“Patriot” raķetes Baltijā? 26
ASV bruņotie spēki apsver iespēju uz laiku Baltijā izvietot “Patriot” pretgaisa aizsardzības raķešu bateriju, atsaucoties uz avotiem ASV bruņotajos spēkiem, ziņo aģentūra AFP.
Tas nepieciešams, gan lai stiprinātu sabiedroto spēku spējas, gan lai tie pildītu agresijas atturēšanas funkciju, jo rudenī Krievijā un Baltkrievijā gaidāmas plaša mēroga mācības “Zapad-2017”. Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis par šā gada “Zapad” mācībām izteicies, ka šogad tajās tikšot simulēts uzbrukums NATO. “Tā nav aizsardzības [situācija], iespējams, ka tā ir simulācija uzbrukumam NATO – konkrēti Baltijas valstīm un, iespējams, Polijai. Jā, par to liecina mūsu un sabiedroto izlūkošanas dati,” teica Lietuvas aizsardzības ministrs.
AFP par iespējamo raķešu izvietošanu uz NATO militārajām mācībām Lietuvā ziņo, atsaucoties uz avotiem ASV bruņotajos spēkos. Ziņa parādījās laikā, kad Lietuvā viesojās ASV aizsardzības sekretārs Džeimss Metiss. “LA” jautājumu par iespējamo “Patriot” raķešu izvietošanu uzdeva arī ASV vēstniecībai Rīgā, taču rakstiskā atbilde bija nekonkrēta, kas varētu liecināt, ka šādi plāni tiešām tiek apsvērti. “Jūlija sākumā ASV armija Eiropā un tās partneri NATO koalīcijā īstenos plaša mēroga pretgaisa aizsardzības vingrinājumus visā Eiropā, ar daudzu alianses dalībvalstu iesaisti, tostarp Lietuvā. Šo ikgadējo un regulāro vingrinājumu mērķis ir stiprināt spēju savietojamību starp sabiedrotajiem NATO,” atbildēja ASV vēstniecības Preses un kultūras nodaļa. Jāatgādina, ka Baltijas valstu tuvumā Krievija savā Rietumu kara apgabalā izvietojusi pretgaisa raķešu sistēmas “S-300” un “S-400”, kas tāpat kā amerikāņu “Patriot” ir ātri pārvietojamas.
Atzinīgi par raķešu kompleksa “Patriot” iespējamo izvietošanu Baltijā izsakās bijušais aizsardzības ministrs, Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks, kurš savulaik pats aicināja sabiedrotos spert šādu soli. “Pašlaik izpratne valstī par vajadzībām valsts aizsardzībai ir uzlabojusies. Atceros, ka, esot aizsardzības ministra amatā, man bija jācīnās par katriem 100 000 eiro, parlamentā nebija sapratnes, un arī bijušajam prezidentam Andrim Bērziņam tās nebija,” atceras A. Pabriks. Viņš skaidro, ka pretgaisa aizsardzība ir tieši tas punkts, uz kuru tagad jāliek uzsvars.
Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons uz hipotētisku jautājumu, cik izmaksātu vidēja rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma ap Rīgu, pērn atbildējis, ka summa ir ap 150 miljoniem eiro. Pašlaik Pretgaisa aizsardzības divizions darbojas NBS Gaisa spēku bāzē Lielvārdē, kā arī Rīgas garnizonā Zemessardzes mugurkaula bataljons ir 17. pretgaisa aizsardzības bataljons, kas dislocēts netālu no lidostas “Rīga”. Līdz nākamā gada oktobrim tiks izveidota profesionālā dienesta vienība ar pretgaisa aizsardzības spējām Latgalē. “”Patriot” raķešu kompleksus pašlaik nevaram atļauties, to nevar neviena no Baltijas valstīm, tādēļ ļoti priecāšos, ja mūsu sabiedrotie tos izvietos pie mums. Mācības “Zapad-2017″ ir nopietns iemesls, lai stiprinātu agresijas atturēšanas spējas,” vērtē A. Pabriks. Pašlaik Latvijai pretgaisa aizsardzības jomā nepieciešams iegādāties vismaz “Stinger” raķešu sistēmas, ko mūsu valsts varot atļauties.
Krievija uz ziņām par “Patriot” raķetēm Baltijā reaģējusi agresīvi. Viens no piemēriem ir Krievijas Aizsardzības ministrijas propagandas kanāla “Zvezda” portālā publicētā dezinformējošā ziņa, ka Baltijas valstis kļūst par kodolvalstīm un iegūs iespējas izmantot amerikāņu kodolieročus. Šādiem apgalvojumiem nav pamata. “Zvezda” citē NVS valstu institūta direktora vietnieku Vladimiru Jevsejevu, kurš pārmet, ka tiek pārkāpts Kodolieroču neizplatīšanas līgums.
A. Pabriks atgādina, ka NATO ir trīs kodolvalstis – ASV, Apvienotā Karaliste un Francija. NATO līguma piektais pants ietver iespēju aizsardzības nolūkos arī lietot kodolieročus, tomēr lēmumu šādā teorētiskā situācijā pieņem kodolvalsts, nevis citas alianses valstis, kurās tie izvietoti.
