Pats sev kā bende: kā smēķēšana neredzami paver ceļu vēzim 24
Regīna Olševska, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
šīs lokalizācijas vēzi bieži vien atklāj tikai tad, kad cilvēkam, piemēram, rodas nepārejošs klepus, elpas trūkums vai nogurums, taču tad jau bieži vien ir par vēlu uzsākt terapiju, kas ļautu izārstēties.
Tā kā divām trešdaļām pacientu slimības iemesls ir smēķēšana, visefektīvākais profilakses veids ir atmest smēķēšanu vai vispār to neuzsākt, kā arī regulāri pārbaudīt plaušu veselību.
Dūmi bojā plaušu šūnas
“Vidējais plaušu vēža pacients Latvijā ir vīrietis ap 70 gadiem, jo lielākā saslimstība ir tieši šajā vecuma grupā, tomēr apmēram 10% pacientu ir gados jauni, darbspējīgā vecumā. Arvien pieaug saslimstība arī sieviešu vidū.
Taču viena lieta, kura lielākoties vieno visus šos plaušu vēža pacientus, ir smēķēšana. No statistikas zināms, ka apmēram 80% no visiem pacientiem ilgstoši bijuši smēķētāji.
Taču, protams, tas nav vienīgais slimības iemesls. Dažiem bijuši plaušu vēža slimnieki radinieku vidū, citi strādājuši kaitīgos apstākļos rūpnīcā, vēl kādam bijušas citas plaušu saslimšanas,” stāsta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, onkoloģe ķīmijterapeite, profesore Gunta Purkalne, vēlreiz uzsverot, ka riska grupā pirmām kārtām ierindojas smēķētāji, jo tabakas dūmos ir vairāk nekā piecdesmit kancerogēnu vielu, kuras bojā plaušu epitēlija šūnas, paverot ceļu vēzim.
Plaušu vēža risks pieaug ar laiku un ir atkarīgs no izsmēķētu cigarešu skaita. Paaugstināts saslimšanas risks ir arī pasīvajiem smēķētājiem, tiem, kuri slimo ar hroniski obstruktīvo plaušu slimību, plaušu fibrozi un citām plaušu slimībām, tuberkulozi, citām onkoloģiskajām saslimšanām, strādājuši kaitīgos apstākļos, kur bijusi saskare ar azbestu, niķeli, kadmiju un citām kancerogēnām vielām (3–4% plaušu audzēju saistīti ar azbesta ietekmi).
Izmaiņas bronhu gļotādas šūnās galvenokārt notiek, ilgstoši ieelpojot kaitīgās vielas, piemēram, cigarešu dūmus, rūpniecisko piesārņojumu. Pakāpeniski mainās šo šūnu izskats, jaunu šūnu rašanās notiek arvien ātrāk, līdz process kļūst nekontrolējams – to sauc par malignizāciju. Vēža jeb malignās šūnas spēj neierobežoti vairoties un ar asinsriti un limfu izplatīties pa visu organismu jeb veidot metastāzes.
Atkarībā no maligno šūnu veida izšķir sīkšūnu un nesīkšūnu plaušu vēzi. Sīkšūnu plaušu vēzi atklāj aptuveni 15% pacientiem. Tam raksturīga agresīva augšana, bieži ar plaši izplatītām metastāzēm. 85% no visiem pacientiem atklāj kādu no nesīkšūnu plaušu vēža formām. Izplatītākā – aptuveni 35–40% no visiem plaušu vēža gadījumiem, ir adenokarcinoma, kā arī plakanšūnu karcinoma, kura ir biežākais vēža veids smēķētajiem.
Agrīni atklāt grūti
Plaušu vēža savlaicīgu diagnostiku apgrūtina tas, ka nav specifisku simptomu, kuri liecinātu par ļaundabīgu audzēju, tie bieži vien parādās tikai slimības vēlīnajās stadijās un ir atkarīgi no audzēja atrašanās vietas un izmēra.
Pacients var sūdzēties par klepu, kas nepadodas ārstēšanai, asins piejaukumu krēpām, sāpēm krūtīs vai plecos, ievelkot elpu un klepojot, aizdusu, svara, apetītes zudumu, nogurumu, nespēku. Profesore Gunta Purkalne atklāj, ka Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, apmēram pusei pacientu ļaundabīgo audzēju atklāj tikai tad, kad vēža šūnas no plaušām jau izplatījušās organismā. Diemžēl tikai trešdaļai pacientu slimību atklāj tādā stadijā, kad iespējama radikāla ārstēšana un pacients atgūst veselību.
Šobrīd nereti izmaiņas plaušās tiek atklātas, veicot plaušu rentgenizmeklējumu, piemēram, obligātās veselības pārbaudes laikā. Ārsti uzskata, ka profilakses nolūkos ikvienam plaušu rentgens būtu jāveic reizi gadā vai divos, taču viens ir skaidrs – smēķētājiem tas jādara regulāri.
Ja plaušu caurskatē redzamas izmaiņas, papildus jāveic datortomogrāfija, ar kuru tiek noteikta audzēja stadija un atrašanās vieta, šī metode ļauj diagnosticēt arī ļoti mazus audzējus un metastāzes. Tas arī ir viens no veidiem, kā atklāt plaušu vēzi agrīni, kad vēl nav nekādu sūdzību. Daudzās pasaules valstīs jau uzsākts plaušu vēža skrīnings ar šo metodi iedzīvotājiem, kuri pieder riska grupām, piemēram, ir ilgstoši smēķētāji. Onkoloģe Gunta Purkalne ir pārliecināta, ka šādu skrīningu vajadzētu ieviest arī Latvijā, kur ikdienā smēķē ap 25% iedzīvotāju, it īpaši vīrieši – 38%.
Pozitronu emisijas tomogrāfijas (PET) laikā organismā ievadīta radioaktīva viela kopā ar glikozi. Tā kā audzēja šūnas patērē ļoti daudz enerģijas, tās uzņem glikozi vairāk nekā veselās šūnas, tādēļ iespējams noteikt, kurā vietā ir vislielākā radioaktīvās vielas koncentrācija. Izmeklējums, kuru parasti kombinē ar datortomogrāfiju (PET/CT), ļauj konstatēt onkoloģiskās slimības izplatīšanos ķermenī, precīzi noteikt tās stadiju un izvēlēties ārstēšanas taktiku. No valsts budžeta līdzekļiem tas tiek apmaksāts, pamatojoties uz ārstu konsilija lēmumu. Dažreiz pacientam jāveic arī kaulu scintigrāfija, lai noskaidrotu, vai kaulu sāpes izraisa ar vēzi saistīts kaulu bojājums.
Plaušu vēža terapija atkarīga gan no audzēja tipa – vai tas ir nesīkšūnu vai sīkšūnu, gan audzēja izmēra, atrašanās vietas un izplatības, gan pacienta vispārējā veselības stāvokļa. Atbilstoši tam tiek izmantota ķirurģiska ārstēšana, staru un medikamentozā terapija. Ja radikāla ārstēšana nav iespējama, veic ķīmijterapiju, mērķterapiju vai imūnterapiju, kuras mērķis ir samazināt audzēja izmēru, tā izplatību un augšanu, lai pacients varētu nodzīvot pēc iespējas ilgāk un mazinātos slimības izraisītie simptomi.
