“Viņi visi smējās” 272

Romāns Čerņenko sacīja, ka viņš septiņus mēnešus pavadīja cietuma soda kamerā okupētajā Oļeņivkas pilsētā Doņeckas apgabala austrumos pēc tam, kad Mariupoles apgabalā viņu sagūstīja Krievijas karaspēks. 29 gadus vecais Ukrainas armijas izlūkdienesta virsnieks stāsta,  ka viņu spīdzināja pat trīs reizes dienā, katru dienu četrus mēnešus.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Šie ēdieni nedrīkst būt uz galda, sagaidot 2025. gadu – Čūskai tie nepatiks! Saraksts ir iespaidīgs 4
Kokteilis
Piecas frāzes, kuras tev nekad nevajadzētu teikt sievietei pāri 50 5
“Varēja notikt ļoti liela nelaime…” Mārupes novadā skolēnu autobusa priekšā nogāzies ceļamkrāns 5
Lasīt citas ziņas

“Tapik ir militārais telefons ar diviem vadiem. Viens ir savienots ar jūsu bumbiņām, otrs ar pirkstu, un viņi tikai pagriež strāvas padevi,” viņš stāsta “CNN”. “Viņi to vienkārši groza, līdz cilvēks pasaka to, ko viņi vēlas zināt.”

Viņš uzskata, ka spīdzināšanā piedalījušies Krievijas Federālā soda izpildes dienesta (FSIN) un Krievijas galvenās izlūkošanas aģentūras FSB darbinieki.

CITI ŠOBRĪD LASA

Čerņenko tika atbrīvots ieslodzīto apmaiņas ietvaros 2024. gada janvārī un joprojām atgūstas no pārbaudījumiem. Runājot ar “CNN” dažas nedēļas pēc atbrīvošanas dienā, kad viņš bildināja savu draudzeni, viņš sacīja, ka tikai domas par viņu un māti deva viņam spēku izdzīvot gūstā.

“Viņi smējās, kad mani spīdzināja… viņi man stāstīja, ka  par manu māti ņirgājas čečeni. Viņi mani aizveda nošaut divas reizes, viņi man draudēja ar izvarošanu,” pārdzīvojumos dalās Romāns.

“CNN” lūdza Krievijas Aizsardzības ministrijai, Iekšlietu ministrijai, FSB, Nacionālajai gvardei (Rosgvardia) un militārās izlūkošanas aģentūrai, kas pazīstama kā GRU, komentēt apsūdzības par seksuālu vardarbību konkrētās ieslodzījuma vietās, taču nav līdz šim nav saņemta nekāda atbilde.

Izvarošanu un seksuālu vardarbību nepārprotami aizliedz Ženēvas konvencijas — starptautisko likumu kopums, kas regulē bruņotu konfliktu norisi — un var būt kara noziegums.

Saskaņā ar Starptautiskās Krimināltiesas (SKT) Romas statūtiem sistemātiska vai plaši izplatīta izvarošana un seksuāla vardarbība tiek uzskatīta par noziegumu pret cilvēci.

Saskaņā ar Ukrainas prokuroru teikto, kas izmeklē konfliktu izraisītu seksuālu vardarbību un vardarbību, visi pieejamie pierādījumi liecina, ka tā ir apzināta taktika, kas ir daļa no Krievijas darbības veida Ukrainā.

“Tā tas ir katrā reģionā, kas bija okupēts. Visur, kur atradās Krievijas karaspēks, mēs redzam seksuālas vardarbības un ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumus. Secinājums ir tāds, ka izskatās, ka tā ir Krievijas politika,”

sacīja Sosonska.

Maija sākumā Ukrainā oficiāli reģistrēti 293 seksuālās vardarbības gadījumi.

Saskaņā ar Ukrainas tiesībsarga biroja datiem, aptuveni 37 000 Ukrainas pilsoņu ir pazuduši bez vēsts, un tūkstošiem tiek uzskatīts, ka viņi atrodas Krievijas apcietinājumā, un viņiem draud spīdzināšana un seksuāla vardarbība.

Taču kara laikā pastrādātās seksuālās vardarbības patiesais apmērs var nekad netikt atklāts. Tikai daļai upuru ir tendence nākt klajā ar patiesību, un saskaņā ar ANO datiem tas jo īpaši attiecas uz vīriešiem, no kuriem daži sākotnēji var neapzināties, ka ar viņiem notikušais ir seksuālas vardarbības noziegums.

Reklāma
Reklāma

Daži vīrieši, kas cietuši no seksuālās vardarbības, to, kas ar viņiem notika, var raksturot kā “spīdzināšanu”. Atšķirība, skaidro Sosonska, ir svarīga jebkurām turpmākajām tiesu lietām un kara tribunāliem. Viņas birojs arī cenšas izglītot sabiedrību par to, ka vīrieši var kļūt par seksuālas vardarbības upuriem.

Anna Mikitenko, kas vada Ukrainas komandu starptautiskajā bezpeļņas organizācijā Global Rights Compliance (GRC), sacīja, ka ukraiņu liecinieki un seksuālās vardarbības pārdzīvojušie ir liecinājuši, ka Krievijas karavīri viņiem teikuši, ka tas ir “sods”.

“Vairākos ciemos dienvidos mēs dzirdējām lieciniekus un izdzīvojušos sakām, ka krievu karavīri ieradušies, ieņēmuši ciematu un pēc tam īpaši meklējuši ukraiņu karavīru sievas, viņu mātes vai māsas,” sacīja Mikitenko.

Mikitenko sacīja, ka, lai gan lielākā daļa ar konfliktiem saistītu seksuālo noziegumu gadījumu, par kuriem ziņots un izmeklēti kara sākumā, attiecas uz upuriem sievietēm, daudzi no nesen reģistrētajiem gadījumiem ir vērsti pret upuriem vīriešiem, īpaši pret vīriešiem, kas turēti gūstā.

“Seksuālie noziegumi ir diezgan izplatīti aizturēšanas centros, un ļoti bieži karagūstekņiem vai civiliedzīvotājiem draud izvarošana vai dažāda veida seksuāla vardarbība, tas ir gandrīz normāli Krievijas un ar Krieviju saistītajiem bruņotajiem spēkiem,” viņa skaidro.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.