Krievijas pilsonis pat tiesas tribīni izvēlas naidīgai propagandai 27
Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa vakar sāka skatīt Krievijas pilsoņa Staņislava Razumovska un Latvijā dzīvojošās pilsones Ksenijas Ovsjaņņikovas prasību pret Daini Rūtenbergu par Krievijas Federācijas karoga bojāšanu. Rūtenbergs apsūdzēts par svešas mantas bojāšanu, par ko draud cietumsods līdz četriem gadiem, arests vai sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Pie Tiesu nama Rīgā, Abrenes ielā, bija ieradušies Rūtenberga atbalstītāji – daudzi apsūdzētajam nepazīstami cilvēki, kuri vēlējās savām ausīm dzirdēt lietas iztiesāšanu un spriedumu. Diemžēl viņiem netika dota iespēja procesam sekot līdzi piemērotos apstākļos, jo tiesas sēde notika mazā zālē bez ventilācijas, tāpēc bija sajūta, ka esam nevis tiesā, bet pirtī. Izrādās, ka Tiesu namā ir tikai viena lielāka zāle, kur var ietilpināt plašāku interesentu pulku, un tā esot mūžīgi aizņemta ar digitālās televīzijas lietu un vēl citām par Rūtenberga nodarījumu daudz nozīmīgākām lietām.
Kad tiesnesis Imants Dzenis lūdza aizvērt zāles durvis, jo ārpusē palikušie liecinieki nedrīkstot dzirdēt to, ko runā tiesas zālē, aiz durvīm palika arī vairāki Rūtenberga atbalstītāji. Kāds sirms kungs gan aicināja nākt visus iekšā, lai redz, kas notiek Latvijā, taču visa zāle jau bija ļaužu pilna. Sākumā tiesnesis tādā kā nelielā apjukumā lūdza palikt vien masu informācijas līdzekļu pārstāvjus, pārējie procesā neiesaistītie lai atstājot telpu. To dzirdot, dzejniece Liāna Langa neslēpa sašutumu: vai atkal atkārtosies padomju laiku prakse, kad disidentu prāvas notika aiz slēgtām durvīm, lai sabiedrība neko nedzird un neredz.
Kad tiesnesis vairs iebildumus necēla, neapmierinātību izrādīja apsūdzības uzturētāja prokurore Līga Īzaka, norādot, ka lietas gaitas fiksēšana varot traucēt tiesas procesam, uz ko saņēma tiesneša skaidrojumu, ka digitālajā laikmetā videokamerām vairs nav griezīgu skaņu, kas apgrūtinātu klausīšanos.
Cietušais Staņislavs Razumovskis tiesas tribīni izmantoja, ne tikai liecinot par aizvadītā gada 10. martā rīkoto Latvijas Krievu savienības organizēto piketu “Krimas atbalstam”, kura laikā Rūtenbergs esot salauzis Krievijas karoga kātu un ieplēsis tā audumu, bet arī Krievijas propagandas izvēršanai. Viņaprāt, daudzi iedzīvotāji nezinot Krievijas vēsturi, to, ka Krima kādreiz atradusies Krievijas teritorijā. Tiesnesis gan aizrādīja, ka jārunā par Rūtenbergu, nevis vēsturi, bet Razumovskis paspēja pastāstīt gan to, ka viņa tēvs esot latvietis un kā sevišķi vērtīgs kadrs 1945. gadā no Krievijas nosūtīts uz Latviju, gan izklāstīt Krievijas karoga vēsturi, piebilstot, ka Rūtenbergam trūkstot vēstures zināšanu. “Ja viņam stāsta, ka tas ir okupācijas simbols, viņš reaģē. Rūtenbergs ir rusofobs, kas rada negatīvas emocijas, viņš ir Krievijai nelabvēlīgās propagandas upuris, kurš nes ļaunumu,” sacīja mītiņa dalībnieks.
Kaut gan Razumovskis jau ilgi dzīvo Latvijā, tomēr latviešu valodā zina tikai pāris frāžu. Arī viņa sabiedrotajai Ovsjaņņikovai, kura ir Latvijas pilsone, klāt stāvēja tulks. Sākumā viņa pat atteicās liecināt “visu šo nepiederošo personu klātbūtnē”, jo baidoties, ka varot būt sekas, ka viņai draudēs. Tiesnesis atgādināja, ka mēs dzīvojam 21. gadsimtā un ka liecinieces dzīvībai nekādi draudi nav saskatāmi, turklāt likums uzliek par pienākumu viņai sniegt liecības. Arī Razumovskis lūdza Ovsjaņņikovu nebaidīties, jo “taisnība ir mūsu pusē”. Liecinieces stāstītais gan atšķīrās no tā, ko viņa liecināja pirmstiesas izmeklēšanā. Razumovskis vēlas, lai apsūdzētais Rūtenbergs viņam atvainojas un sedz zaudējumus. Krievijas karogu pirms diviem gadiem viņš iegādājies Rīgas Centrāltirgū aptuveni par 30 latiem, bet, tā kā tas ir sabojāts, viņam jābrauc pēc jauna karoga uz Krieviju, un transporta izdevumi, lētākais, maksājot no 50 līdz 100 eiro. Ar šo karogu viņš piketējis arī mītiņos par krievu valodu kā otru valsts valodu, tāpēc karoga ir vēl jo vairāk žēl. Centrāltirgū vairs Krievijas karogu neesot iespējams nopirkt, jo pēc incidenta pieminētajā mītiņā to vairs nedrīkstot tirgot. Pa tirgu staigājot inspektori, kas uzrauga, lai šī prasība tiktu ievērota, un pārkāpuma gadījumā piespriežot 300 eiro lielu naudas sodu. Razumovskis pavēstīja, ka arī citās tirdzniecības vietās sarkanbaltzilo karogu nav iespējams iegādāties, tāpēc esot spiests to iegādāties Maskavā vai Sanktpēterburgā. Tiesas zālē atradās vairāki Krievijas pilsoņa atbalstītāji, tostarp Latvijas Cilvēktiesību komitejas izpildsekretārs, Ždanokas partijas biedrs Aleksandrs Kuzmins.
Kad tiesa bija beigusi liecinieku nopratināšanu, radās jautājums, ko darīt ar diviem lieciniekiem, kas uz tiesas sēdi nebija ieradušies – vai aicināt atkārtoti vai iztiks. Rūtenberga advokāti Aldis Alliks un Mārtiņš Kvēps atzina, ka var iztikt, jo abi liecinieki pirmstiesas izmeklēšanas liecībās norādījuši, ka viņu informācija ir gauži pieticīga. Šķita, ka lietai tiks pielikts punkts, taču tas nenotika, jo apsūdzības uzturētāja prokurore Īzaka pieprasīja abu liecinieku klātbūtni. Atgādināšu, ka Centra rajona prokuratūras inspektore Kristīne Eisaka, kuras rokās tūdaļ pēc piketa nonāca pirmais Razumovska iesniegums, lēma par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā pārliecinājusies, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva, tāpēc pirmstiesas kriminālprocesa virzīšanu izbeidza.
Apsūdzētais Rūtenbergs ir pārsteigts par prokuroru tik dažādajiem viedokļiem. Ja vadās tikai pēc likuma burta, neņemot vērā likuma garu, tad, var gadīties, ka uz 1. jūniju pārceltā tiesas sēde nebūs pēdējā, jo atkal neieradīsies kāds visai maz zinošs liecinieks.
Viedokļi
Liāna Langa: “Situācija, kad Latvijas pilsone Ksenija tiesā nerunā valsts valodā, ir klaja necieņas izrādīšana gan pret mūsu valsti, gan tiesu. Arī Razumovskis ilgstoši dzīvo Latvijā, bet cieņu valstij tā arī nav parādījis. Skumji, ka tiesnesis šo apstākļu dēļ ir spiests pāriet uz krievu valodu. Tas rada absurdu iespaidu. Ļoti ceru, ka Rīgas pilsētas Centra rajona tiesa, redzot, cik plaša ir sabiedrības interese par šo procesu, tomēr atradīs plašākas telpas nākamajai tiesas sēdei.”
Mikola Pavļuks, Latvijas Ukraiņu kongresa vadītājs: “Dīvaini skatīties, ka apsūdzība tiek uzrādīta par patriotismu. Tad kas pēc gadiem aizsargās Latviju? Vai tie, kas piketos stāv ar sarkanbaltzilajiem karogiem? Latvijā ir ļoti daudz Krievijas agresīvās politikas atbalstītāju, un uz šā fona Rūtenberga tiesāšana lielai daļai sabiedrības nav pieņemama.”
