Atis Klimovičs: Vai slikti ekipētiem zemessargiem pietiek ar patriotismu? 44
Nez ko domā aizsardzības ministrs, kad, runādams par valsts drošību, norāda uz to, ka galvenais esot iedzīvotāju griba aizsargāties. Pateikts tā, ka nepiesiesies, tomēr manis uzrunātam pieredzējušam Latvijas zemessargam (nodienējis septiņus gadus) tie šķiet vien oficiāli vārdi. Īstenībā visi profesionāļi apzinās, ka gluži kā labi instrumenti medicīnā, tā arī labs ekipējums karā var izglābt dzīvību. Lai gan ne visam ir vienāda nozīme, vēlams, lai apģērbs, ieroči, sakaru sistēmas un transports būtu kvalitatīvs. No tā pieņemamā kvalitātē esot vienīgi apģērbs un individuālie ieroči, bet, piemēram, zābaki nederīgi. Tos nav iespējams nodrošināt pret slapjumu un izžāvēt lauka apstākļos. Sakaru sistēmas vājas, par autotransportu labāk nerunāt. Bruņotu personāla automašīnu zemessardzes bataljonos nav, un nav zināms, vai šāds transports ieplānots. Derīgi pievērsties Ukrainas pieredzei – kara zonā vajadzīgi bruņoti auto, jo pat labākos bezceļniekus caururbj vienkāršs “kalašņikovs”.
Iesim tālāk – tiekot izsniegtas zviedru mugursomas 30 litru tilpumā, taču vajadzīgas esot 80 litrus ietilpīgās, kā profesionālajā dienestā. Tāpat kājniekam vajadzīgi ādas cimdi gan ziemai, gan vasarai – tie sevišķi noderīgi kaujām apdzīvotās vietās, kad viegli var savainot plaukstas. Šos trūkumus zemessargi likvidē paši, ekipējuma iegādei tērēdami vidēji 200 eiro gadā.
Par ārkārtēji nepieciešamu ekipējuma sastāvdaļu uzskatāmas arī nakts redzamības iekārtas, paskaidro minētais zemessargs, kaut viena katrai nodaļai. Arī termovizors, kas uztver siltuma starojumu. Atkal pievērsīsimies Ukrainas karam – tur brīvprātīgo bataljonos tika izmantoti dažādi nakts redzamības tēmēkļi, un neviens neizteicās par tiem nievājoši (ka neatbilst militāriem standartiem). Galvenais, ka paši ukraiņu karavīri atzina tos par labiem un izmantojamiem. Taču Latvijā ir savādāk – šeit Jura Ulmaņa iecere ar ziedojumu palīdzību sagādāt zemessargiem dažādas nepieciešamas ierīces tikusi apšaubīta augstā – aizsardzības resora līmenī. Kā argumentu minot apšaubāmu apgalvojumu, ka šīm ierīcēm neesot atbilstošas militārās sertifikācijas. Aptaujātie zemessargi resora vadības viedoklim nepiekrīt, viņuprāt, piemēram, labāk lētāks kompass nekā nekāds. Starp pirmām kārtām nepieciešamām lietām, ko paredzēts iegādāties zemessardzes vajadzībām (tās pēc saviem ieskatiem noteica zemessargi), minēti arī ķirurģiskie komplekti. Šobrīd arī individuālais zemessarga medicīniskās palīdzības komplekts esot Pirmā pasaules kara līmenī, uzskata zemessargi.
Bez apgādes vērts pievērsties stratēģiskajai plānošanai. Piemēram, zināms, ka, pienākot “X stundai”, zemessargiem jāierodas savā bataljonā. Tik tālu skaidrs, bet nekas neesot zināms, kādai rīcībai jābūt gataviem, ja nebūtu iespējams nokļūt savā izvietojumā. Ja gadījumā tas būtu ieņemts. Ierindas zemessargi norāda, ka ir nepieciešamas instrukcijas rotu–vadu līmenī, lai kritiskā brīdī varētu saskaņoti darboties. “Tas tādēļ, ka nevienā scenārijā neesot paredzēta zibenskara iespējamība. Neviens tā arī nav pateicis, kas mums nāks virsū, ar ko būs jākaro. Mācībās vajadzētu likt pretī atbilstošu spēku krievu brigādei,” uzskata pieredzējušais zemessargs, ar kuru sarunājos. Bruņoto spēku vadībai vajadzētu ieklausīties viņa viedoklī – organizēt vairāk mācību, kas pietuvinātas reālajiem apstākļiem.
