Patriotisms nav privāta lieta. “LA” lasītāja viedoklis 7
Martā vēsturisko notikumu atceres un piemiņas pasākumos, kuri notika Kurzemes pusē Lēnās, Airītēs, Aizporēs, Lestenē, Īlē, piedalījās arī Aizputes novada jaunsargi.
Jaunsargu dalība pasākumos, kā arī viņu svinīgais solījums, stājoties jaunsardzē, ir apliecinājums šīs kustības centieniem uzturēt dzīvu mūsu valsts vēsturi. Tās ir rūpes par to, lai jaunietis labāk saprastu valsts nākotnes attīstības virzienu, kā arī šodienas problēmas pasaules kontekstā un apzinātos pēc iespējas agrāk saskaņot savas spējas un iespējas profesionālās karjeras virzībā.
Taču jāpiebilst – kampaņas ir vērtīgas, bet pašlaik tās diemžēl neuzrunā visus valstī dzīvojošos.
Ko darīt, lai skolās pilnveidotu valstiski patriotiskās attieksmes veidošanos. Manuprāt, pirmkārt, it jānosaka izglītības un kultūras pasākumu prioritātes šā mērķa sasniegšanai.
Otrkārt, būtu jāpanāk pasākumu saturiskais sistēmiskums, piemēram, skolās ieviešot patriotisma nedēļas no 11. līdz 18. novembrim, kā arī no 3. līdz 6. martam.
Valsts rīkotu pasākumu apmeklēšana, patriotiskās audzināšanas eksursijas, novada ierindas skates, skolu militāri patriotiskas sacensības, eseju konkursi, sacerējumi par vēsturiskiem notikumiem un labāko darbu publicēšana novadu avīzēs – tas viss veicinātu skolēnu iesaistīšanos un vēsturisko notikumu nostiprināšanu atmiņā.
Pilsonis jaunietis ar labām sporta spēļu prasmēm, bet bez likumīgi iegūtām zināšanām un iemaņām darboties ar ieročiem un zināšanām par aizsardzības taktikas elementāriem paņemieniem nevar būt gatavs valsts aizsardzības uzdevuma pildīšanai.
Tāpēc jaunsardzes rīkotos valstiski patriotiskos pasākumos būtu jāpiedalās arī skolēniem, kas nav jaunsargi, un tur viņi varētu pārliecināties par savām spējām. Pieredze rāda – ja skolēniem dod iespējas, viņi to dara labprāt. Daudziem tas šķiet aizraujoši, un viņi sāk darboties jaunsardzē.
Militarizētu spēļu mērķis ir piedāvāt iespēju iegūt priekšstatu vai pat nelielas prasmes, kas ļautu jaunietim pārliecināties par saviem spēkiem.
Pieredze rāda, ka jaunietis, kurš vairāk nekā trīs gadus aktīvi darbojies jaunsardzē, apzinās disciplīnas nozīmi, fiziskās attīstības nepieciešamību, kā arī ir morāli gatavs un prot izdzīvot dabā jebkuros laika apstākļos.
Lai nodrošinātu valsts aizsardzībai nepieciešamo zemessargu un profesionālā dienesta karavīru skaitu, katram jaunietim, sasniedzot 18 gadu vecumu, būtu jāprot izmantot sevis, savas ģimenes, sava īpašuma un valsts aizsardzības elementārās iemaņas un prasmes.
Patriotisms nav privāta lieta, bet ikviena pienākums aktīvi iestāties par savu zemi un valsti.
Laimonis Grundmanis,
Aizputes jaunsargu vienības instruktors
