Monika Zīle: Pats galvenais deficīts 0
Arvien biežāk sociālajos tīklos cilvēki atzīstas nepacietīgi gaidām 7. oktobra rītu, kad būs rimušies pirmsvēlēšanu gāganu kari. Protams, mazliet klusāk paliks, taču velti cerēt, ka bez pēdām izgaisīs konkurējošo politisko spēku debatēs, uzsaukumos, monologos utt. ieprogrammētais publiskās telpas negatīvais piesārņojums. Tas, balsošanas datumam tuvojoties, jau sāk atgādināt gandrīz taustāmu vielu, un pat ezoterikas skeptiķiem šķiet, ka mīlīgo atvasaras starojumu caurauž tumša nelabvēlības enerģija.
Var šausmināties un skumt par to, cik daudzi vēlēšanu listēm absolūti nepiesaistīti ļaudis patlaban steidz piebalsot jebkuram dažādus apvainojumus izbrēcošam politiķu ansamblim. Nav jāmāk dziesmu teksti un melodijas, lai tikai vārdi pēc iespējas negantāki. Daži sabiedrības procesu teorētiķi šo melno straumi dēvē par sociālas aktivitātes un pilsoniskas pozīcijas izpausmi. Atsevišķos gadījumos tās klātbūtni nenoliedzot, nākas tomēr secināt – dzīvojot visu iespējamo preču pārpilnības vidē, strauji tuvojamies akūtam savstarpējās labvēlības deficītam un diemžēl pierodam elpot negāciju piesātināto gaisu vai glābiņa nolūkā ieslēdzamies necauršaujamu emociju bruņās. Izklausās pēc absurda, bet ir diezgan bīstami publiskajā telpā kādam paust atzinību vai dalīties ar panākumu – var sacelties tāda nievu un bezpamata uzbrukumu vētra, ka ilgi negribēsies runāt vispār. Toties, pieslēdzoties programmai “nekurnavtiksliktikāLatvijā”, strauji iegūsi domubiedru pulku un varbūt pat sludinātāja tribīni, ja tevī atklāsies īpašs verbālo dubļu mešanas talants.
Šobrīd to var apgūt, lūkojoties uz “KPVLV” runasvīriem, atsevišķiem Jaunās konservatīvās partijas (JKP) vētrasputniem(-ēm), Latvijas Krievu savienības listes kandidātiem. Būtībā viņi patlaban vada īstu nelabvēlības meistarklasi, kurā apgūtās iemaņas audzēkņi jestri izmantos pret saviem skolotājiem – ja vien tiem izdosies savākt deputāta krēslam nepieciešamās balsis.
Savstarpējo negāciju pilnā gaisotne nav tikai dažu indivīdu attiecību problēma. Tai piemīt arī ekonomisko dzīvi bremzējoši vaibsti daudz lielākā mērā, nekā iztēlojamies. Mūsdienās līdztekus amatu prasmēm arvien lielāku lomu gūst māka strādāt komandā, kas nozīmē visu veidu sadarbošanos rezultāta vārdā. Citam citu nikni apkarojot, kā tas pašlaik notiek politiskajā vidē, neko sasniegt nav iespējams.
Pirms vairākiem gadiem intervēju savā jomā veiksmīgu un pārtikušu sievieti. Kundze neliedzās, ka panākumus gūt palīdzējis ģimenes dotais starta kapitāls. Taču – viņa to uzsvēra vairākkārt – ne mazāk vērtīgs bijis vecmammas piekodinājums katras dienas ievadā trijiem cilvēkiem pasacīt kaut ko labu. Vislabāk – pilnīgi svešiem. Nopriecāties par jauku mazuli. Uzslavēt sētnieka slotas vicināšanas prasmi. Ar smaidu novēlēt jauku dienu nepazīstamam, kuru nekad vairs nesatiksi. Šo sveicienu šķiltās mazās prieka dzirkstis uzpilda un neļauj aizsērēt mūsu veiksmes avotam. Izklausās naivi, bet darbojas, uzņēmēja teica. Viņa joprojām ir seglos.
