E. Līcītis: – Aktualitāte patlaban ir bēgļu “slidenais” jautājums. Par to arī diskusijas būs ilgas un garas. Kā Latvijai vajadzētu rīkoties? 3
– Manā skatījumā, ES jānodrošina robežu kontrole un drošība. Tai ziņā Žana Kloda Junkera aicinājums veidot kopēju militāru sadarbību, kur robežsardze ir viena no sastāvdaļām, ir pamatots. Reāli Eiropas Savienībai nav iespējams uzņemt visu migrācijas plūsmu. Taču skaitļi par “gribētājiem” šobrīd ir dramatiski, un var saprast Itāliju, kas netiek galā ar simtiem tūkstošiem bēgļu. Tas rada problēmu, kurai jāmeklē risinājums ilgtermiņā. Īstermiņā acīmredzot jāņem vērā solidaritātes princips, atslogojot Vidusjūras valstis. Tomēr katrā Eiropas valstī arī ir sava situācija, un, piemēram, Latvijā jau šobrīd nav nemaz tik maza bēgļu plūsma. Iebrauc tie paši vjetnamieši, bijušo padomju republiku cilvēki, un viņi priekš mūsu apjoma ir pietiekami lielā skaitā. Tā kā problēma jāaplūko vispārējā kontekstā – ne tikaiSīrijas, Ziemeļāfrikas bēgļus uzskaitot. Tur tas kļuvis par kontrabandas biznesu, kas ir cilvēku pārvadāšana par naudu.
– Nuja, un ja Eiropa parādīs kā apsolītā zeme, uz kuru durvis vaļā, tad kontrabandas bizness uzņem apgriezienus.
– Jā, tas ir sarežģīti. Ne velti Eiropas līderi apspriedās bēgļu lietā no astoņiem rītā līdz četriem naktī. Bez pārtraukuma. Katram esot bijis viedoklis, bet līdz kopējas ES politikas izstrādāšanai par patvēruma meklējumiem vēl tāls ceļš priekšā. Katrā ziņā Latvijas priekšlikumi būs balansēti, atbilstoši mūsu situācijai, taču ne kategoriski – sak, mēs tanī visā neiesaistāmies. Jo – ja esam savienībā ar vienotām robežām, tad jāpiedalās arī kopējā problēmu risināšanā, kaut Baltijas valstīs šie jautājumi ir iekšpolitiski ļoti jutīgi.
– Par drošības lietām. Vējoņa kungs šai ziņā būs pietiekami kvalificēts un sagatavots prezidents, bet vai konflikts Ukrainā eskalēsies vai pamazām noplaks? Vai to nāksies četrus gadus turēt uzmanības degpunktā?
– Es domāju, ka tiks atrasts nepieciešamais balanss un augstākajos līmeņos atradīs noregulējumu. Lokālie konflikti uzvirdīs – no tiem būs grūtāk izvairīties. Tomēr lielvalstu attiecībās, manuprāt, ir iespējams nonākt atpakaļ pie konstruktīva dialoga.
M. Antonevičs: – 1. jūlijā noslēdzās Latvijas prezidentūra Eiropā, un prezidējušie ļoti apmierināti sita sev uz pleca, jūsmojot, cik izdevies pasākums. Jums turpretim savulaik bija lielas iebildes pret to.
– Par to, ka Latvija perfekti izpildīja savu prezidentūras pienākumu, nav šaubu. Par veidu, kā ES tiek pārvaldīta un virzīta, man šaubas ir. Šis veids nav optimālākais mūsdienu situācijai un virzībai uz priekšu. Daudziem Eiropā ir domas, ka mazefektīvais mehānisms jāmaina. Nu ko viena dalībvalsts pusgada laikā var atrisināt, it sevišķi, ja pārējām 27 dalībniecēm ir daudzas un dažādas intereses?
L. Rasa: – Ar prezidenta vēlēšanām saistījās minējumi, cik ilgi pastāvēs Straujumas valdība. Runāja arī – Straujuma pabeigs ES prezidentūru un tad… Vai ir indikācijas, ka Straujumas kundze būtu “nogurusi”? Kā jums izskatās –vai rudenī nāks jauna premjere, premjers?
– Katram savā vietā atvēlēts savs laiks. Straujumas kundze amatā strādā apmēram pusotru gadu un ir labi iepazinusi situāciju. Priekšā ir nopietns darbs ar budžetu. Domāju, to veidos esošā valdība esošajā sastāvā. Savukārt budžeta pieņemšanas brīdis Saeimā ir sarežģīts, lai saprastu, vai koalīcija spēj vienoties vai ne. Tas būs tāds interešu, aktivitāšu izrādīšanas punkts. Bet tas vēl patālu. Rudenī. Uznāks sniegs… Ja vien šoziem būs sniegs.
– Valdis Zatlers laida klajā atmiņu grāmatu par prezidentūras laiku plašam lasītāju lokam. Jums arī ir literāras ieceres?
– No manis to negaidiet. Tiesa gan, neatkarīgi no personības, kas kurā laikā ir bijis Valsts prezidents, manuprāt, derētu likt kopā iemūžināmas atmiņas par daudz lielāku laikposmu valsts vēsturē – no 1989. gada līdz mūsdienām. Tas ir gadsimta ceturksnis ar daudzām atziņām un valsts likteņa pavērsieniem.
E. Līcītis: – Prezidenta kapacitātē sniedzat beidzamo interviju “LA”, bet ceram, ka sadarbība nepārtrūks…
– …jūsu redakcijai vienmēr būšu atvērts. Uztveršu uzaicinājumu kā prioritāti neatkarīgi no tā, kas mani sagaida.
– Paldies! Kādi būtu vēlējumi mūsu lasītājiem pēc četriem gadiem Valsts prezidenta amatā?
– Jūsu lasītāju vidū ir daudz laucinieku. Tie vienmēr bijuši stipri ļaudis. Mans vēlējums – lai katrs censtos būt pats savas dzīves noteicējs, bet uz valdību skatītos tikai kā uz piepalīgu, kam jārada iedrošinoši apstākļi. Pats arvien vairāk prātā pārcilāju latviešu sakāmvārdus. Ja otram labu darīsi, tas atdarīsies. Dots devējam atdodas. Svarīgi atcerēties vēl vienu prātulu – kas meklē, tas atrod. Ne tikai tās urdošo daļu, bet arī otrā nozīmē – kas kašķi meklē, tas kašķi atrod. Es dzīvē esmu radis ar cilvēkiem satikt pozitīvi. Negribu nevienu mācīt, nav jēgas vienam ar otru plēsties.
