Situācija Nr. 3. Viss ir normāli 0
Ir cilvēki, kuriem īsti nav bērnības atmiņu. Viņi saka: „Kas tur ko daudz stāstīt? Nekas īpašs. Ar vecākiem attiecības bija…nu…kā jau visiem”. Viņi nepazīst ne īstas skumjas, ne prieku. Varētu domāt, ka tas ir depresijas simptoms, bet daži psihologi to uzskata par izplatītu kultūras fenomenu – cilvēki paši nezina, kas viņi ir. Varētu teikt – nevis pārāk iedziļinās sevī, bet ir pavirši, ar standarta domāšanu. Cilvēki neprot formulēt, kas viņiem patīk, nevar pastāstīt par savām cerībām, nākotnes plāniem.
Pierasts uzskatīt, ka Eiropā ir augsti attīstīta kultūra, taču tieši eiropiešiem ir vislielākās problēmas ar sevis izzināšanu. Āzijas iedzīvotājs parasti zina, ka vēlas… Eiropietim situācija bieži veidojas sekojoša: „Es gribu, nezinu ko, bet zinu, ka ļoti, ļoti gribu”. Ir tikai kāds urdošs nemiers, sajūta – kaut kā pietrūkst. Dzejnieks teiktu „Pēc kaut kā cēla, nezināma sirds ilgojas, sirds ilgojas”. Varbūt tas parāda, ka ir īstais laiks uzsākt ”sevis meklējumus”.
Psiholoģe Agita Jurkovska:
„Par šo tēmu cilvēki runā maz, jo, iespējams, viņi nemaz nesaprot, kas ar viņiem notiek. Pareizos apstākļos šī nemiera ietekmē rodas brīnumi un dzimst ģeniālas idejas. Bet, ja izjūta netiek izprasta, tomēr ir liela vajadzība to apspiest, lai nejustu diskomfortu, cilvēks vienkārši aiziet un piedzeras. Visdrīzāk es šo iekšējo nemiera izjūtu sauktu par sevis iekšējā nepiepildījuma sekām.
Var teikt arī, ka mūsdienu problēma ir, ka cilvēki nezina, kas viņi ir. Tāpēc mūsdienās parādās aizvien vairāku cilvēku, kuri kopē slavenības, tos, kuri it kā kaut ko savā dzīvē ir sasnieguši. Zemapziņas līmenī tiek iestāstīts, kā vajag domāt”.
It kā pareizi sevis meklējumos doties vairāk sasniegušo virzienā, taču jāatceras, ka ir miljoniem cilvēku, kuri arī gribēja mērķtiecīgi gūt slavu un bagātību, taču to nesasniedza. Par viņiem mēs nezinām neko. Un domājam, ka pietiek ar naudu vai skaļu slavu, vienalga kādu, lai būtu sapņa piepildījums, būtu laimīgs. Taču vairumā gadījumu tieši ar pašizaugsmi, mērķtiecību un darbu ir gūti panākumi. Ir vērts aizdomāties, kādēļ slavenībām tik bieži rodas problēmas ar narkotikām, alkoholu, savaldību. Varbūt tieši tāpēc, ka viņiem neatliek laika būt „pašiem”, dabiskiem, vienkāršiem, viņi ir spiesti būt tādi, kādus viņus grib redzēt. Bet spēlēt kādu lomu 24 stundas diennaktī ir ļoti, ļoti grūti.
Psihoterapeite Dr. Maija Ozoliņa Molokailima:
„Pirmkārt mums visiem un visām nepieciešams laiks vienatnē bez ārējiem stimuliem – atvēlēt laiku SEV! Ieplānot laiku būt vienatnē, kas mūsdienās tik ļoti pietrūkst. Ir sievietes, kas pie manis atnākot, nespēj iedomāties, kā viņa viena varētu ieiet restorānā un pasūtīt sev vakariņas, nedomājot par to, ko svešie, nepazīstamie pie citiem galdiņiem varētu padomāt par viņu un iemesliem kādēļ viņa varētu būt viena. Nu kāda no manām klientēm, kura nespēja pieļaut domu, ka varēs viena iedzert kafiju kafejnīcā, dodas viena ceļojumā uz attālu valsti! Uzdrošinies pamēģināt spert mazus solīšus ārpus savas komforta zonas, katru dienu pa vienam maziņam solītim un TU spēsi sevi iepazīt no jauna, TAVA dzīve mainīsies!
Personīgās izaugsmes ceļš ir neapturams, ja sāk nodarboties ar sevis iepazīšanu, nevis lasot n-tās grāmatas un apmeklējot n-tos seminārus un guru no citām valstīm, kas klāsta savas teorijas, bet ejot pie sevis, ieklausoties sevī, savā neapzinātajā, kad esi viena. Sākumā tā iekšējā balss varbūt ir tik klusa un nepārliecināta, ka grūti sadzirdēt, bet dodot šim procesam laiku, tā pieņemsies spēkā un tev palīdzēs saprast savas vajadzības!”
