Foto – Valdis Semjonovs

M. Antonevičs: – Pie mums taču valda satraukums, ka darbaspēka nebūšot. Vajadzēšot ievest cilvēkus no citurienes. 3


– Nedomāju, ka radīsies tāda nepieciešamība. Vismaz ne tad, ja gribēsim būt konkurētspējīgi pasaulē un arī kāpināsim ražošanas attīstības, produktivitātes līmeni. Ir arī zemes, piemēram, Dienvidāzijā, kur visaugstākās tehnoloģijas ir līdztekus viduslaiku dzīvesveidam, bet diez vai mums jāturas uz šī ceļa. Esmu jau vēstījis, ka Latvijai desmit gados jātiecas sasniegt Eiropas vidējo līmeni. Ja ne, tad nezinu, vai varēsim runāt par Latviju kā valsti kaut vai tāpēc, ka cilvēki nepaliks dzīvot atpalicību nepārvarējušā zemē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Svari – Audi, vērsis – Volvo. Kāda automašīna piemērota tavas zodiaka zīmes pārstāvjiem?
Krimināls
Kāds sods var draudēt autovadītājam, kurš, iespējams, izraisīja traģisku sadursmi uz Ventspils šosejas?
Kokteilis
8 bērna uzvedības pazīmes, kas norāda, ka jūsu bērns ir apveltīts ar ģenialitāti
Lasīt citas ziņas

L. Rasa: – Vai manāt, ka ministri, citi politiķi līdzīgi jums uztraucas par Latvijas nākotni ilgākā periodā vai arī viņi domā tikai par savām šodienas partijiskajām interesēm?

– Daudzas valstis uztraucas par konkurētspēju. Somija, piemēram, ir spērusi ievērojamus soļus izglītībā, domājot, kā panākt, lai augstskolā izglītots cilvēks uzreiz pēc tās ir gatavs uzsākt savu uzņēmējdarbību neatkarīgi no studētā priekšmeta. Tas ir izglītības pamatmērķis – patstāvīgs, domājošs jauns cilvēks, kas pratīs par sevi parūpēties, kurš nebūs spiests aizbraukt no valsts laimi meklēt vai nonīkt kādā kaktā. Mūsu cilvēki labi redz, kas notiek pasaulē, pie varas esošie arī skatās plašākā mērogā. Neviens politiķis taču neteiks jums citu, kā to, ka viņš strādā, lai mēs visi Latvijā labi justos.

CITI ŠOBRĪD LASA

E. Līcītis: – Jūs liekat lielus uzdevumus – desmit gados sasniegt Eiropas vidējo līmeni. Piecpadsmit gados piespiest Latvijas – tomēr postpadomju – sabiedrību pārtraukt nemitīgo iesīkstējušo vaimanāšanu un sākt uzņemties atbildību katram pašam par sevi. Ticat, ka tā iespējams?

– Pirms kāda laika biju Cēsu ģimnāzijas 9. klases izlaidumā. Bērni bija tik izcili, ka man neradās šaubas, ka ikviens no viņiem spēj piepildīt jebkuru nākotnes ieceri. Viņiem jau ir sasniegumi mācībās, mūzikā, mākslās, sportā, un bērni uz to konsekventi gājuši. Domāju, ka tiem, kuri tuvākajos desmit gados ienāks Latvijas valsts dzīvē, ir nesalīdzināmi augstākas kvalitātes latiņas, nekā pašreiz uzliktās. Daudzi tiks pāri šai augstajai latiņai. To redzu Latvijas skolās.

L. Rasa: – Jums ir dēls, trešklasnieks. Un parasti vecāki mēģina savu bērnu ievirzīt kādā profesionālā gultnē. Kādu profesiju, dzīves ceļu jūs iesakāt dēlam?

– Var teikt, ka viņš to jau ir izvēlējies – IT speciālists. Viņš tai ziņā ticis daudz tālāk, nekā prasa skolā. Man ir prieks, ka viņš mantojis matemātisko, eksakto domāšanu. Bet vajag likt klāt arī pārējo, ar vienu vien ir par maz. Minētie Cēsu bērni, kuriem ir labas sekmes svešvalodās vai matemātikā, paralēli viens iet arī mūzikas skolā, otrs ir labs volejbolists. Tie ir jauni cilvēki, kas veido plašu redzesloku un izkopj vairākas prasmes.

– Starp citu, vai jūs uz vecāku sapulcēm skolā ejat?

– Būt esmu bijis, taču godīgi teikšu – par maz. Ir vecāki, kas aktīvi cenšas virzīt skolās notiekošos procesus, mani var pieskaitīt pasīvajiem.

M. Antonevičs: – Nesen izsludinājāt pretrunīgo “tikumiskās audzināšanas” normu izglītības likumā, kaut deputātu grupa aicināja jūs tā nedarīt.

– Jocīgi. Mani aicina neizsludināt, bet paši nobalso par. Pie tam diezgan pārliecinoši par! Iespējams, lielās emocijas ceļas sakritības dēļ, ka Rīgā pēc dažām dienām bija gaidāms praida gājiens. Tas radīja lieku nervozitāti. Es negribu būt visur soģis un gaišreģis, it īpaši diametrāli pretējās puses šķirot. Domāju, ka par to vēl ilgi un gari diskutēs, no daudziem redzespunktiem raugoties.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.