Debesīs peld
Salvadors Dalī
***
Van Gogs
Ar pasauli
Sarunājas
***
Uz tavām krūtīm
Manas lūpas
Rembranta glezna
***
Akmens krasts
Jūras valoda
Latvieši dzied
***
Vakara mežā
iekrita saules gredzens
Latvijas zelts
***
Gaisa balons
Meži, ezeri
Cik skaista zeme!
***
Klona maizē
Latviska smarža
Rudzu lauks
***
Uz kumeļa
Meitene basa
Vasaras pasaka
***
Mans rudais runcis
Latviski ieņaudējās
Lieldienu rīts
***
Mani sidrabainie lauki
Klusi dzied
Ziemas saule
***
Tava brīvības balss
Visu sirdīs
Dzimtene
***
Mīlestības pavasaris
Purvīša gleznās
Tā Latvija
***
Rudzu vārpas stiebrā
Latvijas asara
Eiropa nāk
***
Zemnieks uz lauka
Vagu veļ
Stārķis debesis glāsta
***
Tava mīlas balss
Saules vakarā
Tik salda
***
Mana Rīga
Kā skaista meitene
Dzintara pils
***
Mans pēdējais tramvajs
Kā čūska slīd
Liepziedi krīt
***
Es meklēju tevi
Akmens džungļos
Tu – vijolītes ziedā
